Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību cer pabeigt laikā 0
4. decembrī, Kultūras ministrija (KM), “Hill International”, pilnsabiedrība “Nacionālā Būvkompāniju apvienība” (NBA), Sabiedrība par atklātību – Delna un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) preses konferencē informēja par LNB jaunās ēkas būvniecības progresu un aktualitātēm, kas saistītas ar plānoto ēkas nodošanu ekspluatācijā šā gada 20. decembrī.
Kultūras ministre Dace Melbārde pauda gandarījumu par līdz šim LNB būvniecības procesā paveikto, pateicās par veiksmīgo kopīgo darbu sadarbības partneriem – Delnas un Hill International pārstāvjiem un izteica cerību, ka visas iesaistītās institūcijas arī turpmāk darbosies atbildīgi un saskaņoti, lai ēkas nodošana ekspluatācijā notiktu paredzētajā datumā.
Vienlaikus ministre norādīja, ka drošības jautājumiem tiks pievērsta vislielākā uzmanība līdz pat ēkas nodošanai ekspluatācijā: “Ēkas un cilvēku drošība ir primāra, tāpēc rūpīgi tiks ievērotas visas procedūras, kuru gaitā iespējamas nelielas nobīdes termiņos. Nekāda sasteigtība darba procesā nav pieļaujama.”
Būvuzrauga “Hill International” pārstāvis Pīters Sokets iepazīstināja ar būvuzraudzības gaitu un daļu no būvniecības laikā veiktajiem drošības testiem. Šobrīd LNB ēkā turpinās iekšējo inženiertīklu – zibensaizsardzības, ugunsdrošības, ūdens apgādes sistēmas, apkures, elektrības, vājstrāvas, ventilācijas un ēkas vadības sistēmas pārbaudes, kā arī kosmētisko defektu novēršana, un tiek apkopoti atbildīgo institūciju atzinumi.
Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas darba grupas pārstāvji norādīja, ka nobīdes termiņos var radīt ārkārtīgi skrupulozās pārbaudes, ko šobrīd veic atbildīgās institūcijas.
Delnas jurists Jānis Geks iepazīstināja ar secinājumiem, kas radušies, novērojot LNB būvniecības gaitu un iepirkumu procesu. Delna norādīja, ka līdzdalības līguma dotās iespējas KM pēdējā gada laikā izmantojusi nepietiekoši, kas radījis apdraudējumu iepirkumu caurspīdīgumam un laicīgai norisei, tomēr atzina, ka kopš jaunās kultūras ministres iecelšanas amatā ir uzlabojusies komunikācija un atkal notiek sarunas ar sabiedrību, informējot par Gaismas pils celtniecības progresu.
Jānis Geks atzinīgi vērtēja arī salīdzinoši dārgo būvuzraudzību, kas līdz šim nav bijusi ierasta prakse būvniecības jomā, tomēr Gaismas pils projektā ir atmaksājusies: “Būvuzraugs ir neatkarīgs un rūpīgi seko līdzi būvniecības gaitai, tādējādi sekmējot būvniecības kvalitāti objektā. Gaismas pils būvobjekta uzraudzība var kalpot kā labs piemērs un paraugs, kā realizēt kontroli būvniecībā, nodrošinot augstu kvalitāti.”
Īpašu uzmanību Delna pievērsa arī KM rīkotajam LNB mēbeļu iepirkuma konkursam, kura ietvaros bija paredzēts noslēgt līgumu jau 1. decembrī, tomēr konkursa rezultāti tika apstrīdēti. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 6. decembrī nāks klajā ar oficiālu lēmumu, taču zināms, ka iepirkuma konkurss ir noritējis veiksmīgi, un sūdzības izrādījušās formālas.
LNB direktors Andris Vilks informēja, ka jau šobrīd notiek gatavošanās darbi, lai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā būtu iespējams sākt pārcelšanos – notiek grāmatu dezinfekcija un sagatavošana, tiek veikti ieraksti katalogos utt. Viņš pauda cerību, ka visi plānotie publiskie pasākumi LNB jaunajā ēkā varēs notikt pēc grafika. Pirmās aktivitātes – Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta pasākumi un akcija “Grāmatu draugu ķēde” – plānotas 18. janvārī. Pirmā lasītava apmeklētājiem tiks atvērta aprīlī, bet LNB atklāšana notiks 29. augustā.
Jaunā Latvijas Nacionālā bibliotēka ir viens no nozīmīgākajiem 21.gadsimta projektiem Latvijā, kas bibliotēkai dod iespēju kļūt par modernu pasaules līmeņa informācijas un kultūras centru. Ēku projektējis izcilais latviešu izcelsmes arhitekts no ASV Gunārs Birkerts, kurš izceļ ilgmūžību kā vienu no LNB ēkas pamatvērtībām: “Ilgmūžība ir viena no Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas pamatvērtībām. Ilgmūžība iekodēta arī ēkas praktiskajā būvniecības procesā, jau no pirmsākumiem ēkas projektēšanu uzticot profesionāļiem, kuri ir pierādījuši sevi starptautiski un projektējot pēc standartiem, kas pieņemti ASV un Eiropā. Pasaules mēroga speciālisti ir piedalījušies visā būves tapšanas procesā, pildot skrupuloza būvuzrauga un autoruzrauga pienākumus. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka būs arhitektūras notikums ar starptautisku skanējumu, un tās projektēšanas un būvniecības procesā ievēroti visaugstākie starptautiskie standarti, neaprobežojoties vien ar lokālajiem normatīviem un prasībām, tādējādi nepakļaujot Gaismas pili šauri birokrātisku iemeslu dēļ pieļautām kļūdām.”
Projekts tapis sadarbībā ar vienu no ievērojamākajiem Latvijas arhitektiem – Modri Ģelzi. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Nacionālā Būvkompāniju apvienība”, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji – AS “RBSSKALS”, SIA “Re&Re” un SIA “Skonto Būve”. Bibliotēkas pasūtītājs ir LR Kultūras ministrija, un ēkas būvniecība pēc pašreizējām aplēsēm izmaksā 114,6 miljonus latu. Visos darbos, cik vien iespējams, tiek izmantoti Latvijā ražotie materiāli – piemēram, celtniecības armatūra, transportbetons, mūrjava, stikla paketes u. c.
Likumu par LNB būvniecību Saeima pieņēma 2002. gadā. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2013. gada 20. decembrī, bet apmeklētājiem tā tiks atvērta 2014. gadā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem ikviens var sekot tiešraidē www.lnb.lv
