“Latvijas Pasta” augstie tarifi rada smagu slogu valsts un pašvaldību budžetiem 0
No šī gada “Latvijas pasts” būtiski palielinājis tarifu cenas, tā paplicinot valsts un pašvaldību iestāžu budžetus, ziņo Jauns.lv. Valsts uzņēmums “Latvijas pasta” pakalpojumu celšana būtiski ietekmē citu valsts un pašvaldību iestāžu naudas makus, jo tās gadā izsūta desmitiem tūkstošu vēstuļu – gan par nekustamā īpašuma nodokli un dažādu līgumu tekstus, gan paziņojumus par pensijām un tamlīdzīgi Jauns.lv ministrijās un vairākās pašvaldībās skaidroja, kā tās tiek galā ar šo pieaugumu.
Tā, piemēram, vienkāršas vēstules (līdz 20 gramiem) nosūtīšana nu maksā 2,30 eiro iepriekšējo 1,65 eiro vietā (pieaugums par gandrīz 40%). Paziņojums par tarifu celšanos izskanēja pēc tam, kad jau bija pieņemts valsts budžets. Pašvaldībām savā ziņā “paveicās”, jo tās savus budžetus apstiprināja jau pēc šī paziņojuma un to varēja ņemt vērā, plānojot budžeta izdevumus. Gan ministrijas, gan pašvaldības cenšas izmantot elektroniskos pastus, bet ne visos gadījumos tas ir iespējams. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klienti pārsvarā ir pensionāri jau gados, kuri bieži vien nedraudzējas ar modernajām tehnoloģijām vai viņiem mājās nav datoru, un tādēļ paziņojumus par pensiju saņemšanu nākas sūtīt tradicionālo vēstuļu veidā.
Dārgā vēstule
Kāds Kuldīgas novada iedzīvotājs Jauns.lv pastāstīja: “Tikko pa pastu saņēmu paziņojumu, ka man jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) septiņu eiro apmērā. Izmantoju e-pastu, bet pašvaldībai to vajadzēja apstiprināt un tā pie paziņojuma par šo nodokli izsūtīja arī vēstuli, lai to izdaru. Arī iepriekš biju saņēmis ziņojumus par NĪN uz elektronisko pastu, bet tā kā īpašumam mainījās īpašnieks – tas no mātes tika pārrakstīs uz dēlu, tad arī vajadzēja to oficiāli apstiprināt vietvaras adrešu elektroniskajā sistēmā, par to sūtot vēstuli uz manu deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to man ir dziļas šaubas, vai ar visām šīm “dārgo vēstuļu” sūtīšanām palielinājās vietvaras nodokļu ieņēmumi par manu minimālo NĪN maksājumu.”
Iestādes mēģina atteikties no “Latvijas pasta” pakalpojumiem. Dažas ministrijas prāto par sava pastnieka pieņemšanu darbā, bet pašvaldības atsakās no savu informatīvo izdevumu piegādes pa pastu, kā tas bija līdz šim, šo darbu uzticot pagastu pārvaldēm. Tomēr ne vienmēr ir iespējams attiekties no tradicionālo vēstuļu sūtīšanas. Vairāku pašvaldību pārstāvji Jauns.lv pastāstīja, kā tās pakāpeniski atsakās no “Latvijas pasta”.
Pašvaldības aiziet no “Latvijas pasta”
Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Agnese Buka: ““Latvijas pasts” pašvaldību jau savlaicīgi informēja par tarifu kāpumu. Tāpēc, plānojot 2025. gada budžetu, varējām sagatavoties. Katru pakalpojumu vērtējām individuāli, meklējot veidus, kā izmaksas optimizēt un kur tas iespējams, apjomu samazināt, vai pavisam atteikties no pasta pakalpojumiem. Piemēram, pašvaldības informatīvo izdevumu “Kuldīgas Novada Vēstis” no šī gada izplata nevis “Latvijas pasts”, bet gan pagastu pārvaldes pašu spēkiem, sniedzot nozīmīgu finanšu ekonomiju pašvaldības budžetā un ļaujot samazināt pasta pakalpojuma izmaksas gada ietvaros par vairāk nekā 50%.
Esam vēl intensīvāk sākuši strādāt uz e-adrešu un e-pastu sistēmas izveidi saziņai ar iedzīvotājiem, mudinot aktīvāk izmantot e-pakalpojumus, tādējādi samazinot ar pasta starpniecību izsūtīto vēstuļu skaitu. Ļoti labus rezultātus esam sasnieguši nekustamo īpašumu jomā. Kuldīgas novads ir viens no līderiem fiziskām personām elektroniski izsūtīto NĪN maksāšanas paziņojumu ziņā (2024. gadā 58% NĪN maksāšanas paziņojumi izsūtīti elektroniski).
Smiltenes novada valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra vadītāja Evija Valaine: “Ar pasta tarifa izmaiņām rēķināmies katru gadu, jau kopš 2022. gada cenšamies būtiski samazināt pasta sūtījumus, vairāk un mērķtiecīgāk virzoties uz elektronisko dokumentu apriti. Saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm, citām juridiskām personām notiek tikai un vienīgi elektroniski, kā arī vairums novada iedzīvotāju atbildi izvēlās saņemt e-pastā. Pasta sūtījumu salīdzinājums: 2024. gadā – 3485; 2023. gadā – 4150; 2022. gadā – 5865.
Apjomīgākais korespondences izsūtīšanas laiks ir katra gada sākums, kad tiek izsūtīti NĪN maksāšanas paziņojumi, bet arī pie tā būtiski strādājam, šos paziņojumus primāri nosūtam uz e-adresi, ja iedzīvotājam tāda ir aktivizēta. Jāpiemin, ka paši iedzīvotāji vairāk izrāda interesi par e-pasta norādīšanu, lai tieši NĪN paziņojumus saņemtu elektroniski. Lai pašvaldība pildītu savas funkcijas, nevar pilnībā atteikties no pasta pakalpojumiem. Pasta tarifi nerada zaudējumus un neatstāj būtisku ietekmi uz pašvaldības 2025. gada budžetu, bet liek mums vairāk padomāt un optimizēt korespondences apriti elektroniskā veidā.”
Augšdaugavas novada pašvaldība: “Novada pašvaldība budžetu apstiprināja šī gada 30. janvārī, kurā jau tika iekļauti jaunie “Latvijas pasta” tarifi. Pašvaldība nepārtraukti mudina pastāvīgos paziņojumu, rēķinu saņēmējus izmantot e-pastu, bet privātpersonām likums to kā obligātu prasību nenosaka. Pašvaldība nav peļņas uzņēmums un tās izdevumus nemēra zaudējumos. Papildus līdzekļi jāatrod, jo pa pastu tiek sūtītas tikai tās vēstules, kuras jānodrošina, izpildot pašvaldībai uzdotās funkcijas.”
Jelgavas novada pašvaldība: “Pašvaldība, apzinoties pasta pakalpojuma augstās izmaksas, pēdējos gados tam pievērsusi pastiprinātu uzmanību. Pašvaldība aicinājusi gan iedzīvotājus, gan juridiskas personas oficiālajās sarakstēs vairāk izmantot elektroniskās iespējas. Piemēram, juridiskām personām pašvaldība informāciju sūta vien uz e-adresēm. Novada pašvaldība 2024. gadā par pasta pakalpojumiem korespondences un daļējai rēķinu un maksāšanas paziņojumu nosūtīšanai iztērēja 12 300 eiro, savukārt par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu nosūtīšanu ar SIA “Unifiedpost” starpniecību 9900 eiro. 2025. gada budžetā nav plānots palielināt izmaksas, jo 2024. gada beigās pašvaldības informācijas kanālos iedzīvotāji tika informēti par NĪN maksāšanas paziņojumu saņemšanu e-adresē. Pašvaldība arī slēdz līgumus, kuros tiek noteikts, ka rēķini turpmāk tiek nosūtīti elektroniski.
Apzinoties pasta pakalpojumu sadārdzināšanos, Jelgavas novada pašvaldība pērnā gada vasarā atteicās no “Latvijas pasta” pakalpojuma, kas nodrošināja informatīvā izdevuma izplatīšanu novada teritorijā – līdz ar noteikto jauno tarifu pašvaldības izdevuma piegāde sadārdzinājās dubultā. Iepriekš par 15 000 eksemplāru izplatīšanu Jelgavas novada administratīvajā teritorijā pašvaldība ik mēnesi “Latvijas pastam” maksāja 2100 eiro, taču līdz ar tarifa kāpumu izdevumu apjoms būtu palielinājies līdz 4300 eiro. Pašvaldība lēma turpmāk informatīvo izdevumu sadarbībā ar pagastu pārvalžu vadītājiem izplatīt pašu spēkiem, nogādājot pašvaldības iestādēs (klientu apkalpošanas centros, bibliotēkās, kultūras namos) un iecienītākajos pagastu veikalos.”
Jelgavas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta: “Jelgavas valstspilsētas pašvaldība par plānoto pasta tarifu pieaugumu bija informēta jau gatavojot 2025. gada budžetu. Izdevumi sakaru pakalpojumiem (tai skaitā pasta izdevumiem) salīdzinājumā ar 2024. gadu nav palielināti, jo izdevumi ir samazinājušies citās sakaru pakalpojumu pozīcijās. Pašvaldībai normatīvajos aktos ir noteikts, kuros gadījumos adresātam informācija jānosūta papīra formāta un ierakstītā sūtījumā. 2024. gadā pašvaldība nosūtīja 5276 vēstules (4753 vienkāršās vēstules, 523 ierakstīti sūtījumi). Taču, kad tas ir iespējams, dokumentus sagatavo un nosūta elektroniskā formātā. Katru gadu palielinās NĪN elektronisko maksāšanas paziņojumu skaits: 2024. gadā pašvaldība sagatavoja 36 565 NĪN maksāšanas paziņojumus, tajā skaitā 12 913 elektroniskos paziņojumus (35,3% no kopējā skaita) un 23 652 drukātos maksāšanas paziņojumus (64,7%). Iedzīvotāji regulāri tiek informēti par iespēju saņemt NĪN maksāšanas paziņojumu elektroniski, taču šobrīd jelgavnieki lielākoties tos vēlas saņemt papīra formātā.”
Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Sindija Grēvere: “Tā kā Rīgas domes budžets tika pieņemts janvāra beigās un pašvaldība par tarifu izmaiņām bija informēta iepriekš, tad bija laiks tam sagatavoties. Pasta sūtījumu apjoms netiek samazināts un neietekmē pašvaldības funkciju veikšanu. Pašvaldībā katru gadu pieaug elektronisko dokumentu īpatsvars, arī iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto elektronisko saziņu. Katra pašvaldības iestāde korespondences apjomu uzskaita atsevišķi. Piemēram, Centrālajā administrācijā 2024. gadā pa pastu tika nosūtītas 60 170 vēstules (dokumenti, atbildes personai, amatpersonas atbildes). No pasta pakalpojumiem pašvaldībai nav jāatsakās. Par zaudējumiem var runāt ļoti nosacīti, jo arī daudzviet citur, piemēram, komunālo pakalpojumu jomā, tarifi pieaug regulāri. Pašvaldība ar to tiek galā, regulāri pārdalot nepieciešamos līdzekļus.
Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ance Āboliņa: “Pašvaldība jau gaidīja šādu tarifa pieaugumu un līdz ar to bija arī sagatavojusies uz budžeta pieņemšanas laiku. Tomēr pasta izmaksu pieaugums pašvaldību būtiski neietekmē, jo jau vairākus gadus Cēsu novads aktīvi strādā pie pasta korespondences samazināšanas, pārejot uz saraksti elektroniski. Rīkojam arī informatīvas kampaņas, lai mudinātu iedzīvotājus izmantot e-vidi. Piemēram, NĪN paziņojumu skaits elektroniski palielinājies par 3000 salīdzinot ar pagājušo gadu: pa pastu – 8900, elektroniski – 13 000.
Pieaug izdevumi par vēstuļu sūtīšanu
Arī citās pašvaldībā Jauns.lv teica, ka pārorientē pasta sūtījumus elektroniskajā vidē. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Kancelejas vadītāja Arta Mieze: “Budžets pasta sūtījumiem valstspilsētas administrācijā 2025. gadā ir 13 080 eiro apmērā, kas ir par 44% vairāk nekā 2024. gadā. Informācija par pasta pakalpojumu izmaksu palielinājumu bija zināma jau 2024.gada novembrī, tādejādi 2025. gada budžeta pieprasījumā arī iekļauta. Vienā dienā var būt atšķirīgs nosūtāmo vēstuļu apmērs, tomēr vidēji nedēļā Jūrmalas valstspilsētas administrācija nosūta 100 vēstules, izmantojot “Latvijas pasta” starpniecību. Pašvaldībai nav iespēju pilnībā atteikties no pasta pakalpojumu izmantošanas. Pasta tarifu palielināšana, gada griezumā, pašvaldībai var radīt neplānotus izdevumus.”
Ventspils valstspilesētas pašvaldība: “Valstspilsētas pašvaldība jau savlaicīgi ņēma vērā pasta tarifu pieaugumu un attiecīgi plānoja 2025. gada budžetu. Ja 2024. gadā pasta sūtījumu apmaksai bija ieplānoti 37 tūkstoši eiro, tad 2025. gadā šis finansējums ir palielināts līdz 42 tūkstošiem eiro, lai segtu pieaugošās izmaksas.”
Valmieras novada pašvaldība: “2025. gada pašvaldības budžetā pasta izdevumi ir saglabāti 2024. gada apjomā, tas nozīmē, ka vēlreiz pašvaldības darbiniekiem un iestādēm būs jāpārskata pasta pakalpojuma izmantošanas nepieciešamība katrā gadījumā, pasta pakalpojumus izmantojot tikai nepieciešamākajos gadījumos. Jaunie tarifi noteikti palielinās pasta pakalpojuma izmaksas pašvaldībai, jo pašvaldībai ir jāsasniedz iedzīvotājs, taču turpināsim iedzīvotājus rosināt pāriet uz elektronisku saziņu. Elektroniskās saziņas veicināšanai īstenojam informatīvās kampaņas pašvaldības kanālos, kā arī individuāli informējam un apmācām iedzīvotājus Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros (šobrīd tādi novadā ir 19, šogad paredzēts izveidot vēl septiņus).”
Viena no lielākajām valsts iestādēm, kas sūta tradicionālās vēstules papīra formātā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kuras direktores vietniece Inta Podmoskovnaja Jauns.lv pauda: “VSAA nepārtraukti meklē risinājumus, lai samazinātu izsūtāmās korespondences apjomu, vienlaikus nodrošinot klientiem paredzētos obligātos sūtījumus. Optimizācijas rezultātā kopš 2023. gada nosūtāmo vēstuļu skaits ir samazināts par aptuveni 23%, kas palīdzējis mazināt pasta tarifu pieauguma ietekmi uz aģentūras izdevumiem.
VSAA kopš 2023. gada ir piešķirts finansējums pasta tarifu pieauguma segšanai. Ikmēneša izsūtāmo vēstuļu skaits ir mainīgs, tādēļ gada sūtījumu apjoms un nepieciešamais finansējums tiek prognozēts. 2024. gadā klientiem tika nosūtīts 178 225 vēstuļu. VSAA nepārtraukti vērtē situāciju, lai veiktu sūtījumu optimizāciju. Šobrīd finanšu risku par norēķiniem ar “Latvijas pastu” par vēstuļu nosūtīšanu 2025. gadā nav saskatāmi. Taču situācijas attīstību mēs vērtēsim plānojot 2026. gada budžetu.”
Ministrijas “Latvijas pasta” pakalpojumus samazina līdz minimumam
Jauns.lv jautāja arī ministrijām, kā to centrālie aparāti “tiek galā” ar “Latvijas pastu” un cik intensīvi izmanto universālo pasta pakalpojumu. Ekonomikas ministrija: “Ministrijā dokumentu aprite jeb sarakste 99% gadījumu notiek elektroniski, izmantojot oficiālo elektronisko adresi un elektronisko pastu. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija mēneša laikā nosūta vidēji trīs dokumentus, tad “Latvijas pasta” tarifu palielinājums ir maznozīmīgs. Līdz ar to Ekonomikas ministrija neplāno samazināt pasta sūtījumus jeb optimizēt pasta pakalpojumus.”
Ārlietu ministrija: “Ministrija ar “Latvijas pasta” starpniecību sūta adresātiem tos dokumentus, kuri specifikas dēļ ir sagatavoti tikai papīra formātā (piemēram, ielūgumus, apsveikumus, līgumus) vai arī adresātiem, kuri atbildes saņemšanai nav norādījuši elektroniskā pasta adresi. Lielāko daļu pasta sūtījumu (aptuveni 80 %) veido administratīvie akti – lēmumi ieceļošanas vīzu atteikuma lietās, kas adresātiem tiek sūtīti uz viņu norādītajām mītnes zemēm ārvalstīs. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas apkopotajiem datiem ar “Latvijas pasta” starpniecību 2024. gadā vidēji nosūtīti 30 sūtījumi mēnesī. Pēc pasta tarifu celšanas tiek īpaši vērtēts, vai dokumentu sūtīt kā vienkāršo sūtījumu, ierakstītu sūtījumu vai ierakstītu sūtījumu ar saņemšanas paziņojumu. Dokumentu sūtīšanas veids ir atkarīgs no nepieciešamības pierādīt saņemšanas faktu, īpaši vīzu atteikuma lietās, un šādu sūtījumu skaitu gada griezumā šobrīd ir grūti prognozēt. Ministrija dara visu iespējamo, lai visus papīra formāta dokumentus nosūtītu adresātiem kā līdz šim un iekļautos “Latvijas pasta” sūtījumiem atvēlētajā iestādes budžetā – 2200 eiro. Nepieciešamības gadījumā stingrāk izvērtēsim dokumentu sūtīšanu kā ierakstītu sūtījumu ar saņemšanas paziņojumu, tā vietā izvēloties ierakstīto sūtījumu tarifu.”
Klimata un enerģētikas ministrijā paziņoja, ka tai nav aktuāls “Latvijas pasta” tarifu pieaugums, jo ministrija izmanto vienīgi elektroniskās saziņas līdzekļus.
Labklājības ministrija: “Labklājības ministrijā, saistībā ar digitālo risinājumu attīstību, pārejot uz elektronisko pakalpojumu izmantošanu, pasta sūtījumu skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski sarucis, attiecīgi arī pasta pakalpojumu izmaksas vismaz pēdējo piecu gadu laikā pakāpeniski ir samazinājušās, piemēram, 2019. gadā tās veidoja 3919 eiro, savukārt 2024. gadā izmaksas sarukušas līdz 1622 eiro (tai skaitā korespondence – 664 eiro, pastnieks birojā – 958 eiro), samazinājums 58,6%. Neskatoties uz to, ka pasta pakalpojumu tarifi vēstuļu nosūtīšanai ir palielinājušies, pārejot uz elektronisko saziņu, pasta sūtījumu skaits pēdējo gadu laikā ir samazinājies, attiecīgi arī izmaksas. Tā kā optimizācijas pasākumi, pārejot uz elektronisko saziņu ir veikti jau gadu gaitā, tarifu pieaugums ir neliels. 2025. gadā pasta pakalpojumiem ieplānots finansējums 2500 eiro apmērā (šajā summa ietilpst korespondences un “pastnieks birojā” pakalpojumi). Mēneša laikā pa pastu tiek izsūtītas aptuveni 30 vēstules, tai skaitā arī uz ārvalstīm. Pasta pakalpojumu optimizēšana ministrijā nav nepieciešama, jo pārsvarā jau šobrīd sarakstē tiek izmantota elektronisko dokumentu aprite.”
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija: “Saziņa, sūtot vēstules pa pastu un izmantojot pasta pakalpojumus, notiek reti, un “Latvijas pasta” tarifu paaugstināšana ministrijas budžetu ietekmē minimāli. Ministrija mēnesī nosūta aptuveni 17 vēstules, taču skaits ir mainīgs un atkarīgs no privātpersonu aktivitātes.”
Kultūras ministrijas Dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja Sandra Gīle: “Kalendārajā mēnesī Kultūras ministrija nosūta vidēji 320 sūtījumus, no kuriem tikai apmēram seši procenti jeb 19 ir papīra formāta sūtījumi, izmantojot “Latvijas pasta” pakalpojumus. Izmaksas ir pieaugušas no 30-35 eiro mēnesī (2024. gadā) uz aptuveni 60 eiro mēnesī (šī gada janvārī). Kultūras ministrija ir pārskatījusi vairāku papīrā sagatavojamo dokumentu formas pamatotību; daļu apriti turpmāk nodrošināsim elektroniski – tas nedaudz samazinās pasta pakalpojumu izmaksas. Pavisam no pasta sūtījumiem papīra formā atteikties nebūs iespējams, bet tie jau samazināti līdz minimumam.”
Finanšu ministrija: “Finanšu ministrija mērķtiecīgi īsteno efektīvu un modernu pārvaldību, maksimāli izmantojot digitālās iespējas un nodrošinot dokumentu apriti elektroniskā formātā. Tas ļauj optimizēt resursus, samazināt administratīvās izmaksas un veicināt ilgtspējīgu pārvaldību. Lai gan tikai izņēmuma gadījumos, ievērojot iesnieguma sniedzēju intereses, dokumenti tiek nosūtīti papīra formātā, kopējie izdevumi pasta pakalpojumiem ministrijā ir salīdzinoši nelieli – zem 600 eiro gadā. Tāpēc arī “Latvijas pasta” tarifu pieaugums būtisku fiskālo ietekmi nerada un neprasa papildu optimizācijas pasākumus.”
Veselības ministrija: “Pēdējos gados, attīstoties digitālo dokumentu apritei, papīra dokumentācijas nosūtīšanas pa pastu ar katru gadu samazinās. 2024. gadā ministrija pasta pakalpojumiem izlietoja nepilnus 1400 eiro, un arī 2025. gada budžetā ir paredzēts šāda apjoma finansējums. Pat pie paaugstinātas pakalpojuma tarifa likmes, ministrija var iekļauties ieplānotajā finansējumā, jo turpina samazināties pasta sūtījumu apjoms. Liela daļa dokumentu tiek nosūtīti elektroniski, izmantojot e-adresi, e-pastu un citus digitālos kanālus. Tādēļ ministrija nav plānojusi palielināt izdevumus pasta sūtījumiem tarifa pieauguma dēļ.”
Aizsardzības ministrija: “Dokumentu nosūtīšanu iestāde veic saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, proti, izmantojot elektroniskos sakarus, pasta pakalpojumus, apstrādājot dokumentu uz vietas iestādē, publiski vai piegādājot ar kurjera starpniecību. Prioritāri dokumenti tiek nosūtīti, izmantojot elektroniskos sakarus – elektronisko pastu un oficiālo elektronisko adresi, maksimāli samazinot papīra dokumentu apriti. Pasta pakalpojumi tiek izmantoti dokumenta nosūtīšanai iekšzemē un uz ārvalstīm fiziskām un juridiskām personām, ja nav iespējams nodrošināt elektronisko saziņu. Iestāde ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu.”
