UZZIŅA 0
“Vēsturisko ērģeļu svētku” koncerti šovasar vēl skanēs 25.08. un 27.08. Slokā, 09.09. – Bauskā, 24.09. – Zaļeniekos.
Pirms koncertiem katrā norises vietā ērģeļbūvētāja vai ērģeļu restauratora ievadlekcija.
Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros apskatāma bērnu un jauniešu mākslas darbu izstāde “Mana ērģeļu zeme”, kurā ir iesaistīti vietējo mākslas skolu audzēkņi.
Pēc koncertiem publikai ir iespēja uzkāpt pie ērģelēm un apskatīt tās tuvplānā. Tāpat ērģelnieks demonstrē un rāda ērģeļu darbības principus.
Latvijā ir aptuveni 300 ērģeļu, no tām 87 ņemtas valsts aizsardzībā kā mākslas pieminekļi.\
No valsts aizsargājamo mākslas objektu saraksta esošām ērģelēm:
- Kurzemē 14 ir labā, 13 – apmierinošā stāvoklī. Divi instrumenti – Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīcas un Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģeles – nedarbojas;
- Latgalē 12 ir labā, 6 – apmierinošā stāvoklī. Nedarbojas Balvu Romas katoļu baznīcā esošais instruments, – tās šobrīd demontētas un gaida eksperta vērtējumu;
- Zemgalē no septiņiem valsts aizsardzībā esošajiem instrumentiem četri ir labā, viens – apmierinošā stāvoklī. Divi instrumenti – Skaistkalnes un Codes baznīcu ērģeles – nav darba kārtībā.
- Vidzemē no 18 kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem instrumentiem 7 ir apmierinošā, 11 – labā stāvoklī.
- Rīgas reģionā kopumā kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 36 ērģeles.
Ilonas Birģeles mīļāko ērģeļu top 5
Ērģelniece uzsver, ka nosauktās nav ne tuvu ne visas, jo patīk ļoti daudzas ērģeles.
Rīgas Doma baznīcas ērģeles – katra ērģelnieka sapnis;
Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles ērģeles;
Ugāles baznīcas ērģeles,
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas ērģeles,
Zaļenieku baznīcas ērģeles.
