Latvijas olimpiešus apģērbs somi 0
Kliedzoša sakritība – tā jāsaka, salīdzinot Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātā konkursa nolikumu par apģērbu iegādi sportistiem Soču ziemas olimpiskajās spēlēs un uzvarētāju – Somijas uzņēmuma “Halti” – piedāvāto produkciju.
Viens pretendents
“LA” jau vēstīja, ka Latvijas sportistus nākamā gada februārī Sočos ietērps somu uzņēmums “Halti” un kopējā darījuma summa būs 154 tūkstoši latu. Somi bija vienīgie, kas pieteicās konkursā un arī tika apstiprināti par uzvarētāju.
Uz LOK pamatīgu ēnu met tas, ka konkursa nolikumā ievietotās tērpu skices, kas aplūkojamas publiski, mats matā sakrīt ar “Halti” izstrādāto apģērbu līniju (kas redzami firmas katalogos), tādējādi rodas aizdomas, ka konkurss rīkots vienai firmai – citas pat teorētiski nevarēja pretendēt.
LOK šādu varbūtību kategoriski noliedz. “Nolikumā redzamās skices ir tikai kā piemērs, un tas nenozīmē, ka apģērbam šādam arī bija jābūt,” sarunā ar “LA” uzsvēra LOK preses sekretārs Mārtiņš Mālmeisters. Viņš skaidroja, ka pirms konkursa izsludināšanas esot uzrunāti lielie sporta apģērba ražotāji, piemēram, “Fisher” un “Adidas”, piedāvājot kļūt par sadarbības partneriem un sponsorēt olimpiešiem tērpus Soču olimpiskajās spēlēs. No visiem saņemta negatīva atbilde, jo neesot izdevīgi tikai Latvijas vajadzībām ražot 150 apģērbu komplektus.
Lielākā problēma esot tā, ka šo uzņēmumu logotipi uz tērpiem ir lielāki, nekā atļauj Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) noteikumi. “Lai viņi taisītu kaut ko mums, ir jāatver speciāla ražošanas līnija, kas sadārdzina pakalpojumu. Bagātās valstis par to var atļauties samaksāt, bet mūsu rīcībā nav šādu līdzekļu,” teica Mālmeisters.
“Tālāk mēs dažādu ražotāju katalogos skatījāmies, kas atbilst SOK noteikumiem. Diemžēl bija tikai somu “Halti”, kas arī tika ņemts par pamatu skicēm. Taču pieteikties varēja jebkurš uzņēmums – nav tā, ka kabatai jābūt tikai vertikāli vai tikai horizontāli,” piebilda LOK preses sekretārs.
Dzeltenīgi oranži
Pirmo reizi Latvijas sportistu tērpos dominēs dzeltenīgi oranžie toņi. “Krāsas mums olimpiskajās spēlēs bijušas ļoti dažādas, piemēram, Lillehammerē 1994. gadā – tumši zaļi mēteļi, Sidnejā 2000. gadā gājām ar sudraba žaketēm. Vankūverā bija melni pamattoņi,” atgādināja LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. “Šoreiz tika izvēlētas šādas krāsas, kas arī Latvijai ir tuvas – dzeltens simbolizē dzintaru, sauli, zelta medaļu. Brūna ir rupjmaize, zeme. Mēs gribam arī dažādību. Man kolēģi teica, ka šādu piedāvājumu var realizēt četras kompānijas, bet tās diemžēl neražo apģērbu Latvijā.”
Viņš norādīja, ka šie būs ikdienas tērpi, ar ko sportisti dosies uz treniņiem un valkās olimpiskajā ciematā. Vēl plānoti konkursi par parādes tērpu un atpūtas tērpu līniju, ar kuru dizaina izstrādi nodarbojas pazīstamā modes māksliniece Natālija Jansone.
Londonas vasaras olimpiskajās spēlēs 2012. gadā Latvijas delegācijai tērpus dāvināja Ķīnas ražotājs “361”. “Viņi ar mums vairs neuztur kontaktus, un neviens cits neko bez maksas nepiedāvāja,” atklāja Tikmers.
Deputāti vēršas KNAB
Par olimpiešu tērpu konkursu ieinteresējušies parlamenta deputāti. Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vakar vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu vērtēt LOK amatpersonu rīcību Latvijas olimpiešu tērpu iepirkumā.
“Publiski izskanējusī informācija dod pamatu visai ticamam pieņēmumam, ka olimpiskās komitejas iepirkuma tehniskā specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz konkursā uzvarējušā Somijas uzņēmuma kataloga piedāvājumu, tādējādi nodrošinot minētajam ražotājam negodīgu uzvaru iepirkumu konkursā,” uzskata apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.
Fakti Ziemas olimpiskās spēles Krievijas kūrortpilsētā Sočos risināsies nākamā gada februārī, un paredzams, ka Latviju tajās pārstāvēs ap 50 sportistu. Ceturto reizi pēc kārtas olimpiādē piedalīsies arī Latvijas hokeja izlase. |
