Atjauno, bet lēnām 0
Ilona Birģele zina stāstīt, ka lielākā daļa Latvijas vēsturisko ērģeļu tapušas tā dēvētajā romantisma laikmetā – 19. gadsimtā vai 20. gadsimta sākumā, taču ir arī atsevišķi ļoti vērtīgi baroka laika instrumenti. No vairāk nekā 300 Latvijas teritorijā esošajām ērģelēm 87 ņemtas valsts aizsardzībā. Aptaujājot VKPAI reģionālos inspektorus, atklājas patiesībā iepriecinoša aina, ka vismaz valsts aizsardzībā esošo ērģeļu lielākā daļa ir labā vai vismaz apmierinošā stāvoklī, turklāt liels darbs restaurācijā veikts tieši pēdējo gadu laikā. Tā, pateicoties Ugāles luterāņu draudzes mācītāja un ērģeļbūvētāja Jāņa Kalniņa uzņēmībai un prasmēm, pilnīgi atdzimušas unikālās, 1701. gadā Kornēlija Rāneusa būvētās Ugāles luterāņu baznīcas baroka ērģeles. Divu manuāļu instruments ar 28 reģistriem ir viens no vērtīgākajiem priekšmetiem 1697. gadā būvētajā dievnamā un nozīmīgas arī visas Eiropas mērogā, jo ir vienīgās saglabātās agrīnās Kēnigsbergas-Dancigas ērģeļbūves tradīciju reprezentējošās ērģeles, kuras kalpojušas par paraugu vairāku Rietumeiropas attiecīgā perioda ērģeļu restaurācijā. Arī Zaļenieku luterāņu baznīcā esošās ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Tās 1862. gadā būvējis Liepājas meistars Kārlis Hermanis. Ērģelēm ir divi manuāļi un tornī iebūvētas četrstāvīgas plēšas. 2013. gadā pabeigta ērģeļu restaurācija, ko tāpat veica “Ugāles ērģeļbūves darbnīca”. Lielu darbu Latvijas vēsturisko ērģeļu atjaunošanā ir paveikuši arī ērģeļu restauratori Alvis Melbārdis, Viesturs Ilsums un Mikus Dzenītis.
Ilona Birģele ļoti atzinīgi vērtē Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas ērģeļu atdzimšanu. 1895. gadā būvētā instrumenta restaurācijā veiksmīgi sadarbojusies vietējā Romas katoļu draudze un pašvaldība. Restaurācijas programma izstrādāta 2012. gadā, tās sākotnējās izmaksas lēsa 18 798 jeb 26 747 eiro apmērā. 2015. gadā ērģeļu eksperts Tālivaldis Deksnis kopā ar palīgiem – ērģeļmeistariem Arnoldu Dimantu, Aivaru Vīksnu un citiem – veicis plēšu restaurāciju. Ērģelēm izgatavots arī jauns gaisa kanāla posms, kas savieno ar tornī izvietoto elektrisko motoru un izgatavoti jauni gaisa vārstuļi. Pērn tika uzstādīts īpašais ērģeļu motors, bet šogad Viļakas dome cer ērģeļu restaurāciju pabeigt – līdz novembrim plānots veikt spēles galda un traktūras restaurāciju, lai uzlabotu ērģeļu skaņas kvalitāti un nodrošinātu kvalitatīvākus darba apstākļus ērģelniekiem. 22 reģistru ērģeles izgatavotas Varšavā un ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Šīs ir 158. ērģeles, kuras uzbūvējusi Blombergu firma – uz to norāda uzraksts firmas zīmē. Taču daudzām ērģelēm nav precīzi atšifrējams ne būvnieks, ne būvēšanas laiks, stāsta Ilona Birģele, – tad restauratori rūpīgi apskata katru detaļu, cerībā, ka atradīs ieskrāpētus vismaz meistara iniciāļus un darināšanas gadu.
Veiksmes stāsts ir arī Jaunpiebalgas Sv. Toma luterāņu baznīcas ērģeles. Tās 1914. gadā – pašā Pirmā pasaules kara priekšvakarā – būvējusi slavenā firma “G.J.Šteinmeijers”. 2008. gadā sākta un ar 2013. gadā ar Tālava Jundža aktīvu līdzdalību un Krievijas miljardiera Pētera Avena fonda „Paaudze” finansiālu atbalstu noslēgusies baznīcas un arī ērģeļu restaurācija, – tagad instruments skan katrā dievkalpojumā , tāpat uz tā ērģeļspēli skolotājas ērģelnieces Aijas Petrovskas vadībā apgūst Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi.
Diemžēl ne vienmēr ērģeļu atjaunošana veicas tik gludi kā Jaunpiebalgā, Ugālē, Viļakā vai Zaļeniekos. Jau ļoti ilgi dzirdēti Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas un tajā esošo ērģeļu restaurācijas plāni. Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles iespaidīgākais darinājums ir ērģeles būvētas 1758. gadā, tātad nākamgad svinēs 260 gadu jubileju. Ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu, un kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Ik rudeni katedrālē notiek starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls, kurš apliecina – ērģeles ir darba kārtībā. Tomēr tām nepieciešama nopietna restaurācija. Līdz šim restaurētas vienas plēšas no kopumā 18, iztīrītas ērģeļu stabules un arī sakārtots ērģeļu mehānisms. Tuvākajos gados plānoti nozīmīga baznīcas ēkas restaurācija un remonts, kas nodrošinās unikālajam instrumentam labāku mikroklimatu. Par pašu ērģeļu restaurāciju nopietni varēs domāt pēc diviem trim gadiem, kad tās vairs neapdraudēs būvniecības putekļi, pastāstīja Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonda priekšsēdētāja Kristīne Liepa.
Šobrīd sliktā stāvoklī ir unikālās Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģeles. 1894. gadā nstrumentu izgatavojis Kārlis Hermanis, savukārt ar komponista Alfrēda Kalniņa, kurš 1911.-1915. gadā aktīvi darbojies draudzē kā ērģelnieks un kora vadītājs, gādību 1913. gadā iebūvētas “Valker” ērģeles – šobrīd trešās lielākās Latvijā. Pagājušā gadsimta sākumā Annas baznīcā bijusi aktīva koncertdzīve – notikuši četri pieci koncerti mēnesī. Šobrīd klausītājiem diemžēl nav iespējas novērtēt neparasto instrumentu – tas ir īpašs pat Baltijas mērogā, jo ērģelēm izbūvēts īpašs tālskanis, kurš skaņu ļauj novadīt no instrumenta tieši līdz altārim. Novērtēt šādu skanējumu Vēsturisko ērģeļu svētku koncertos vēl iespējams Slokas ev. Lut. Baznīcā, kurā tālskanis saglabājies darba kārtībā.
Jau vairākus gadus neskan Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas brīnišķīgās ērģeles. Instrumentu 1912. gadā būvējis ērģeļbūvētājs Emīls Martins, tās ir otrās lielākās, ko viņš darinājis, pēc Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ērģelēm. Rīgas Reformātu baznīcā diemžēl izjauktā stāvoklī atrodas vecākās vēsturiskās ērģeles Rīgā, kuras ir uzbūvējis Johans Frīdrihs Šulce.
