Latvijas nākotne – bez kultūras? 0
Aiz aizrautības ar jēdziena “attīstība” iemiesošanu par universālu brīnumnūjiņu pasludinātajā Latvijas ekonomiskajā izrāvienā trešajā plānā atstāts jēdziens “nacionāls”, aizmirstot, ka tieši kultūra un valoda ir visciešākajā veidā saistītas ar mūsu nacionālo identitāti un mūsu kā nācijas pastāvēšanu.
Šāds galvenais secinājums rodas, iepazīstoties ar Nacionālās attīstības plāna (NAP) pirmo redakciju, kas jūlija beigās varētu tikt skatīta Ministru kabineta sēdē un pēc tam arī nodota sabiedrībai vērtēšanai.
Nav kultūras mērķu
Dažus ar kultūras jomu saistītus uzdevumus gan var atrast vairāku NAP rīcības virzienu saturā, tomēr tas nemaina satraucošo īstenību, ka Latvijas nākotnei tik svarīgajā dokumentā nav skaidri formulēts neviens ar kultūras attīstību, esošo vērtību saglabāšanu un jaunu unikālu vērtību radīšanu saistīts mērķis. Simptomātiski šķiet, ka autori, lietojot sociālos un ekonomiskos attīstības rādītājus, konsekventi ignorē jebkurus no tiem, kas saistīti ar kultūras jomas virzību, neņemot vērā, ka tieši šie dati visspilgtāk atspoguļo Latvijas kā nacionālas valsts perspektīvu.
To, ka kultūrai NAP nākamajās redakcijās jāierāda būtiskāka vieta, “LA” apliecināja arī premjers Valdis Dombrovskis pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Kultūras alianses (KA) pārstāvjiem, kuri jau bija pauduši neapmierinātību ar dokumenta pirmo redakciju.
Līdz šim gan Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie priekšlikumi NAP darba grupās, izņemot dažus, konsekventi noraidīti, kā argumentu norādot KM nespēju pierādīt to ekonomisko efektivitāti.
KA pārstāve, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde atceras, ka uzskatāmākais šādas attieksmes piemērs bijis, ka noraidīta ierosme iekļaut plānā Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā 21. gadsimta zināšanu un informācijas centra attīstību visā Latvijā, izmantojot 808 publisko bibliotēku tīklu.
“Ja šim priekšlikumam var pretī uzrakstīt, kas tas neatbilst ekonomiskā izrāviena prioritātēm, tad jājautā, kas ir šie vērtētāji? NAP top ātrā tempā, tāpēc satrauc tas, ka tik ļoti tiek ignorēts fakts, ka kultūrai ir milzu ietekme uz cilvēkkapitāla kvalitāti un ka tieši tā ir pamatā šim izrāvienam.
Ja taisām šo izrāvienu pēc principa “gāzi grīdā”, tad diezin vai varam cerēt uz līdzsvarotu izaugsmi. Mani kā KA pārstāvi satrauc, ka šo ekonomisko izrāvienu interpretējam pārāk šauri. Diemžēl to, ka kultūra tieši ietekmē cilvēkresursu kvalitāti, izprot tikai šaurs cilvēku loks. Lai apjēgtu tās ilgtermiņa ietekmi uz saimniecības attīstību, nepieciešami pētījumi, bet tie Latvijā – atšķirībā, piemēram, no Igaunijas un Somijas – netiek veikti, taču to nevar izmantot par argumentu noraidījumam.”
Kultūra un māksla jau nekur nepaliks?
“Šobrīd tas ir plāns drīzāk kādas trešās pasaules valsts attīstībai cerībā sa-sniegt strauju, bet īslaicīgu ekonomisko izrāvienu. Postindustriālajā Eiropā Latvijai kā mērķis tiek izvirzīts industriāla attīstība,” NAP pirmo redakciju vērtē Latvijas Radošo savienību valdes priekšsēdētāja Ieva Struka. Trešdien, tiekoties ar premjeru V. Dombrovski, KA saņēmusi solījumu, ka tās Pārresoru koordinācijas centram (PKC) iesniegtā priekšlikumu pakete tiks respektēta. Jau iepriekš savus priekšlikumus iesniedza arī KM. Šķiet gan nesaprotami, kādēļ KA un KM šajā gadījumā nevarēja rīkoties kopīgiem spēkiem. I. Struka teic, ka labi domātos ļoti konkrētos KM priekšlikumus ir gandrīz neiespējami iekļaut NAP struktūrā, kamēr tajā nav ar kultūru saistīta virsmērķa.
KM Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāja Dace Ziemele, kura pati darbojusies NAP izstrādes darba grupās, uzskata – lielākā cīņa par kultūras vietu NAP vēl priekšā.
Viņa arī atzīst – iespējams, ka ministrijas izstrādātie priekšlikumi tiešām bijuši pārāk detalizēti, radot iespaidu, ka to īstenošanai nepieciešami milzu līdzekļi. No malas raugoties, tā jau arī šķiet KM problēma – nespēja skaitļu valodā argumentēt kultūrai vajadzīgas lietas.
Tā nu, piemēram, priekšlikums par grāmatu iepirkuma bibliotēkām iekļaušanu NAP rīcības virzienos noraidīts pat vairākas reizes. Tomēr izdevies pierādīt radošo industriju nozīmi ekonomikas attīstībā, kas darba grupās saskārusies ar sevišķi pozitīvu attieksmi no Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras puses.
“Situācija ir ļoti komplicēta, tajā pat īsti nevar nevienu vainot, jo pats veids, kā top NAP, ir pretrunā ar to, kā veidojas kultūras process. Kultūras nozarēm ir grūti ierakstīties šajā stilā, pierādot, piemēram, Dziesmu svētku ekonomisko iespaidu – protams, ka tāds ir, bet neviens to nav izrēķinājis,” secina D. Melbārde.
I. Struka domā, ka pie kultūras pilnīgas ignorēšanas svarīgajā dokumentā vainojama tā veidotāju ekonomikas darbības principos bāzētā pragmatiskā attieksme. “Ir tāds priekšstats – tikai tad, ja Latvija būs industriāli attīstīta valsts, ja tajā būs fabrikas kā padomju laikā, tad atliks nauda arī kultūrai, bet tā ir tuvredzīga domāšana.” LRSP vadītāja arī atzīst, ka nav pieņemami, ka tiešajā dokumenta izstrādē nav iesaistīts neviens kultūras jomas nevalstisko organizāciju pārstāvis.
KA lielākā vēlme būtu panākt, lai arī kultūra parādītos NAP prioritāšu vidū, kas būtu tikai pašsaprotami, ņemot vērā, ka ilgtermiņa plānošanas dokumentā “Latvija 2030” tā atzīta par prioritāti. Ja tas nav iespējams, tad tiks darīts viss, lai ar kultūras jomām saistīti mērķi parādītos NAP rīcības mērķos un uzdevumos, it sevišķi dīvaini nosauktajā sadaļā “Cilvēku drošumspēja”, kurā gan uzsvērts, ka “jāstiprina piederības apziņa savai tautai un Latvijai”, bet ne ar vienu vārdu nav norādīts, ka stūrakmeņi piederības apziņai ir latviešu valodas lietojums, kā arī kultūras nodrošinājums un pieejamība ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas un sociālā stāvokļa.
NAP izstrādē aktīvi piedalās arī premjera V. Dombrovska padomnieks kultūras un politikas plānošanas jautājumos, bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis. I. Struka neslēpj, ka būtu gaidījusi no viņa lielāku sadarbību ar kultūras organizācijām kaut vai informēšanas aspektā.
D. Melbārde teic, ka viņai nav iebildumu pret I. Dāldera darbību NAP izstrādes gaitā, jo kultūru viņš cenšoties aizstāvēt, cita lieta, ka ne vienmēr izdodas. Pats I. Dālderis “LA” pauž, ka viņam nav sevišķu bažu, ka NAP kultūra būtu ignorēta vairāk nekā citas nozares – piemēram, aizsardzība, iekšlietas.
“Tās svarīgums netiek apšaubīts nevienā mirklī un noteikti būs atspoguļots programmas vērtību deklarācijā. Aizstāvot visas šīs lietas, skaidrs, ka ļoti liela nozīme ir spējai tās sabalansēt ar to, ka NAP galvenais fokuss tomēr ir ekonomiskais izrāviens kopā ar trim definētajām prioritātēm, kuras tieši saistītas ar šobrīd atzītajām mūsu valsts vājākajām vietām – demogrāfiju, ekonomisko konkurētspēju, inovāciju nepieciešamību, sociālo nevienlīdzību. Kultūru un mākslu nekur nepazaudēsim, jo – ja kaut kur arī redzam savu atpalicību, tā pilnīgi noteikti nav kultūras joma.”
Kultūrā – viss mierīgi?
Nevar nepamanīt arī NAP deklarēto tīri saimnieciski pragmatisko prioritāšu pretrunīgumu ar jau agrāk pieņemtās programmas “Latvija 2030” uzstādījumiem, kuru vidū pats pirmais ir skaidri deklarētais princips “Pirmā prioritāte ir Latvijas kultūras telpas attīstība”. Liktos pašsaprotami, ja abi Latvijas nākotnei tik būtiskie dokumenti tiktu veidoti sazobē viens ar otru, turklāt pēc loģikas NAP kā Latvijas ilgstspējīgas attīstības rīcības plānam vajadzētu iet “Latvijai 2030” soli pa priekšu.
“Latvija 2030” bija stratēģisks ilgtermiņa dokuments, kurā tika iekļautas pilnīgi visas nozares un jomas, savukārt “NAP 2020” jādod rīcības plāns pirmajiem septiņiem gadiem šīs stratēģijas ieviešanā. Šī iemesla dēļ tam daudz vairāk jākoncentrējas, apzinoties, ka dažādu veidu resursu visu jomu attīstībai nepietiks. Jāpadomā – kāds agrāk bijis labums no šādas “vēlmju saraksta” pieejas, ja to ieviest vienalga nebija iespējams,” “LA” norāda Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Darbs pie “NAP 2020” sācies ar izvērstu prioritāšu pamatojuma ziņojumu, kurā tika analizētas visas septiņas “Latvijā 2030” iezīmētās prioritātes, nosakot būtiskākās attīstību kavējošās lietas un jomas.
“Tieši šī iemesla dēļ kultūra nav izdalīta kā atsevišķa prioritāte – stāvoklis šajā nozarē nebūt nav viskritiskākais, vērtējot no tuvāko septiņu gadu perspektīvas un salīdzinot ar sektoriem, kuros esošās problēmas ietekmē Latvijas spēju attīstīties.”
Tomēr šis ir tikai pirmais no trim plānošanas cikliem, lai sasniegtu “Latvija 2030” izvirzītos mērķus, tādēļ arī nākamā NAP izstrādes laikā atbalstāmās jomas un nozares var tikt būtiski mainītas, uzsver M. Krieviņš.
Vajadzētu gan apzināties, cik bīstams ir politiķu un ierēdņu vidū populārais, bet mānīgais priekšstats, ka kultūra ir tik pašpietiekama, ka tajā neatkarīgi no ieguldīto līdzekļu daudzuma vienmēr viss notiks pats no sevis. Jau šobrīd nav noslēpums, ka situācija daudzās jomās ir kritiska, jo iekšējie resursi nav neizsmeļami. Arī I. Struka neslēpj, ka viņu uztrauc tagadējā situācija ar NAP: “Ja kultūras nav nacionālās attīstības plānā, par kādu nacionālu valsti vispār var būt runa? Man šķiet būtiski tomēr saprast, ka šis ir dokuments, pēc kura arī Latvijas iedzīvotāji varēs spriest, kas ir svarīgs. “
Ņemot vērā, ka Latvijas valsts vēsturiski ir tapusi, balstoties kultūrā sakņotā nacionālismā, šīs jomas ignorēšana NAP prioritāšu sadaļā šķiet absurda. Citādi var domāt, ka šis dokuments jau sākotnēji iecerēts kā pašapmāns bez kādas reālas nozīmes. Tā autori gan neslēpj, ka NAP ir rīcības plāns Latvijas attīstībai, rokasgrāmata nākamajiem septiņiem gadiem ikvienam no mums, kā arī vēstījums ārpasaulei. Labi, ka vēl ir laiks apdomāties, ko un kā vēstīt.
Uzziņa Nacionālais attīstības plāns (“NAP 2020”) ir galvenais vidējā termiņa dokuments Latvijā, nosakot nozaru politiku un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. NAP jākļūst par pamatu Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gadam plānošanai. Ministru kabineta apstiprinātais NAP vadmotīvs ir ekonomiskais izrāviens ar IKP ikgadējo izaugsmi vismaz 5% apjomā. NAP prioritātes ir cilvēka drošumspēja, tautas saimniecības izaugsme, izaugsmi atbalstošas teritorijas (to ietvaros nosaka rīcības virzienus un mērķus). “NAP 2020” gala versiju plānots iesniegt Ministru kabinetā septembra beigās un aicināt Saeimu to izskatīt līdz decembrim. |
Viedoklis
Kādu saskatāt kultūras pašreizējo situāciju Nacionālajā attīstības plānā?
Socioloģijas doktore Dagmāra Beitnere: “Vispirms – ir ļoti labi, ka valstij ir redzējums par savu nākotni. Man tomēr ir daži svarīgi iebildumi, lielākais – kāpēc tikai 24. lappusē un ne jau pašā dokumenta preambulā parādās būtiskākais formulējums, ka “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu nācija, valoda un kultūra”. Tāpat jau pašā sākumā skaidri jāpasaka, ka tieši kultūra – visās dzīves jomās – veido valsts pamatus, no neredzamā vedot uz redzamo. Kultūra dokumentā parādās pa vidu dažādos kontekstos, tomēr bieži trūkst precīzas izpratnes, kas ar to domāts. Tāpat pilnīgi apieta politika Latvijas modernās kultūras attīstībā – piemēram, kas tiks darīts, lai nestu Latvijas kultūru ārpasaulē, jo tas jau arī veido nacionālo pašapziņu. Mums jāsaprot, ka nevar atrisināt ekonomiskās problēmas un kur nu vēl veikt izrāvienu, ja nav ticības savai valstij, kas var rasties, to stiprinot arī ar finanšu līdzekļiem.”
