Latvijas Pensionāru federācija: Mūsu piedāvātos kompromisus ignorēja! 0
Saeima vakar ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Pensiju likumā, kas paredz šā gada 1. septembrī indeksēt pensijas, piemērojot visām vienādu koeficientu – 1,04. Indeksācija gan attieksies tikai uz pensijām (tostarp arī invaliditātes pensijām, izdienas pensijām un apgādnieka zaudējuma pensijām), kas nepārsniedz 200 latus.
Vienīgais izņēmums ir politiski represētie, kuriem tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no to apmēra. Šādu priekšlikumu atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija virzīja, ņemot vērā Latvijas Politiski represēto apvienības ierosinājumu.
Septembra indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem. Vecuma pensiju apmērs pieaugs par vidēji 5,58 latiem, bet invaliditātes pensijas – par 3,79 latiem. Indeksācija šā gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014. gadā – 30,1 miljonu latu. Labklājības ministre Ilze Viņķele debatēs pirms likumprojekta pieņemšanas uzsvēra, ka diskusijas par indeksācijas apmēriem un nosacījumiem ir bijušas ļoti garas un konstruktīvas. Viņa arī vērsa uzmanību, ka 200 latu slieksnis esot pašu pensionāru organizāciju piedāvātais kompromiss.
Ar to Viņķele acīmredzot domāja tā saukto Senioru lietu padomi. Tajā gan darbojas pensionāru intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, bet padomes darbu vada pati ministre. Tāpat viņa noklusēja, ka vislielākā pensionāru organizācija Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iepriekš, gan joprojām uzstāj uz to, ka jāindeksē visas pensijas.
Turklāt LPF savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai, ko parakstījuši 106 004 cilvēki, pieprasīja indeksēt pensijas ar koeficientu 1,07.
Ņemot vērā LPF iebildumu, Zaļo un zemnieku savienības frakcija bija sagatavojusi alternatīvu piedāvājumu indeksācijai, kas paredzēja palielināt visas pensijas, bet piemērot atšķirīgus koeficientus. Proti, mazajām pensijām (zem 200 latiem) tiktu piemērots lielāks koeficients, bet lielajām (virs 900 latiem) – mazāks. Šis priekšlikums gan nesaņēma vairākuma atbalstu ne Sociālo un darba lietu komisijā, ne Saeimas sēdē.
“Vismaz kaut kāda indeksācija ir labāka nekā nekāda, un vismaz maznodrošinātāko pensionāru vajadzības ir pamanītas. Žēl, ka valdošā koalīcija noraidīja visus trīs mūsu piedāvātos kompromisa variantus. Domāju, daudziem pensionāriem tā būs viela pārdomām pirms parlamenta vēlēšanām,” Saeimas lēmumu vērtēja LPF vadītājs Andris Siliņš.
LPF gan nedomājot vērsties pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt šo likumu vai apstrīdēt to Satversmes tiesā, bet Siliņš neizslēdza, ka to varētu darīt atsevišķi cilvēki, kuru pensijas netiks indeksētas tikai tādēļ, ka pavisam nedaudz pārsniedz 200 latu slieksni. Savukārt federācija 7. septembrī sola rīkot akciju pensionāru tiesību aizstāvībai.
Vienlaikus ar lēmumu par indeksāciju parlaments, ņemot vērā Satversmes tiesas 2013. gada 31. janvāra spriedumu, pilnveidoja invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību personām, kuras pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Šie grozījumi paredz no 2013. gada 1. oktobra pirmās un otrās grupas invaliditātes pensiju piešķirt no jauna, ja persona 36 mēnešus būs strādājusi un maksājusi sociālo nodokli un aprēķinātā pensija būs lielāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju. Tāpat noteikts, ka invaliditātes pensiju piešķirs no jauna, ja personai no šā gada 1. oktobra mainīsies invaliditātes grupa uz pirmo vai otro un pēdējo piecu gadu laikā līdz invaliditātes grupas maiņas brīdim trīs gadus būs veiktas sociālās iemaksas. Savukārt, ja invaliditātes grupa mainīsies no vieglākas uz smagāku vai tiks atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa, tad no jauna piešķirtās pensijas apmērs nedrīkstēs būt mazāks par iepriekš saņemto. Piešķirot invaliditātes pensiju no jauna, pie tās piešķirs arī piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.
