“Latvijas piens” paliek zemniekiem 1
Iegādājoties maksātnespējīgās LPPKS “Trikāta” piederošās 53,66% kapitāldaļas, “Latraps” kļuvis par lielāko piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Latvijas piens” dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu.
Pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam “Dzēse” pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam “VAKS” 5,88% kapitāldaļu.
“Trikātas” maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča informē “LA”, ka trešdien noslēgts līgums par maksātnespējīgās LPPKS “Trikāta” īpašumā esošo SIA “Latvijas piens” kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam “Latraps” par 512 tūkstošiem eiro. Daļu iegādei piesaistīts bankas finansējums, liecina “LA” rīcībā esošā informācija.
Klikuča uzsver, ka, pieņemot lēmumu, primāri bija jāņem vērā “Trikātas” kreditoru intereses, tomēr mēģināts rast risinājumu, kas vienlaikus nodrošinātu arī nepārtrauktu SIA “Latvijas piens” darbību. Uz daļu iegādi noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi “Latraps” savu saistošo piedāvājumu uzturēja un to atbalstīja vairākums balsstiesīgo LPPKS “Trikāta” nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Klikuča uzskata, ka šobrīd šis ir labākais iespējamais risinājums visām iesaistītajām pusēm un tas rada iespēju SIA “Latvijas piens” turpināt darbību. Iepriekš kā potenciālie daļu pircēji tika minēta Paškausku ģimene un vēl citi investori.
“Cirvis noņemts”
Uzreiz pēc notikušā darījuma Latvijā lielākā graudu kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža “LA” pauda gandarījumu par maksātnespējas administratores lēmumu. “Tagad maksātnespējas cirvis no “Latvijas piena” ir noņemts. Visi partneri jau gaidīja atrisinājumu. Taču skaidrs, ka piena nozarē krīze nav beigusies un tagad nāksies ļoti grūti strādāt, bet mēs ticam rūpnīcai un tās nākotnei,” sacīja Ruža.
Jāatgādina, ka “Latraps” uzņēmuma dalībnieku struktūrā iesaistījās 2014. gadā, investējot vienu miljonu eiro. Taču piena nozares krīze un “Trikātas” maksātnespēja apgrūtināja uzņēmuma darbu. Kļūstot par vadošo dalībnieku, “Latraps” ir apņēmības pilns veikt tālākas investīcijas uzņēmuma attīstībā. Ruža klāsta, ka pēdējā gada laikā “Latvijas piena” vadība ir spējusi reorganizēt darbību, fokusējoties uz siera ražošanu un guvusi pirmos panākumus eksporta tirgos. Taču krīze piena nozarē, kas saistīta gan ar Krievijas embargo, gan Eiropas piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu, gan globālo piena produktu pārprodukciju, diemžēl nav beigusies.
Arī “Latvijas piena” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra ir gandarīta par šādu iznākumu, jo tas ļaus turpināt uzsākto uzņēmuma attīstību. Tieši pateicoties “Latrapa” palīdzībai piena iepirkumu nodrošināšanā, kopš pagājušā gada novembra SIA “Latvijas piens” ir izdevies dubultot siera ražošanas apjomu. Viņa atgādina, ka “Latvijas piens” ir to četru Latvijas uzņēmumu vidū, kas sertificēti darbībai Ķīnas tirgū, 2015. gadā SIA “Latvijas piens” ieguvis arī starptautiski elitāro britu mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācijas (BRC) standarta sertifikātu, kas ļauj konkurēt ES tirgos. Tomēr attīstības iespējas ir tieši atkarīgas no tā dalībnieku atbalsta un investīcijām, jo uzņēmumam nepieciešami resursi vēl citu valstu sertifikācijas nodrošināšanai, jaunu produktu izstrādei un eksporta tirgu apgūšanai. Tās ir ievērojamas investīcijas, bez kurām nav iedomājama mērķtiecīga piena nozares tālāka attīstība krīzes situācijā, sacīja Skudra.
Arī Ruža nenoliedz, ka jāturpina ieguldīt. “Investīciju saraksts ir liels, strādājam pie lietu sakārtošanas uzņēmumā, un tad prioritārā secībā būs investīcijas,” sacīja Ruža.
Kooperatīva “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics, kurš bija viens no pamatakmens licējiem jaunās rūpnīcas tapšanā, uzsver, ka “Latrapa” dalība uzņēmumā ir apliecinājums, ka graudkopības un piena nozare var saliedēties smagu krīžu risināšanai. “Globālā krīze, kas ieilgusi, neļauj rast līdzekļus piena kooperatīva iekšienē, tāpēc piensaimnieku vārdā esmu pateicīgs, ka investīciju problēmas risināšanu ir uzņēmies kooperatīvs “Latraps”, kas faktiski nozīmē, ka mums būs sava piena pārstrādes rūpnīca,” norāda Petrēvics izplatītajā paziņojumā.
Arī “Mežacīruļu” īpašnieks Juris Cīrulis, kurš piegādā pienu “Latvijas pienam”, teic, ka “Latrapa” iesaistīšanās piena iepirkuma garantēšanā devusi drošības sajūtu. “Uzņēmuma attīstības plāni atbilst manai izpratnei par piensaimniecības nākotni Latvijā. Tam jāvieno spēcīgie piena ražotāji. Vietējā problēma ir lielā sadrumstalotība piena pārstrādē. Pārstrādei jākonsolidējas. Diemžēl arī kooperācija ir neattīstīta, tāpēc neesam tik stipri kā varētu būt. To saskata arī Zemnieku saeima, kas tagad aktivizē konsolidācijas jautājumus. Redzu, ka SIA “Latvijas piens” ir potenciāls piesaistīt daudz vairāk piena ražotāju, tā apliecinot jau nosaukumā ielikto jēgu, kam var sekot sekmīga attīstība.”
Kas notiks ar parādiem
Valdība sēdē otrdien atbalstīja tālāku kredītbrīvdienu piešķiršanu valsts galvotajām “Latvijas piena” saistībām pret SEB banku. Ņemot vērā, ka uzņēmumam piešķirtas kredītbrīvdienas līdz 25. augustam, bija nepieciešami grozījumi valsts galvojuma līgumā. Valdība vienreiz jau bija atbalstījusi kredītbrīvdienu piešķiršanu uzņēmumam – uz sešiem mēnešiem pagājušā gada jūlija beigās. Paredzēts, ka atliktie kredīta pamatsummas maksājumi “Latvijas pienam” būs jāatmaksā 2019. gada decembrī vienā maksājumā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda pārliecību, ka “Latvijas piens” atgūs savu vietu vietējā piena tirgū. Premjers piebilda, ka zemkopības ministrs sēdē informējis par sarunām saistībā ar uzņēmuma īpašnieku struktūras izmaiņām. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola žurnālistiem otrdien sacīja, ka pozitīvi raugās uz “Latvijas piena” iespējām pārvarēt finansiālās grūtības.
UZZIŅA
Finanšu ministrs valsts vārdā 2011. gada jūnijā izsniedza galvojumu par “Latvijas piena” saistībām 7,114 miljonu eiro apmērā uz eksporta orientētu piena pārstrādes produktu ražotnes izveidei.
Valsts galvotā aizdevuma atlikums pagājušā gada 24. jūlijā bija 5,027 miljoni eiro, kas atmaksājams līdz 2019. gada 25. novembrim (pamatsummas maksājumi veicami reizi mēnesī vienādos maksājumos).
“Latvijas piens” 2014. gadā strādāja ar 28,33 miljonu eiro provizorisko apgrozījumu, kas ir par 23,9% mazāk nekā gadu iepriekš.
“Latvijas piena” rūpnīcas 53,66% kapitāldaļu pārdošanā nonāca pēc tam, kad pērn 6. augustā tika pasludināta kooperatīva “Trikāta” maksātnespēja. Kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam bija parādā nedaudz vairāk par trim miljoniem eiro.
Pēc tam kad rūpnīcas glābšanā iesaistījās kooperatīvi “Latraps” un “VAKS”, parādsaistības tika samazinātas līdz 2,8 miljoniem eiro.
