Kas jāievēro ceļotājiem no Zikas vīrusa skartajiem reģioniem, lai neapdraudētu sevi un citus 0
“Kā odi izplata vīrusu infekcijas? Kur tie sagrābj vīrusus? Vai Zikas vīrusu izplata tikai odi Brazīlijā vai arī citās valstīs? Vai tie nelido no valsts uz valsti? Vai Latvijā odi izplata kādas slimības?”
Atbild Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere: “Latvijā dzīvo aptuveni 30 odu sugu. Kukaiņu attīstība norit dažādās ūdenstilpēs – peļķēs, grāvjos, bedrēs, ezeros, dīķos.
Odi pārnēsā filariozes izraisītāja apaļtārpa Dirofilaria repens kāpurus, kuri pēc koduma attīstās dzīvnieku, piemēram, suņu, kaķu vai lapsu, audos. Pieauguša tārpa garums ir 25–30 centimetru, diametrs ir 2–3 milimetri. Cilvēki ar šo parazitāro slimību sirgst galvenokārt tropu un subtropu klimata valstīs. Eiropā tās ir Vidusjūras baseina valstis – Itālija, Francija, Grieķija, Spānija, Ungārija, Horvātija, Slovākija. Slimību sastop arī Āfrikā, ASV un Austrālijā. Filarioze cilvēkiem parasti izpaužas ar sāpīgu sabiezējumu zemādas audos, kuru lokalizācija var mainīties atbilstīgi tārpa migrācijai zem ādas. Bojājumi visbiežāk veidojas sejā, augšdelmos, krūškurvī, vēdera priekšējā sienā, augšstilbos. Latvijā šī slimība pirmo reizi tika konstatēta 2011. gadā un līdz šim izārstēta vismaz četriem pacientiem no dažādiem Latvijas reģioniem.
Mūsu valstī tiek reģistrēti tikai atsevišķi no tropiskajām valstīm ievesti odu pārnesto infekcijas slimību gadījumi. Parasti tā ir malārija un Denges drudzis, ļoti reti – Čikungunjas drudzis. Ar šīm slimībām inficējas tūristi, kas dodas uz Āfriku un Āziju, kā arī Centrālameriku vai Dienvidameriku. Statistika liecina, ka pērn ar malāriju saslima viens, bet aizpērn – seši Latvijas iedzīvotāji, ar Denges drudzi – attiecīgi pieci un viens. Pārsvarā cilvēki bija inficējušies Indijā, Taizemē, Indonēzijā un citās tropu valstīs. Līdz šim Latvijā reģistrēti divi Čikungunjas drudža gadījumi. 2015. gadā ar to inficējās cilvēki, kas bija apmeklējuši Centrālameriku un Dienvidameriku.
Ar Zikas vīrusu var inficēties no Aedes ģints odu kodumiem. Slimība parasti norit vieglā formā un ilgst 2–7 dienas. Raksturīgie simptomi: drudzis, izsitumi, acs gļotādas iekaisums, locītavu sāpes, kas parādās pāris dienu pēc oda dzēliena. Latvijā vīruss nevar izplatīties, jo infekciju pārnēsā odi, kas nedzīvo mūsu klimatiskajos apstākļos. Līdz šim Latvijā nav arī reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar Zikas vīrusu. Daži saslimšanas gadījumi reģistrēti Dānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, ceļotājiem atgriežoties no slimības skartajiem reģioniem, piemēram, no Brazīlijas vai Kolumbijas.
Lai gan saslimšana ar Zikas vīrusu visbiežāk norit vieglā formā, lielākās bažas izraisa iespējamās komplikācijas, piemēram, jaundzimušo mikrocefālija (patoloģija, kam raksturīgs neattīstīts, mazs galvaskauss un smadzenes), tāpēc grūtniecēm jāizvairās ceļot uz slimības skartajām valstīm.
Ar Zikas vīrusu nav iespējams inficēties, kontaktējoties ar slimnieku vai lietojot uzturā kādus pārtikas produktus, taču pastāv infekcijas nodošanas risks ar donoru bioloģiskajiem materiāliem, līdz ar to ceļotājiem, kuri apmeklējuši Zikas vīrusa skartu teritoriju, nevajadzētu nodot asinis vai citu bioloģisko materiālu 28 dienas pēc šīs teritorijas atstāšanas. Zikas vīruss var tikt pārnests seksuālā ceļā ar spermu, kurā tas var atrasties pirms slimības simptomu parādīšanās, slimības laikā un pēc tam, kad cilvēks jau izveseļojies (pašlaik precīzi nav zināms, cik ilgi vīruss var atrasties spermā vīriešiem, kuri pārslimojuši Zikas vīrusslimību).
Lai gan filarioze Latvijā sastopama ļoti reti un citas vietējas izcelsmes odu pārnestas infekcijas pie mums netiek reģistrētas, tomēr no odu kodumiem jācenšas izvairīties, ne tikai dodoties uz Āfriku, Āziju un Dienvidameriku, bet arī tepat. Laika periodā, kad odi ir aktīvi, uzturoties dabā, īpaši mitrās vietās, ieteicams lietot odu atvairīšanas līdzekļus – repelentus, kā arī valkāt apģērbu, kas maksimāli apsedz ķermeni.”
