INDRA: karogs katrai zemnieku saimniecībai 5
Indra ir lielākais, krāšņākais, arī tradīcijām bagātākais centrs Baltkrievijas pierobežā. Te ir visvairāk iedzīvotāju, un Ērika Gabrusāne teic: indrieši ir īsti krieviski runājoši Latvijas patrioti, kuri 18. novembrī paši pēc savas iniciatīvas katrs ar savu sveci un pagalīti kopējam ugunskuram dodas uz Tēvijas parku, lai tur satiktos un kopā dziedātu latviešu dziesmas.
Jūlijā uz festivālu “Latgales vainags” Indras estrādē jau ierasti pulcēsies apkārtnes mazākumtautību kultūras kolektīvi. Savukārt ik gadu 1. februārī Indra gaida ciemos visas Latvijas Indras, īpaši plaši svētki iecerēti 2018. gadā, Latvijas simtgadē: tad ne tikai skanēšot tradicionālais koncerts, bet tikšot arī cepta simt kilogramu smaga torte.
Iespējams, ka uz Latvijas simtgadi būs īstenota vēl kāda ideja: austi karogi katrai zemnieku saimniecībai. Šāda doma radusies audēju darbnīcas “Indra” dalībniecei Regīnai Karavackai. Viņa savai saimniecībai “Saknes” tādu jau uzaudusi tradicionālā pierobežas tehnikā.
Indrā vēl pagājušajā gadā darbojās vidusskola. Audzēkņu skaita samazināšanās dēļ nu tā pārtapusi pamatskolā, kas ļoti sarūgtina vietējos iedzīvotājus. Toties aktīvi darbojas profesionālas ievirzes mūzikas un mākslas skola, kas maijā svinēs 25 gadu jubileju. Tajā mācās 94 bērni, un novads rūpējas, lai audzēkņiem no apkārtējiem pagastiem būtu ērti nokļūt gan skolā, gan arī mājās. Horeogrāfijas nodaļas audzēkņi ar ļoti labiem panākumiem piedalās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku skatēs. “Nupat decembrī skatē saņēma tikpat daudz punktu kā Agra Daņiļeviča kolektīvs,” palepojas direktore Ērika Zarovska un piebilst – vecāki labprāt savus bērnus sūta uz mākslas skolu, jo tā ir vēl viena iespēja darboties latviešu valodas vidē. Tomēr Ērika Gabrusāne, rādot tautastērpos sapostos jauniešus Skolēnu dziesmu svētku koncerta attēlos, nopūšas: tie, kas iemūžināti fotogrāfijās, skolu beiguši, atkal jāsāk no sākuma. Bet plastiskās mākslas nodaļas pasniedzējs Māris Susējs, domājot par pagasta un visas pierobežas nākotni, ir skarbs: “Latviskās vērtības – darba tikumu, dzīvesziņu – esam samainījuši pret vienkāršu preci, dažādiem viedtālruņiem un mašīnām. Neviens vairs negrib ne par ko cīnīties, visi grib uzreiz gatavu rezultātu. Un tie esam mēs, kam tās latvju dainas un viss tradicionālās kultūras fundaments.”
