Latvijas pasākumu nozare tuvu sabrukumam – lūdz palīdzību valdībai 0
Latvijas kultūras un izklaides nozares pārstāvji lūguši valdībai nozari atzīt par Covid-19 krīzes tiešu upuri, piemērojot finanšu atbalsta mehānismus industrijas izdzīvošanai, lai izvairītos no tās pilnīga sabrukuma. Pasākumu nozares darbība ir pilnībā apturēta no 13. marta līdz 14. aprīlim, sekas izjūtot vēl vairāku mēnešu garumā. Tas atstās katastrofālu ietekmi uz nozares nodarbināto skaitu, maksātspēju un eksportspēju.
Pēc nozari pārstāvošo asociāciju aptaujas datiem tuvāko divu mēnešu laikā nozare ieņēmumos zaudēs vismaz 10 miljonus eiro, trīs ceturtdaļas pasākumu nozares uzņēmumu plāno būtiski samazināt darbinieku skaitu. Nozares uzņēmumu dzīvotspēja ir uz kritiskās robežas, vairāki varētu uzsākt maksātnespējas procesus.
“Vēstulē, ko LaPPA (Latvijas pasākumu producentu asociācija) un LPNVA (Latvijas pasākumu norišu vietu asociācija) nosūtījusi Ministru kabinetam, kā arī Finanšu, Ekonomikas, Kultūras ministrijām, lūgts atzīst pasākumu nozari par Covid-19 krīzes rezultātā tieši skartu nozari, kā arī izteikts aicinājums uz konstruktīvu sadarbību veidojot atbalsta mehānismus nozares izdzīvošanai. Bez speciāliem, tieši pasākumu nozarei piemērotiem atbalsta pasākumiem, masveidā prognozējama gan pasākumu producentu, gan saistīto uzņēmumu maksātnespējas procesi, gan darbinieku atbrīvošana. Aicinām apsvērt gan citu Eiropas Savienības valstu pieredzi pasākumu nozares atbalstam Covid-19 krīzes iespaidā, gan jau esošo atbalsta instrumentu izmantošanu,” stāsta LaPPA valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.
Līdz ar 12. marta MK lēmumu par pasākumu ierobežošanu, nozares – pasākumu producentu, mūziķu, norises vietu, servisa un tehnikas nodrošinātāju, kā arī pašnodarbināto un mikrouzņēmumu režīmā nodarbināto darbs tika pilnībā apturēts. Ņemot vērā, ka ir apturēta pasākumu norise, ir pilnībā apstājušās gan piegāžu ķēdes, gan naudas plūsma ārkārtējās situācijas periodā.
“”Arēna Rīga” šobrīd nevar nodrošināt darbu gandrīz 300 cilvēkiem, kuri strādāja, nodrošinot pasākumu rīkotājiem un apmeklētājiem visus nepieciešamos servisus,” saka “Arēnas Rīga” valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš. Šāda situācija ir lielākajā daļā pasākumu norišu vietu, kurās darbs tika nodrošināts lielam skaitam apkalpojošā personāla.
Aktīvi veicot nozares aptauju [to īsā laikā šobrīd ir aizpildījuši 122 uzņēmumi, kas kopumā veido apmēram 65% aktīvo nozares uzņēmumu un turpinās datu saņemšana], ārkārtējās situācijas laikā atcelti vismaz 1607 pasākumi, tai skaitā ar pārdotajām biļetēm, kā arī bezmaksas pasākumi. Minēto 122 uzņēmumu plānotais kopējais 2020. gada apgrozījums bija 76 miljoni EUR, kas ar augstu ticamību ļauj prognozēt, ka kopējais (visas pasākumu nozares uzņēmumu) plānotais apgrozījums 2020. gadā būtu pāri 130 miljoniem EUR. Savukārt dati par tikai lielākajiem 60 nozares uzņēmumiem liecina, ka 2018. gadā to kopējais VID administrēto nodokļu apjoms bija teju 15 miljoni EUR.
“Covid-19 radītās krīze būtisku iespaidu atstās ne tikai uz pasākumu nozari, bet arī uz ekonomisko pienesumu un nodokļu ieņēmumiem, kas valsts un pilsētas budžetos nonāk ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstu apmeklētājiem,” komentē Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona vadītājs, prognozējot būtisku nozares ekonomiskā pienesuma samazinājumu, ja valdība nespēs nodrošināt atbalsta mehānismu piemērošanu pasākumu nozarei.
Pasākumu nozares darbības atsākšanai būs nepieciešami vismaz 3-4 mēneši pēc ārkārtējās situācijas vai ierobežojumu aizlieguma beigām. Vēl ilgāks laiks paies, lai sasniegtu šogad plānoto apgrozījumu un nodarbināto cilvēku skaitu. Nozares dzīvotspēja šobrīd tiešā veidā ir atkarīga no komersantu un pakalpojumu sniedzēju spējas nodrošināt darbinieku neatlaišanu un investēt apgrozāmos līdzekļus nākamo periodu pasākumu sagatavošanā. Šobrīd atceltajos pasākumos investētais finansējums uzskatāms par zaudējumu, jo šos izdevumus nav iespējams pārcelt uz nākamā perioda pasākumu sagatavošanu.
Pasākumu nozares vārdā paužam atbalstu valsts un medicīnas iestāžu pūlēm ierobežot Covid-19 pandēmijas izplatīšanos Latvijā. Likumsakarīga un atbalstāma ir publisko pasākumu ierobežošana. Pasākumu nozare jau pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas aicināja sabiedrību neīstenot jebkāda veida un izmēra pasākumus, tostarp arī publiskos pasākumus līdz 200 apmeklētājiem. Tomēr šī situācija – strauja publisko pasākumu norises apturēšana, ir iedragājusi nozari kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā.
