Latvijas pērles un dimanti Frankfurtē 0
“Latvian Diamonds” – tā mazliet neierasti Frankfurtes grāmatu gadatirgus apmeklētājus šogad no 8. līdz 12. oktobrim uzrunāja Latvijas nacionālais stends.
Melnbaltais dizains izcēla grāmatu košos vākus. Dzīve stendā mutuļoja, jo šoreiz dalībnieku skaits neierasti liels – pārstāvēti divdesmit seši uzņēmumi un organizācijas. Tikšanās ar sadarbības partneriem, pieredzes apmaiņa, Eiropas Savienības attīstības komisāra Andra Piebalga un kultūras ministres Daces Melbārdes viesošanās stendam piešķīra enerģiju, kādas pēdējos gados bija trūcis. Viens no svarīgākajiem izskaidrojumiem ir arī tas, ka izstāde atkal iekļauta Latvijas Investīciju aģentūras darba kalendārā un tā attiecībā uz organizatoriskajiem jautājumiem, stenda noformējumu un finansējumu grāmatniekiem ir stabils un pieredzējis partneris. Atliek cerēt, ka šī sadarbība turpināsies, jo pērn tieši stends izpelnījās visvairāk kritikas, uzrādot ierobežota finansējuma un organizatoriskos robus, ja šajā vērienīgajā izstādē jātiek galā pašu spēkiem.
Kādēļ šajā informācijas pārbagātības un digitalizācijas laikmetā būtu jāiegulda līdzekļi grāmatu izstādē? Manuprāt, Latvijas klātbūtne Frankfurtē ir zīme – mēs esam pasaules un Eiropas kultūras kartē. Tam apliecinājums ir izstādes pirmās dienas ziņa, ka rakstnieks Jānis Joņevs ieguvis Eiropas Savienības Literatūras balvu par romānu “Jelgava 94”. Balvas ieguvējs saņems ne vien 5000 eiro, bet arī iegūs starptautisku atpazīstamību un papildu vērtību visu to izdevēju acīs, kuri no visām ES dalībvalstīm piedalās “Radošās Eiropas” programmā. Kopš 2009. gada tajā atbalstīti 56 laureātu grāmatu tulkojumi 20 Eiropas valodās. Kopā 203 tulkojumi, vidēji 3 – 4 vienai grāmatai. Līdz ar to tiek sasniegts arī mērķis par mūsu kultūras nešanu pasaulē un Latvijas vārda daudzināšanu, kam vienmēr prasītos arī kāds izmērāms rezultāts – te nu tas iespējams.
Ne mazāk svarīgs aspekts ir sadarbība un pieredzes apmaiņa ar citu valstu kolēģiem. Profesionālo semināru programma, kas skar nozares aktuālos jautājumus – gan par jaunajām digitālajām iespējām, gan par iespēju autoriem pašiem publicēt savus darbus gan internetā, gan maztirāžas izdevumos – ieguvumiem un zaudējumiem. Par idejām, kā ieinteresēt lasīt bērnus un jauniešus… Mūsu poligrāfijas uzņēmumi veido sadarbību ar citvalstu izdevējiem, tādējādi audzējot eksporta radītājus un ceļot savu profesionālo līmeni. Kopumā var teikt, ka tas ir ne vien vitamīnu kokteilis nozares profesionāļiem, bet arī ieguvums mūsu grāmatu lasītājiem un pircējiem.
Par izdevniecību “Lauku Avīze” var teikt, ka šoreiz izstādē pirmo reizi bijām ne vien viesu, bet arī dalībnieku statusā un stendā bija apskatāmas arī mūsu vērtīgākās grāmatas – gan “Naudas laiki Latvijā”, kas izpelnījusies godu būt starp Latvijas skaistākajām grāmatām, gan mūsu vēstures grāmatas – Ulda Neiburga “Dievs, tava zeme deg…” un Alfreda Bērziņa “Labie gadi”, gan vērtīgie izdevumi par muzejiem un dievnamiem un daiļliteratūras grāmatas.
Neapšaubāmi, ka šogad Latvijas stends bija oriģināls un darbīgs, taču par laimi – pilnība nav sasniegta un droši vien pēc izstādes dalībnieki spēs līdzdalīt savus ieteikumus, lai nākamgad uzlabotu izdevniecību pamanāmību. Šogad grāmatas tika izvietotas, mēģinot ievērot tematisko aspektu, taču kopumā tas radīja diezgan nepārskatāmu ainu. Lai nākamā izstāde būtu vēl produktīvāka, jāspēj vien atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu: “Kā mēs gribam tikt uztverti un ar ko mūs asociē pasaulē?”
