Latvijas pētnieki piedalījušies unikālā pētījumā, kura rezultāti var palīdzēt mainīt fiziku, vēža ārstēšanu un pat ceļojumus kosmosā 20
Latviešu fiziķis un zinātnieks Mārcis Auziņš savā “X” kontā dalījies ar pavisam priecīgu ziņu – kādu pētījumu, kurā piedalījušies arī latvieši.
Mārcis Auziņš raksta: “Bieži negadās, ka zinātnisks raksts uzreiz pēc tā publicēšanas profesionālā žurnālā nonāk BBC News. Šoreiz ar rakstu, kura tapšanā ir aktīvi piedalījušies arī pētnieki no Latvijas Universitātes Lāzeru centra, tā ir noticis. Prieks būt daļai no šī pētījuma.”
Bieži negadās, kad zinātnisks raksts uzteiz pēc tā publicēšanas profesionālā žurnālā nonāk BBC News. Šoreiz ar rakstu, kura tapšanā ir aktīvi piedalījušies arī pētnieki no Latvijas Universitātes Lāzru centra tā ir noticis. Prieks būt daļai no šā pētījumahttps://t.co/5D7p1NfOmb
— Mārcis Auziņš (@mauzins) February 23, 2024
LA.LV ieskatījās BBC rakstā, lai uzzinātu vairāk par konkrēto pētījumu, kurā būtisku lomu spēlējuši arī latvieši.
Zinātniekiem izdevies ar lāzeriem iesaldēt pozitronija atomus. Pozitronijs var radīt milzīgu enerģijas daudzumu. Tas var izgaismot “antimatēriju”, kas pastāvēja Visuma sākumā, un tās pētīšana varētu mainīt fiziku, vēža ārstēšanu un, iespējams, pat kosmosa ceļojumus.
Taču līdz šim nenotveramo vielu ir bijis gandrīz neiespējami analizēt, jo tās atomi pārvietojas ļoti ātri. Tagad zinātniekiem ir risinājums — iesaldēt to ar lāzeriem.
Kas tad īsti ir pozitronijs?
Tas ir tā sauktais eksotiskais atoms, kas sastāv gan no matērijas, gan no antimatērijas. No matērijas ir veidota pasaule ap mums, tostarp zvaigznes, planētas un mēs paši. Antimatērija ir tās pretstats.
Atklājot, kāpēc šobrīd Visumā ir vairāk matērijas nekā antimatērijas — un līdz ar to kāpēc mēs eksistējam —, tiksim tālu ceļā uz jaunu, pilnīgāku teoriju par to, kā Visums attīstījās, un pozitronijs varētu būt atslēga, uzskata Lisa Glogler, doktorante, kas strādā pie šī projekta.
Viens no pirmajiem eksperimentiem, kam varētu izmantot saldētu pozitroniju, ir noskaidrot, vai tā antimatērijas daļa atbilst Einšteina vispārējās relativitātes teorijai tāpat kā matērijas daļa.
Matērija, kas veido pasauli ap mums, sastāv no atomiem, no kuriem vienkāršākais ir ūdeņradis, kas ir visbagātīgākais elements Visumā. Tas sastāv no pozitīvi lādēta protona un negatīvi lādēta elektrona.
Savukārt pozitronijs sastāv no elektrona un tā antimateriāla ekvivalenta – pozitrona.
Pirmo reizi ASV zinātnieki to atklāja 1951. gadā. Taču to ir bijis grūti izpētīt, jo atomi daudz pārvietojas, jo tas ir vieglākais zināmais atoms.
Izrādās, ka tās ir zinātniskas sacensības, kurās iesaistās arī citas grupas visā pasaulē, jo šai ezotēriskajai vielai potenciāli ir milzīgs praktisks ieguvums.
