Latvijas ostu nākotnes lemšana arī iedzīvotāju ziņā 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegto informāciju no 10. marta līdz 8. aprīlim notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem “Grozījumiem Likumā par ostām”. Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 ir Latvijā, bet 31 ārvalstīs. Pirmajā CVK apkopotajā periodā (no 10. līdz 15. martam) iespēju parakstīties šajā aptaujā izmantojuši 846 vēlētāji, kas veido 0,55 procentus no tautas nobalsošanas ierosināšanai noteiktā parakstu skaita.
Līdz šim neviens vēlētājs neesot izmantojis iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām. Te gan jāuzsver, ka piedalīties parakstu vākšanā iespējams tikai klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz.
CVK informē – lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Ierosināja opozīcijas deputāti
Parakstīšanās procedūra sākta pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citu opozīcijas deputātu, kopumā 36 jeb vairāk nekā trešdaļas parlamentāriešu pieprasījuma. Līdz ar to Valsts prezidents Egils Levits atbilstoši Satversmē noteiktajām opozīcijas tiesībām bija spiests apturēt likuma izsludināšanu un deva atļauju aptaujas organizēšanai.
Ja vēlētāji atbalsta likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad parakstīties jādodas.
Parakstu vākšanas tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Ministru kabinets ir piešķīris summu, kas nedrīkst pārsniegt 828 952 eiro. Izdevumi 53 840 eiro apmērā ieplānoti arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā parakstu vācēju ārvalstīs un ieslodzījumu vietās atalgojumam, parakstu vākšanas lapu un informatīvo materiālu izgatavošanai un uzziņu tālruņa pakalpojuma nodrošināšanai.
Plānots, ka finansējums pašvaldību vēlēšanu komisiju, parakstu vācēju un pieaicinātu pašvaldību līgumdarbinieku atalgojumam, kā arī izdevumiem precēm un pakalpojumiem nepārsniegs 576 390 eiro.
Neikdienišķs aicinājums
Kādēļ lai šī iniciatīva būtu svarīga ne tikai mūsu lielo ostu pilsētu, bet visas Latvijas iedzīvotājiem, “Latvijas Avīze” jautāja vienam no aptaujas iniciatoriem, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoram un Saeimas deputātam Viktoram Valainim.
“Šī mūsu iniciatīva noteikti nebija ikdienišķs solis, bet pēc pozīcijas deputātu izrādītās neieinteresētības pamatoti un mērķtiecīgi lemt par ostu attīstības jautājumiem, kas ir nozīmīgi visai valsts tautsaimniecībai, citas iespējas nebija.
Uzskatām, ka Latvijas ostas ir liela mūsu valsts vērtība, tāpēc par tām ir jārūpējas ar vislielāko rūpību un atbildību. Diemžēl Likuma par ostām izskatīšanas gaitā nācās secināt, ka sasteigtas un nepārdomātas ostu pārvaldības reformas šo vērtību graus un noniecinās, kas neliecina par valstiski atbildīgu rīcību. Vienlaikus jāatzīmē, ka Saeimā tik svarīgs jautājums kā ostu nākotnes attīstība netika pienācīgi izdiskutēts, izvērtēts un izsvērts, balstoties uz konkrētiem ekonomiskiem aprēķiniem, tā vietā pozīcijas deputāti izmantoja vien politiskus saukļus par nepieciešamību veikt vienkāršu ostu pārvaldības reformu.
Likuma par ostām pieņemšana radīja nepieņemamu precedentu un turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju Latvijā, īstenojot nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas.
Nekvalitatīvi sagatavotais likums rada bažas, ka ar paredzētajiem grozījumiem valdība veido priekšnoteikumus, lai ostas nevis attīstītos, bet stagnētu, turklāt tas ir uzskatāms par mēģinājumu virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnībā nepieļaujami, sabiedrības un valsts interesēm neatbilstoši,” skaidroja Viktors Valainis.
Sliktāko scenāriju paredz Ventspils ostai
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pagājušajā nedēļā pēc ostu pārvaldnieku izteikto prognožu apkopojuma informēja, ka saistībā ar Krievijai noteiktajām sankcijām sliktākajā scenārijā no Latvijas ostām visvairāk varētu ciest Ventspils osta, kas kā bijusī eksporta osta varētu piedzīvot pat divu trešdaļu kravu samazinājumu, kamēr Rīgas ostai kravu apgrozījuma kritums varētu būt 45%, bet Liepājas ostai – 20–30% robežās.
Vienlaikus ministrs atzīmējis, ka ostas tomēr esot mazliet labākā situācijā nekā VAS “Latvijas dzelzceļš”, jo Latvijas ekonomikai būs vajadzīgas izejvielas un esot skaidrs, ka liela daļa šo izejvielu ienākšot pa jūru, tātad tās importēšot un pārkraušot caur ostām. Tomēr ļoti daudz kas būšot atkarīgs arī no blakus apstākļiem.
Kara tēma “aizskalojusi” visas pārējās
No 10. līdz 15. martam par tautas nobalsošanu likuma “Grozījumi likumā par ostām” atcelšanai Ventspilī parakstījušies 266 iedzīvotāji, novadā – 4, Rīgā – 114, Liepājā – tikai 35 (mazāk nekā Ludzas novadā, kur 45). Ko par šo par procesu domā Ventspilī?
“Skaidrs, ka Ukrainas un Krievijas kara tēma tagad ir “aizskalojusi” visas pārējās un cilvēku prāti pievērsti tikai šim jautājumam. Neskatoties uz to, esam pateicīgi visiem, kuri tomēr atrod un arī atradīs laiku, lai iestātos par savām interesēm arī tepat uz vietas,” “Latvijas Avīzei” izteicās Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. “Domāju, ka šis jautājums ir ne tikai par ostām, bet par valsts varas attieksmi pret vietējo varu, pašvaldībām.
Likuma pieņemšanas gaita parādīja, ka valsts vara var pilnīgi nerēķināties ar pašvaldības viedokli. Rezultātā pie mums jau notikuši dažādi absurdi. Piemēram, jaunā Ventspils brīvostas pārvaldītāja, akciju sabiedrības valdījumā pāries divi bērnudārzi un vairākas daudzdzīvokļu mājas.
Līdz 2019. gadam, kad pašvaldība ar valsts pārstāvjiem ostās strādāja pēc paritātes principa, kravu apgrozījums Ventspils brīvostā stabili pārsniedza 20 miljonus tonnu gadā. Mērķtiecīgi attīstījām rūpniecību, katru gadu atvērām jaunas ražotnes. Tagad divos gados, kad visu vadību pārņēmusi valsts, ostas kravu apgrozījums samazinājies līdz 11 milj. tonnu 2021. gadā. Gandrīz divas reizes. Nav sākts neviens jauns industriālais projekts. Satiksmes ministrs jau prognozē, ka jauno sankciju rezultātā apgrozījums Ventspils ostā samazināsies vēl par divām trešdaļām! Esmu pilnīgi pārliecināts, ja pašvaldība būtu darbojusies brīvostas pārvaldē, kā tas bija aizvadītos 25 gadus pirms “apvērsuma”, rezultāti būtu pavisam citādi!
Šobrīd ir diezgan skaidrs, ka sankciju rezultātā kravas ostās var gandrīz pilnībā pazust. Tādēļ jāizbeidz visi strīdi un uz līdztiesīgiem principiem valstij un pašvaldībai jāstrādā kopā, lai atrastu labākos risinājumus, kā krīzi pārvarēt.
Nekas tāds diemžēl nenotiek. Tādēļ pārliecinošs parakstu daudzums, iespējams, atgādinātu valsts varai – ka jāizbeidz augstprātīgā attieksme un jāsāk sadarboties,” vērtē Jānis Vītoliņš.
