Latvijas pilsonis spiegojis ārvalsts labā 4
Drošības policija (DP) ir aizturējusi un tiesa apcietinājusi kādu Latvijas pilsoni, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu kādas ārvalsts labā, aģentūru LETA informēja DP.
Pagājušā gada 19.decembrī DP sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par spiegošanu, proti, par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam.
Kriminālprocesā 19.decembrī DP veica aizturēšanu un kratīšanas vairākos objektos.
Šajā lietā Latvijas pilsonim piemērots aizdomās turētā statuss par spiegošanu un pēc
Krimināllikuma panta par šaujamieroča vai munīcijas nelikumīgu apriti.
Aizdomās turētajam kā drošības līdzekli tiesa ir piemērojusi apcietinājumu.
Pirmstiesas izmeklēšana šajā kriminālprocesā turpinās, tāpēc DP šobrīd atturas no detalizētākiem komentāriem par izmeklēšanas gaitu, līdz ar to netiek atklāts, kuras valsts labā spiegošana varētu būt notikusi.
Aizdomās turētajam par spiegošanu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
DP praksē jau agrāk bijušas krimināllietas, kas sāktas par spiegošanu. 2016.gada nogalē kļuva zināms, ka par spiegošanu Krievijas labā aizturēts AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ceļu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs. Šobrīd lieta iztiesāšanas stadijā atrodas Jelgavas tiesā un vēl nesen Krasnopjorovs atbrīvots no apcietinājuma, taču viņam piemērots cits drošības līdzeklis.
2015.gada gada vasarā tika aizturēti divi Krievijas pilsoņi, kuri nelikumīgi iekļuva Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē, kurā mitinājās arī sabiedroto valstu karavīri.
Aizturēšanas brīdī pie Krievijas pilsoņiem tika atrastas skrejlapas angļu valodā.
Abus vīriešus DP sākotnēji vainoja par spiegošanu un par mēģinājumu veikt teroristiskas darbības, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, taču vēlāk viņu veiktās darbības tika pārkvalificētas par huligānismu. Pirmās instances tiesa abiem vīriešiem piemēroja trīs mēnešu un 27 dienu ilgu brīvības atņemšanu. Tas ir laiks, ko viņi iepriekš pavadīja apcietinājumā.
2016.gada DP darbības pārskatā teikts, ka līdzīgi kā iepriekš, arī 2016.gadā nozīmīgāko apdraudējumu un izaicinājumus pretizlūkošanas jomā Latvijā radīja Krievijas specdienesti – Federālais drošības dienests, Ārējās izlūkošanas dienests un Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde.
Pārskatā arī teikts, ka līdztekus Krievijas specdienestiem Latvijā turpināja darbību arī citu valstu specdienesti, taču to aktivitāte un radītais apdraudējums Latvijas valsts nacionālajai drošībai bija relatīvi zems, tāpēc šajā pārskatā to darbība plašāk nav analizēta. DP gan pārskatā nemin, kuru valsti pārstāv šie specdienesti.
