Latvijas “patrioti” Kremļa mērcē 31
Valdība šonedēļ iepazinās ar pētījumu par šeit pastāvīgi dzīvojošo cittautiešu piederības sajūtu Latvijai. Pētījuma ietvaros aptaujāti 800 Latvijā pastāvīgi dzīvojoši cittautieši, no kuriem absolūtais vairākums, protams, bija krievi, bet tāpat arī baltkrievi, ukraiņi, poļi un citu mazākumtautību pārstāvji.
Pētījuma ievads parāda gandrīz vai optimistisku ainu. Aptuveni 75% cittautiešu uzskata, ka ir piederīgi Latvijai. Par Latvijas patriotiem sevi uzskata 64% aptaujāto, bet 58% aptaujāto jūt lepnumu par to, ka ir Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgas aptaujas “SKDS” veicis jau agrāk un salīdzinošie dati uzrāda, ka pilsonību ieguvušo cittautiešu vidū izteikti pieaug lepnums par piederību Latvijas pilsoņu lokam. Tāpat arvien vairāk pieaug cilvēku skaits, kas piekrīt apgalvojumam – “vispārīgi runājot, Latvija ir labāka nekā lielākā daļa valstu”.
Tomēr, šķirot pētījumu tālāk, aina kļūst arvien drūmāka. No aptaujātajiem nepilsoņiem tikai 11,3% tuvākā gada laikā plāno naturalizēties, bet 80,6% noteikti nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem.
Vēl interesantāka ir cittautiešu attieksme pret vēsturiskiem un ārpolitiskiem notikumiem. Vairāk nekā 60% aptaujāto (galvenokārt gados vecāki ļaudis) piekrīt apgalvojumam, ka “PSRS sastāvā Latvijai klājās gluži labi”, ap 29% ir pārliecināti, ka Latvijas cilvēkiem klātos labāk, ja valsts atrastos nevis Eiropas Savienībā, bet gan Krievijas veidotajā Eirāzijas savienībā.
Turklāt vairāk nekā 80% cittautiešu pārliecināti, ka Krievija nekādā veidā neapdraud Latvijas neatkarību. Ukrainas konflikta kontekstā 35% aptaujāto uzskata, ka taisnība ir Krievijas pusē un tikai 15% aizstāv Ukrainas pozīciju.
Ziņas par šādas aptaujas gatavošanu pavasarī izraisīja nelielu šūmēšanos sabiedrībā un arī politiskajās aprindās, jo sākotnēji premjere un ministri par pētījumu bija ļoti nerunīgi. Tagad vairs netiek slēpts, ka aptauju veicis pētījumu centrs “SKDS”, tā izmaksāja 16 000 eiro un ir pilnā apmērā pieejama MK mājas lapā internetā. Tomēr valdības sēdē šis pētījums tika pētīts slēgtajā daļā. “Tas vairāk tādēļ, lai ministri varētu netraucēti iztaujāt pētījuma autorus un diskutēt. Nekādas slēptas daļas šeit nav,” skaidroja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Kādus secinājumus izdarījuši ministri, visticamāk, uzzināsim tikai tad, kad viņi iesniegs premjerei priekšlikumus par pasākumiem mazākumtautību piederības sajūtas stiprināšanai. Pagaidām valdība vienojusies izdalīt papildu līdzekļus latviešu valodas apmācībām.
Savukārt “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš, komentējot pētījuma rezultātus, atzina: “Mēs neesam saliedētākā valsts Eiropā, un ne viss mums iet gludi. Mums ir daudz sāpīgu problēmu, bet apgalvojumi, ka esam “uz nažiem” un gaidāms pilsoņu karš, ir pilnīgas blēņas.” Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA). Viņš solīja, ka vienā no pirmajām sēdēm pēc Saeimas sesijas atsākšanās komisija padziļināti iepazīsies ar šo pētījumu un iztaujās tā autorus.
Pavasarī, kad sabiedrība uzzināja par šāda pētījuma tapšanu, Saeimā vislielāko sašutuma izrādīja “Saskaņas centra” frakcija, kas šo pētījumu sākotnēji pielīdzināja “raganu medībām” un pieprasīja Laimdotai Straujumai paskaidrojumus. Pēc iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem “SC” pārstāvis Valērijs Agešins atzina, ka šāds pētījums tomēr bijis nepieciešams, un izteica cerību, ka tas nenoguls kaut kur valdības plauktā. “Tas, ka 64% cittautiešu sevi atzīst par patriotiem, man ir pārsteigums. Šis cipars ir lielāks, nekā es gaidīju, ņemot vērā, ka cilvēki jūtas atstumti. Tomēr apmierinātībai nav pamata – patriotisma līmenis joprojām ir neveselīgi zems,” teica Agešins. Faktā, ka liela daļa aptaujāto labāk redzētu Latviju Eirāzijas savienībā, nevis ES, viņš nesaskata nekādas pretrunas. “Gluži vienkārši šie cilvēki vēlas, lai Latvija gudri izmantotu savu ģeogrāfisko stāvokli, veidojot konstruktīvas attiecības gan ar austrumiem, gan ar rietumiem,” teica Agešins.
Pretējās domās ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Lielo Eirāzijas atbalstītāju skaitu viņš saista ar Krievijas propagandas ietekmi uz Latvijas cittautiešiem. “Maskavas oficiālie mediji veido mītu par labo dzīvi Krievijā. Gluži tāpat, kā PSRS pirms Otrā pasaules kara radīja sev strādnieku paradīzes tēlu. Neizslēdzu iespēju, ka nākotnē šie kanāli varētu ne tikai rādīt pozitīvās krāsās Krieviju, bet arī musināt vietējos krievvalodīgos uz vardarbīgu sacelšanos pret Latvijas valsts varu. Pagaidām neredzu, ko mēs šai propagandas un melu kampaņai varētu likt pretim. Pagaidām nešķiet, ka Latvijas sabiedrība būtu gatava maksāt par kontrpropagandas kanālu,” teica Latkovskis.
“Ja cilvēks sevi uzskata par Latvijas patriotu, bet vienlaikus atbalsta Kremļa politiku Ukrainā vai vēlas Latvijas iekļaušanos Eirāzijas savienībā, tad jāatzīst, ka izpratne par patriotismu ļoti atšķiras,” vērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Arī viņa respondentu atbildēs saskata Maskavas oficiālo kanālu “pumpētās” ideoloģijas ietekmi, bet par ideju veidot vienotu Baltijas valstu krievu kanālu, kas dotu pretsparu Krievijas propagandai, pagaidām esot vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vakar publiskoja jaunāko Iedzīvotāju reģistra informāciju. Saskaņā ar to Latvijā dzīvo 1 295 345 latvieši un 582 998 krievi, kā arī 73 442 baltkrievi, 52 274 ukraiņi, 47 947 poļi un 27 778 lietuvieši, kā arī 8972 ebreji un 8069 čigāni. No krieviem 181 785 ir nepilsoņi. Tāpat pilsonības nav 713 latviešiem. Starp Latvijas iedzīvotājiem ir arī 864 ķīnieši, no kuriem tikai četri ir pilsoņi, 46 kubieši, divi laosieši, divi panamieši, septiņi tunisieši, 18 vjetnamieši un 47 sīrieši, kā arī citu tautību pārstāvji.
