Sēlijā atrasti divi agrāk nezināmi pilskalni 0
Šis gads Latvijas pilskalnu jaunatklāšanā padevies mūslaikiem unikāls, novērtējis Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, arheologs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperts Juris Urtāns – vēl nesen tika ziņots par trim jaunatklātiem pilskalniem Latgalē, bet maijā vēl divi nākuši klāt Sēlijā. Turklāt tuvākā laikā jāpārbauda ziņas par vēl diviem Latgalē.
“Process ir sācies, un to nevar vairs prognozēt,” priecājas Urtāns. Maija beigās apstiprinājušās ziņas par jaunatklātiem pilskalniem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā. Pirmais, tā sauktais patvēruma pilskalns atrodas pie Driģeņu ezera, tādēļ tam dots Driģeņu pilskalna nosaukums. Otrs ir tuvējo māju vārdā nokrustītais Liepkalnu pilskalns, par kura izcelsmi arheologs gan ir piesardzīgs, jo, visdrīzāk, tas nemaz nav pilskalns klasiskā izpratnē, bet starp 13. gadsimta beigām un 15. gadsimta sākumu Livonijas ordeņa iekārtots nocietinājums pie Lietuvas dižkunigaitijas robežām.
Jāpiebilst, šopavasar Latgalē jau tika atrasti trīs agrāk nezināmi seno baltu pilskalni – Beitānu, Dudaru un Viduku –, kas datējami ar mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmo pusi vai vidusdaļu (“Atklāti nezināmi seno baltu pilskalni”, “LA”, 25. maijs). Zinātniskajā apritē šāda tipa pilskalnus pieņemts pieskaitīt patvēruma pilskalniem, jo tie parasti ir diezgan izteiktiem vaļņiem, taču bez izteikta kultūrslāņa, tātad nav tikuši pastāvīgi apdzīvoti. Pastāv uzskats, ka senatnē tās bijušas nocietinātas vietas, kur ļaudis kopā ar lopiem sabēguši briesmu gadījumos.
Latvijā šobrīd reģistrēto pilskalnu skaits tuvojas 500. Pilskalnu jaunatklāšana pēdējā laikā notiek, entuziastiem rūpīgi pētot Latvijas teritorijas aerolāzerskanēšanā jeb LIDAR tehnoloģijā iegūtās trīsdimensionālās reljefa kartes. Datorā aplūkotas, tās ļauj ieraudzīt pilskalniem raksturīgus reljefa mākslīgos pārveidojumus – grāvjus, vaļņus, terases. Driģeņu un Liepkalnu pilskalnu LIDAR kartē tādā veidā ieraudzījis arheologs Raimonds Rozenvalds, taču pēc tam šīs vietas vēl bija jāaplūko dabā.
Abi jaunie pilskalni cilvēkam visai grūti sasniedzami brikšņainās vai dūkšņainās apkaimes dēļ. Driģeņu pilskalns izbūvēts starp Driģeņu un Melno ezeru. “Tādā ziņā tas ir klasisks – šaura kaupre starp diviem ezeriem un dūksnāju. Vienā galā kaupre nodalīta ar mākslīgi veidotu valni, grāvi un atkal valni un grāvi. Pretējā pusē bijuši līdzīgi nocietinājumi. Tas ir patvēruma pilskalns. To jau arī tagad redz, ka lāgā nekur netiek klāt,” stāsta Urtāns. Vaļņu augstums un grāvju dziļums 1 – 1,5 m. Grāvju nodalītā pilskalna plakums ir 10 – 15 m plats un 65 m garš. Nepilnu kilometru taisnā līnijā no Driģeņu pilskalna jau atrodas agrāk zināmais Sudrabiņu pilskalns.
Otrs jaunatklājums – Liepkalnu pilskalns – ir Latvijas mērogiem milzīgs, ar kopējo platību ap 1,4 ha, bet plakumu – 0,73 ha. To ieskauj pamatīgs 3 – 5 m dziļš un 5 m plats grāvis un sargā 10 – 15 m dziļa dabiska grava. Profesors Urtāns uzsver, ka nocietinājuma būvniekiem nav bijis problēmu ar darbaspēku, jo veidošanā ieguldīts liels darbs un grāvis rakts nospraustajā virzienā, īpaši nerēķinoties ar reljefu, caurrokot pacēlumus un veidojot terases. “Parasti pilskalnu gadījumos tā nedara, jo racēji taupa spēkus un izmanto reljefu,” piebilst arheologs. Zemes no grāvja mestas uz abām tā pusēm. Vienā nocietinājuma pusē ir grava, kas bijusi aizdambēta ar 3 m augstu un pārdesmit metru garu dambi, lai radītu uzplūdinājumu un grūti pārejamu staignāju. Grāvju un vaļņu ietvertā zemes nocietinājuma teritorija nav izlīdzināta, un kultūrslānis tur nav konstatēts, toties saskatāma akas vieta. Pēc visa spriežot, nocietinājums ierīkots pirms šaujamieroču ēras sākuma, jo atšķiras no skansts. Vieta ir kokiem un krūmiem apaugusi. “Interesanti, ka tuvējo māju saimnieks, kura dzimta tur paaudzēs dzīvojusi, neko par pilskalnu nezina pastāstīt. Jā, vecāmāte esot uz zaļumballēm tur gājusi, tāpēc viens no pauguriem nosaukts par “Zaļumkalniņu”. Jūnija beigās uz Pilskalnes pagastu iztaujāt ļaudis dosies divas Latvijas Kultūras akadēmijas studentes. Varbūt kāds ko zina par šiem diviem jaunatklātajiem un arī citiem Pilskalnes pagasta pilskalniem. Lūgums vietējiem ļaudīm meitenes respektēt un dalīties savās zināšanās,” piebilst Urtāns. Vēsturnieks Liepkalnu pilskalnā saskata līdzības ar Smiltenes Cērtenes pilskalnu, kurš līdzīgi nocietināts un kuram arī nav kultūrslāņa, tāpēc tā senums nav īsti nosakāms. Lai arī Liepkalnu pilskalns nav īsti uzlūkojams par pilskalnu, tomēr uzskaitē tas tiks ņemts šādā statusā.
Pilskalnes pagastā līdz šim jau bija zināmi septiņi pilskalni, bet nu nāk klāt vēl divi, līdz ar to pagasts kļuvis par pilskalniem bagātāko visā Augšzemē un viens no bagātākajiem Latvijas mērogā.
Arheologs Urtāns to sauc par paradoksu – kad pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā pagastam dots Pilskalnes vārds, tajā nav bijis zināms neviens!
