Latvijas onkoloģijas plānam gads. Kā ir kaimiņvalstīs? 6
Kristīna Blumberga
Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, onkoloģisko slimību ārstēšana izvirzīta par prioritāti, tieši pirms gada pieņemts tā dēvētais Onkoplāns, kura īstenošanai joprojām tiek atvēlēts nepietiekami daudz līdzekļu.
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. līdz 2024. gadam, kas tika pieņemts aizvadītā gada 6. jūlijā, paredz, ka cilvēkam, saskaroties ar onkoloģisku slimību, jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai, savlaicīgi jāsaņem nepieciešamie diagnostikas izmeklējumi un piemērotākā ārstēšana, jāsaņem psihoemociāls atbalsts un rehabilitācija, kā arī nepieciešamības gadījumā paliatīvā aprūpe.
Trūkst naudas inovatīvai terapijai
Lai nodrošinātu personalizētu un mērķtiecīgu ārstēšanu, jāuzlabo jaunu medikamentu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem. Diemžēl nepietiekama finansējuma dēļ joprojām ir vairāku lokalizāciju audzēji, kuru ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēmā nav pieejama inovatīva terapija, atzīst Veselības ministrijā (VM). VM aplēses liecina, ka visu ieceru realizēšanai būs nepieciešami vismaz 380 miljoni eiro.
Pagaidām gan onkoloģisko pacientu, mirušo un ielaisto gadījumu skaits Latvijā nemainīgi ir ļoti augsts. Lai beidzot mainītu šo negatīvo līkni, Latvijai steidzami ir jāizveido vēža reģistrs, jāsakārto tiesiskais regulējums, jāpaplašina ārstu konsīliju loma un būtiski jāuzlabo efektīvu pretvēža zāļu pieejamība pacientiem. Starptautiskā pieredze liecina, ka šo jautājumu sakārtošana var būtiski kāpināt dzīvildzes iespējas vēža pacientiem.
Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis, veidojot aptuveni piekto daļu no visiem nāves cēloņiem. Ik gadu aptuveni 11 000 Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, un aptuveni 6000 ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ.
1.tabula. Saslimstība ar vēzi un mirstība Latvijā. OECD dati
Pacienti prasa pildīt Onkoplānā solīto
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” prasa, pirmkārt, pildīt solījumu un atvēlēt finansējumu valdības apstiprinātajam Onkoplānam 2022. – 2024.gadam. 2023. gadā plāna īstenošanai paredzēti 135,8 miljoni eiro, bet aprēķinātās papildu vajadzības 2023.gadam onkoloģijā sasniedz vēl 99 miljonus eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
“Plāna īstenošana ļaus palielināt skrīninga aptveri, pagarināt dzīvildzi un samazināt priekšlaicīgu mirstību. Bez šī papildu finansējuma mūsu valsts arī turpmāk diemžēl būs pirmajā vietā Eiropas Savienībā saslimstības un mirstības ziņā no onkoloģiskām slimībām,” izteikušies apvienības pārstāvji.
Pēc viņu vārdiem, Latvijas vēža pacienti ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kā arī Lietuvu un Igauniju. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir secinājusi, ka Latvija nodrošina labu finansiālu pieejamību stacionārai un ambulatorai vēža pacientu aprūpei visiem iedzīvotājiem, taču piekļuve inovatīvām pretvēža zālēm ir ierobežota un aprūpes kvalitāte būtu jāuzlabo. Tāpat pastāv izteikta nevienlīdzība vēža profilaksē un vēža skrīninga un aprūpes pieejamības jomā.
Pacienti arī lūdz atbalstu, lai ieviestu vienotas kvalitātes prasības vēža ārstēšanai Latvijā. Nevienlīdzības mazināšana ārstēšanas pieejamībā ir viens no pacientiem vissvarīgākajiem aspektiem. Nav pieļaujams, ka vēža pacienti ar vienādām diagnozēm saņem dažādas kvalitātes un efektivitātes ārstēšanu.
Arī Lietuva gatavo Nacionālo vēža plānu
Pagājušajā gadā Lietuvas Vēža pacientu koalīcija POLA iesniedza priekšlikumus Nacionālā vēža plāna atjaunošanas sagatavošanai. Galvenās problēmas ir zems līdzdalības procents vēža profilakses programmās, nav atrisināta vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu/inovāciju pieejamības problēma, kā arī vērojama atpalicība no ES vidējā līmeņa zāļu kompensācijā.
2. tabula. Saslimstība ar vēzi un mirstība Lietuvā. OECD dati
“Mēs redzam arī problēmu, ka gados jaunie vēža pacienti, kuri savu ceļu vēža dēļ uzsākuši bērnībā vai pusaudžu vecumā, saskaras ar nevienlīdzību, viņiem trūkst skaidru norādījumu pārejā kā pacientiem no bērnu uz pieaugušo aprūpi, viņi saskaras ar grūtībām, glābjot auglību, utt.
Mēs un ES partneri pašlaik izstrādājam ES programmu, kas paredzēta ES Jauniešu, kuri pārcietuši vēzi, tīkla izveidei (EU-CAYAS-NET), kas ir viens no ES plāna “Pārvarēt vēzi” elementiem. Mēs kopīgi strādājam, lai uzlabotu atbalstu jauniešiem vēža gadījumos, sniedzot ieskatu par iekļaušanu un diskrimināciju vēža ārstēšanā, kā arī iesaistot kopienu, kas ļauj jauniešiem atrast vienaudžus, kuri ir pārdzīvojuši līdzīgu diagnozi, un palīdz viņiem atrast cilvēkus, ar kuriem dalīties pieredzē,” pastāstīja koalīcijas vadītāja Neringa Čiakiene.
Inovatīvo zāļu jomā – Latvija atpalicējos
Inovatīvās farmācijas nozares asociācija (EFPIA) veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem prezentēja W.A.I.T. 2022 (Waiting to Access Innovative Therapies) pētījumu par inovatīvo zāļu pieejamību pacientiem 37 Eiropas valstīs. Tas ir Eiropā lielākais pētījums par inovatīvu zāļu pieejamību un laiku, kas nepieciešams pacientiem, lai saņemtu ārstēšanu ar šīm zālēm.
W.A.I.T. 2022 analizēja datus par 168 zālēm, kuras Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) definējusi kā inovatīvas un kuras reģistrētas laikā no 2018. līdz 2021. gadam. To pieejamības laiku aprēķina no zāļu tirdzniecības atļaujas datuma līdz brīdim, kad zāles tiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā attiecīgajā valstī.
Salīdzinot kopējo situāciju, vislielākais pacientiem kompensējamo inovatīvo zāļu skaits ir Vācijā – 147. Attiecībā uz gaidīšanas laiku, lai saņemtu lēmumu par kompensāciju, dati liecina, ka vidēji visātrāk jaunas zāles nonāk pie pacientiem Vācijā – tikai 47 dienas. Tikmēr Latvijā vidējais gaidīšanas laiks ir 382 dienas.
Saskaņā ar pētījuma datiem, ilgākais pacientu gaidīšanas laiks uz onkoloģiskajiem medikamentiem ir Latvijā, Polijā un Rumānijā.
Pēc Lietuvas Valsts prezidenta padomnieka personas un sabiedrības veselības jautājumos Paula Gradecka domām, lēmumiem par zāļu kompensāciju būtu jābalstās nevis uz to ietekmi uz budžetu, bet gan uz iztērētās naudas efektivitāti. “Iespējams, ka zāļu budžets kopumā ir pārāk zems. Un šajā gadījumā Veselības ministrijai ir jānosaka, kāds ir mūsu ceļš uz labāku kompensāciju, un jāpasaka, cik daudz naudas būtu jātērē medikamentiem,” izteicies A. Gradeckis.
Igaunija attīsta valsts apmaksātu veselības apdrošināšanu
2020. gadā no vēža miruši aptuveni 3 980 Igaunijas iedzīvotāju. Tas ir 293,5 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā salīdzinājumā ar 263,6 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju visā ES.
3. tabula. Saslimstība ar vēzi un mirstība Igaunijā
Igaunijas Vēža biedrības prezidents Vahurs Valvere, kurš ir onkologs jau otrajā paaudzē un Tallinas lielākā vēža centra galvenais ārsts, uzsver, ka jau gadiem ilgi krūts vēzis ir visizplatītākais vēzis sievietēm Igaunijā, un gadā tiek diagnosticēti aptuveni 850 jauni saslimšanas gadījumi. Vīriešiem visizplatītākais ir prostatas vēzis. Katru gadu tiek diagnosticēti aptuveni 1100 jauni saslimšanas gadījumi. Arī plaušu vēzis un kolorektālais vēzis Igaunijā ir izplatīti gan saslimstības, gan mirstības ziņā.
“Igaunijā ir salīdzinoši labi attīstīta ekonomika, kas guvusi starptautisku atzinību, pateicoties straujai digitālo pakalpojumu attīstībai. Tomēr mēs esam noraizējušies, jo salīdzinājumā ar Ziemeļvalstīm un Rietumeiropas valstīm Igaunijā vēzis joprojām biežāk sastopams lokāli un reģionāli progresējošās stadijās.
Tāpēc liels izaicinājums mums Igaunijā ir strādāt pie valstī pastāvošās salīdzinoši zemās informētības par veselību un salīdzinoši zemās līdzdalības vēža skrīninga programmās, lai diagnosticētu vēzi agrīnā stadijā. Igaunijā šajās programmās piedalās tikai aptuveni 50-60 % iedzīvotāju.
Tomēr mēs priecājamies, ka pēdējos gados, pateicoties nepārtrauktām lielām valsts mēroga kampaņām, mums ir izdevies pamazām uzlabot vēža skrīninga rādītājus Igaunijā. Piemēram, izmantojot mamogrāfijas mobilās vienības un autobusus, to cilvēku īpatsvars, kuri piedalās krūts vēža skrīningā, jau ir palielinājies līdz 65-70 %. Pašlaik īstenotais Igaunijas Valsts vēža kontroles plāns 2021.-2030. gadam noteikti veicinās šo pastāvīgo uzlabošanos,” uzskata V. Valvere.
Igaunijā darbojas valsts solidaritātes veselības apdrošināšanas sistēma, kas nozīmē, ka visi Igaunijā dzīvojošie cilvēki ar vēzi, kuri ir apdrošināti Igaunijas Veselības apdrošināšanas fondā, saņem ambulatoro un stacionāro vēža ārstēšanu bez maksas. Valsts arī ļauj bezdarbniekiem bez maksas piedalīties vēža profilaktiskajās pārbaudēs, un, ja tiek konstatēta vēža diagnoze, tiek apmaksātas visas ārstēšanās izmaksas. Arī Ukrainas kara bēgļi, kuri ir reģistrējušies Igaunijā un saņēmuši veselības apdrošināšanu, tāpat kā Igaunijas pacienti var saņemt bezmaksas vēža ārstēšanu.
Vēzis – Eiropas prioritāte un smaga nasta ekonomikai
Cīņa ar vēzi ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas prioritātēm veselības aprūpes jomā, tādēļ pirms diviem gadiem ir pieņemts Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kurā ir ietverta jauna pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei. 2020. gadā Eiropas Savienībā 2,7 miljoni cilveku slimoja ar vēzi – tā ir diagnoze, kas būtiski ietekmē ne tikai pacientus, bet arī viņu ģimeņu dzīvi un sabiedrību kopumā.
4. tabula. Mirstība no vēža ES. OECD dati
Mūsdienās Eiropā ir desmitā daļa no pasaulē reģistrētajiem iedzīvotājiem, bet ceturtā daļa no pasaulē reģistrētajiem vēža gadījumiem. “Ja vien mēs neveiksim izlēmīgus pasākumus, vēža dēļ zaudētās dzīvības ES līdz 2024. gadam palielināsies par vairāk nekā 24 %, un tas kļūs par galveno nāves cēloni ES,” teikts EK dokumentā.
Vēža kopējā ekonomiskā ietekme Eiropā pārsniedz 100 miljardus eiro gadā. Turklāt COVID-19 pandēmija ir nopietni ietekmējusi vēža ārstēšanu, traucējot profilaksi un ārstēšanu, diagnostiku un vakcināciju, kā arī zāļu pieejamību. Kopš pandēmijas sākuma vēža diagnožu skaits samazinājās, un tas liecina, ka nākotnē saslimstība ar vēzi palielināsies.
2020. gadā pasaulē 10 miljoni cilvēku nomira no vēža, neskatoties uz to, ka 30% – 50% no visiem vēža gadījumiem bija novēršami. Latvijā ik gadu ļaundabīgo audzēju dēļ nomirst aptuveni 6000 cilvēku. Tātad, varam pieņemt, ka divus trīs tūkstošus nāvju Latvijā varēja novērst ar savlaicīgu slimības atklāšanu un ārstēšanu.
Apzinoties onkoloģisko slimību nozīmi, Eiropas Savienība kā veselības budžeta prioritāti ir noteikusi onkoloģiju, tostarp iepriekšējā gadā tika izveidots Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kas apvieno pacientus, zinātniekus, mediķus, uzņēmumus, institūcijas un paver iespējas publiski privātai sadarbībai. Mūsu valsts rādītāji diemžēl ir sliktākie ES, tādēļ Latvijas pienākums pret tās iedzīvotājiem ir strikti sekot Eiropas noteiktajām prioritātēm un atvēlēt nepieciešamos līdzekļus valdības apstiprinātā Onkoplāna īstenošanai.
_______________________________________
Avoti
https://health.ec.europa.eu/system/files/2022-02/eu_cancer-plan_en_0.pdf
https://www.cancer.net/blog/2023-05/cancer-my-community-encouraging-cancer-screening-estonia
