Latvijas organizētā noziedzība saglabājusi līderus, bet kardināli mainījusi tēlu un darbības sfēras 2
Latvijā darbojas ap 20 organizētās noziedzības grupas, kuru personālijas kopš 1990. gadiem būtiski nav mainījušās, bet kuras, ejot līdzi globālajām noziedzības tendencēm, kardināli mainījušas savu tēlu un darbības sfēras, svētdien vēsta raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
“Personālijas, līderi faktiski tie paši, vairāk vai mazāk, ja mēs tā runājam. Ja neņemam vērā, kas nomiris, kas nogalināts, bet principā tie grupējumi ir stabili. Viņi maina specifiku, ļoti daudzi ir aizgājuši biznesā. Tā organizētā noziedzība jau paliek pastarpināti, maina profilus. Viņi arī sevi pozicionē kā biznesmeņus, iziet sabiedrībā ar biznesmeņa tēlu. Paši ar savām rokām viņi neko nedara, tā ir izteikta hierarhija, lomu sadale. Faktiski tos, kas to dara, tos mēs aizturam,” stāsta Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) 1. nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs.
Minētie grupējumi ir ne vien policijas, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts robežsardzes redzeslokā. Likumsargi gan uzsver, ja raugāmies pasaules mērogā, tad pie mums ir ļoti mierīgi, jo nav pasūtījuma slepkavību, nav grupējumu cīņas. Tāpēc šobrīd šī organizētā noziedzība nav sabiedrībai bīstama kā tas bija 90. gados. “Būsim godīgi, sabiedrība ar savu pieprasījumu arī stimulē šo organizēto noziedzību. Ja mēs nepieprasītu kontrabandas cigaretes, kontrabandas alkoholu. Šobrīd valdība pacēla akcīzes nodokli alkoholam, es paredzu, ka pieaugs pieprasījums, te strādā ekonomikas principi – būs pieprasījums, būs piedāvājums. Varbūt vajag sākt ar sevi. Atsakāmies no šī pieprasījuma, un tad nebūs peļņa organizētai noziedzībai un tā slēgsies. Kamēr mēs paši pieprasām šo produktu – narkotikas, alkoholu, degvielu – ir cilvēki, kas to piedāvās. Mēs esam līdzatbildīgi,” uzskata ONAP pārstāvis.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, kurš šobrīd pievērsies akadēmiskajam darbam, rāda svaigāko Eiropola pētījumu, kur sīki izanalizēti organizētās noziedzības draudi Eiropas Savienībai. Pētījumā norādīts, ka organizētās noziedzības galvenie biznesi jeb vaļi, uz ko tā balstās, ir narkotikas, naudas viltošana, kibernoziegumi, cilvēktirdzniecība, nelegālā imigrācija, ieroču tirdzniecība, krāpšanās ar nodokļiem, organizētie noziegumi pret īpašumu, intelektuālā īpašuma zādzības, korupcija sportā, apdraudēto dzīvnieku sugu tirdzniecība un nelegālie atkritumi. Eksperti gan lēš, ka 2021. gadā kibernoziedzība pārspēs visu veidu narkotisko vielu tirgu. Ja pirms trim gadiem tika rēķināts, ka ar kibernoziegumiem pasaulē nodarīts trīs triljonu dolāru zaudējums, tad pēc trim gadiem tie jau būs seši triljoni.
“Mēs redzam, kādas naudas tur stāv pretī. Noziedzīgā pasaule investē tehnoloģijās, lai sevi pasargātu, lai nodrošinātos, maskētos vislabākā veidā. Mēs taču nevaram ar cirvi stāties pretī,” vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors, bijušais Valsts policijas priekšnieks Lieljuksis.
Līdzīgu viedokli pauž bijušais Valsts Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs: “Tas ir stāsts par to, ka mēs joprojām nenovērtējam šo rītdienu, šo kiberpasauli, virtuālo pasauli. Pats bīstamākais ir tas, ka tagad sāk dominēt tendence, ka, protams, noziedznieki vienmēr ir gājuši pa priekšu, jo viņiem ir neierobežoti resursi. Tagad sāk dominēt principi, ka viņi ne tikai ir labāk ekipēti, bet arī gudrāki. Iestājas situācija, ka sliktie zēni kļūst gudrāki par labajiem zēniem. Baltie hakeri ir atpalikušāki, mazāk profesionāli kā melnie hakeri. Tur labā pasaule, godīgā civilizācija zaudē. […] Tostarp arī Latvijā.”
Kibervide pašmāju policijai ir liels izaicinājums, tāpēc valdībā šonedēļ apstiprinātajā Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā paredzēts stiprināt Kibernodaļu. Kopumā organizētās noziedzības apkarošanai nākamajos divos gados nepieciešami 7,9 miljoni eiro. Lai gan valdībā apstiprinātais plāns attiecas arī uz 2018. gadu, cīņa ar organizēto noziedzību šogad dienestiem jāveic no esošā budžeta.
“Izmeklēšanā lielākais ienaidnieks ir laiks, kura nav. Ja mēs braucam līdzi tiesiskās palīdzības lūgumam uz ārvalstīm, mēs viņu izpildām ļoti kvalitatīvi un ātri. Ja mēs ekonomējam naudu un mums nav par ko aizbraukt komandējumā, mēs aizsūtām tiesiskās palīdzības lūgumu un gaidām mēnešiem un nezinām par kvalitāti. Ja gribam kvalitāti, drošība nemaksā lēti. Nopietnās lietās angļi vienmēr brauc līdzi savām lietām. Viņi saka, ka nav problēmu dabūt atbildes no Ķīnas un citām eksotiskām vietām, bet tās ir izmaksas. Viņi to dara nopietnās lietās, ja zaudējums nav virs miljona, tad viņi neiespringst. Izmeklēšana nedrīkst būt dārgāka nekā nodarītais kaitējums,” saka ONAP pārstāvis. Ja ir lieta ar sabiedrisku rezonansi, šobrīd jau arī mūsu likumsargi to sākuši praktizēt. Izmeklētāji jau pārliecinājušies, ka tam bijusi jēga un komandējumā iztērētie līdzekļi atmaksājušies.
Tikmēr bijušais Valsts Kriminālpolicijas priekšnieks Pumpurs saka: „Mums ir jāiegulda miljoni, varbūt ne tik daudz, cik aizsardzībā, bet pilnīgi adekvāti tam, jo terorisms ir organizētā noziedzība un otrādi. Tā ir valsts drošība.” Turklāt viņš ir skarbs pret valdībā apstiprināto plānu, viņaprāt, ar tādu cīņa pret organizēto noziedzību būs tikai virspusēja. “Pa septiņiem gadiem valdība divreiz pievēršas šim jautājumam. Es negribu teikt, ka tā ir ikdiena, bet tā ir ikgadēja, ik pusgada valstiska problēma, kurā mums sakostiem zobiem ir jāiegulda līdzekļi, jāskolo policisti, jādod iespēja starptautiskiem policijas spēkiem nākt iekšā, juridiski, lai viņi palīdz izmeklēt. Šodien rāda banku sektora problēmas, naudas atmazgāšanas problēmas. Mēs nevaram tās uzkraut tiem puišiem un meitenēm, kas ir [pabeiguši] trīsdienu kursus Londonā. Jūs no plānā izlasījāt, ka mēs sūtīsim trīs reizes pa trīs speciālistiem uz trīs dienu kursiem uz IBM. Manuprāt, tas ir nenopietni un bezatbildīgi. Mums vajag radīt iespējas, lai pastāvīgi kāds no policistiem studē, vai organizēt šeit tās skolas. Tam jābūt nepārtrauktam procesam, lai stiprinātu policijas spēkus un iespējas izmeklēt,” vērtē Pumpurs.
Tikmēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) gan aizstāvas, sakot, ka dienesti paši bijuši tik pieticīgi. “Tas plāns ir sastādīts kopumā šo iestāžu pieprasījumu apkopojot. Tad ir jāprasa katrai iestādei, kāpēc esat tikt un tik prasījuši. Neviens cents nav izmests ārā no pieprasījuma.”
