Latvijas pienākums – audzināt zemeņu lasītājus? 0
Raivja Dzintara (NA) vadītā Valstiskās audzināšanas apakškomisija paudusi satraukumu par LM padotībā esošās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izplatītajiem bukletiem. Savukārt Viņķele nacionāļiem pārmet “superpopulismu” un Eiropas Savienības (ES) vērtību nezināšanu.
Strīda ābols ir NVA dalītie informatīvie bukleti jauniešiem izstādē “Skola 2013”, ko apmeklē galvenokārt topošie studenti. Šajos izdales materiālos jauniešiem stāstīts par iespējām strādāt Anglijā, Vācijā un citās zemēs. Gan pati aģentūra, gan LM uzskata, ka bukletos lasītāji tiek informēti par iespējamiem riskiem un tamlīdzīgi, bet Valstiskās audzināšanas komisija satraukusies, ka informācijas izklāsta veids drīzāk uztverams kā netiešs pamudinājums doties prom no Latvijas. “Šī mērķauditorija tomēr ir cilvēki, par kuriem konkurē augstskolas, par kuriem konkurē valsts. Mums vajadzētu likt šiem jauniešiem saprast, ka viņi ir gaidīti un vajadzīgi šeit Latvijā, kā arī šeit viņiem ir labas iespējas. Pārlieku centīga darba iespēju reklāma ārvalstīs var noskaņot par labu aizbraukšanai arī tos pilsoņus, kuri par šādu lēmumu nav izšķīrušies,” uzskata R. Dzintars.
I. Viņķele uz šādu kritiku, kā ierasts, reaģēja emocionāli. LNT raidījumā “900 sekundes” viņa pārmetumus nosauca par “superpopulismu” un vainoja R. Dzintaru ES vienotā tirgus pamatbrīvību (brīva darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustība) nezināšanā.
Ministre uzsvēra, ka Latvijas pienākums ir būt iekšā šajā sistēmā, informēt citus par mūsu vakancēm un informēt par vakancēm citur. Viņa arī brīdināja, ka bez šādas informācijas latvieši, kuri dodas meklēt darbu ārzemēs, var nonākt darba verdzībā.
Dzintars gan oponē, ka apakškomisijai neesot iebildumu pret cilvēku informēšanu par iespējamajiem riskiem, bet šie materiāli vairāk atgādinot darba ārzemēs reklamēšanu, nevis brīdinājumus.
LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) noraidīja apgalvojumus, ka šie konkrētie bukleti varētu vilināt kādu doties prom, un neuzskata, ka tos vajadzētu pārvērtēt. Viņaprāt, tie ir neitrāli informatīvi materiāli, kas sniedz informāciju par to, kā legāli atrast darbu tajās ārvalstīs, par kurām Latvijas iedzīvotājiem esot lielākā interese (Lielbritānija, Vācija, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Nīderlande).
Ašeradens arī uzsvēra, ka bukleti tiek izdoti par Eiropas finansējumu. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka nav nekā nosodāma tajā, ka jauniešiem ir iespēja vasaras brīvlaikā doties uz ārvalstīm pastrādāt. “Bet NVA pienākums nav nevienu mudināt doties strādāt uz ārvalstīm un to arī nedarām. Tikai palīdzam izvēlēties,” teica parlamentārais sekretārs.
Pēdējā laikā arvien biežāk Latviju pametušie tautieši interesējoties par reemigrācijas iespējām. Visvairāk atgriezties gribētāju esot Īrijā. Tādēļ NVA strādā konsultanti, kas šiem interesentiem dod padomus par atgriešanos Latvijā un pieejamajām vakancēm. Ašeradens arī prognozēja, ka, pieaugot bezdarbam Dienvideiropā, Latvija varētu kļūt arvien interesantāka darba vieta ne tikai aizbraukušajiem tautiešiem, bet arī citu valstu pilsoņiem.
