Latvijas Pašvaldību savienība interesējas par Pašvaldību bankas izveidi 1
Klīvlendā dzīvojošais Visvaldis Dzenis, pazīstamā trimdas latviešu dziedātāja un komponista Ilmāra Dzeņa brālis, sola piecu miljonu latu lielu ASV tautiešu atbalstu jaunas Pašvaldību bankas izveidei Latvijā.
Par saņemto vēstuli no Visvalža Dzeņa ar solījumu savākt bankas izveidei vajadzīgo naudas summu pagājušonedēļ Krājaizdevu apvienības valdes sēdē dalībniekus informēja apvienības valdes loceklis Ēriks Čoders. Visvaldis Dzenis patlaban dzīvo Klīvlendā un ir vislielākais īpašnieks kokapstrādes firmai “Kokpārstrāde 98”, kas darbojas Allažos. Šis kokapstrādes uzņēmums ir viens no lielākajiem ražotājiem Siguldas novadā, nodarbina 260 darbiniekus un patlaban bez bankas aizņēmuma iegulda vairākus miljonus latu modernu ražošanas iekārtu pirkumā, lai varētu ražot koka būvkonstrukcijas. Visvaldis Dzenis ir arī krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” biedrs.
Krājaizdevu sabiedrību likums ļauj kļūt par finanšu kooperatīva biedru cilvēkam, kas konkrētajā administratīvajā teritorijā veic uzņēmējdarbību.
“Visvaldis Dzenis mums atnesa krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” garantijas vēstuli, ka Latvijas bankā viņš glabā 70 000 latu un tie pēc mūsu pirmā pieprasījumu mums ir jāizsniedz. Mūsu krājaizdevu sabiedrībai patlaban nav bijis vajadzības pēc šāda ieguldījuma,” teic E. Čoders.
Viņš arī atsaucas uz Dzeņa kunga solījumu savākt no tautiešiem citās valstīs bankas izveidei vajadzīgos piecus miljonus latu, ja būs tāda vajadzība.
“Latvijas Avīzē” esam stāstījuši par ekonomikas zinātņu doktora Kārļa Āboliņa centieniem pārliecināt Latvijas politiķus veidot Latvijā Vācijai un Luksemburgai līdzīgu finanšu sistēmu, kuru balstītu krājaizdevu sabiedrības, pašvaldībām piederošas krājbankas un komercbankas.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis teic, ka savienība ir iesaistījusies darbībās saistībā ar Pašvaldību bankas iespējamu izveidi. “Mums bažas rada apstāklis, ka valdība ļoti neapdomīgi slēdz pēdējo valsts banku – Hipotēku banku.
Mēs arī iebilstam pret bankas “Citadele” privatizāciju, kas tiek pamatota ar Eiropas Komisijai doto solījumu. Valsts tātad zaudē daļu no finanšu neatkarības, valstij piederošu komercbanku neesamība rada riskus. Ja nu tirgus situācijā Zviedrijas bankas savu kapitālu no Latvijas pārceļ uz citu valsti? Patlaban neesam stingrās atbalsta pozīcijās Pašvaldību bankas izveidei, tomēr – ja valstij nav citu atbalsta instrumentu, tad labāk tāds nekā nekāds. Krājaizdevu sabiedrība ir savdabīgs vietējās ekonomiskās aktivitātes veicināšanas instruments. Iepriekš nosauktie nosacījumi ir iemesls, kāpēc Latvijas Pašvaldību savienība arī turpmāk piedalīsies ar Pašvaldību bankas izveidi saistītajos pasākumos.”
