Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklāj “Brāmsiādi” 0
Šosezon Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) svin Brāmsa mūziku, tāpēc orķestra galvenais diriģents Andris Poga sakārtojis koncertsezonas plānā visas ievērojamā skaņraža radītās simfonijas, kas izskanēs četros koncertos. Koncertcikla pirmajā koncertā “LNSO. Brāmss. Haidns. Vasks” 16. oktobrī Lielajā ģildē klausītāji līdzās Johannesa Brāmsa Pirmajai simfonijai varēs baudīt arī Jozefa Haidna un Pētera Vaska mūziku, šoreiz viesdiriģenta Daniela Raiskina vadībā.
LNSO galvenais diriģents A. Poga J. Brāmsam veltītajā ciklā pats diriģēs Trešo un Ceturto simfoniju, Otro viņš uzticējis Pēterburgas meistaram Nikolajam Aleksejevam, bet Pirmā simfonija skanēs diriģenta Daniela Raiskina vadībā.
Brāmsa Pirmās simfonijas monumentālā, ilgi tapusī, simfoniski krāšņā būve ir diriģenta un orķestra spēju nopietns pārbaudījums. Simfonijas tapšanas laikā tās autoram bija tikai 21 gads. Darbs, visticamāk, saistīts ar Brāmsa pārdomām par žanru un tā vietu tālaika mūzikā. “Ir liecības, ka Pirmās simfonijas komponēšanas laikā Brāmss juties tā, it kā viņam aiz muguras stāvētu Bēthovena gars – turklāt nevis uzmundrinot, bet kritiski šūpojot galvu pie katras nots, ko Brāmss licis uz nošpapīra. Reizē nekas nespēja Brāmsu nokaitināt vairāk kā diriģenta Hansa fon Bīlova apgalvojums, ka Brāmsa Pirmā esot Bēthovena Desmitā,” pauž LNSO pārstāve Kristīne Kutuzova.
Brāmsa opusu diriģēs izcilais altists, pēdējos gados Eiropā atzītais diriģents, Reinas filharmonijas Valsts orķestra un Artūra Rubinšteina Lodzas filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Daniels Raiskins. Viņš Rīgā viesojies vairākkārt – kā altists spēlējis Fransē, Kančeli, Martēna, Šnitkes mūziku, diriģējis Šostakoviča 15. simfoniju, Mjaskovska 21. simfoniju, Berlioza “Fantastisko”.
Koncerta programmu papildinošo latviešu skaņraža Pētera Vaska simfonisko elēģiju “Sala” autors komponējis pēc Silīcija ielejas (ASV) miljonāres Ketrīnas Gūldas izveidotā fonda “Magnum Opus” pasūtinājuma. Komponists par šo darbu saka: “Skaņdarba atslēga ir salas tēls. Mēs katrs esam sala pasaules okeānā. Iztēlojos tādu vizuļojošu miglu, kurai izklīstot parādās zeme. Tā es redzu un jūtu pasauli. Jāpiezīmē, ka uz manas salas sastapsiet manus draugus – Žanu Sibēliusu un Dmitriju Šostakoviču, kā arī viņu mūzikas tālīnas atskaņas.”
Klasiskajam romantiķim Brāmsam labi piestāv Haidns – viņš savā nosvērtajā optimismā liek orķestrim priekšā veselus četrus solistus, kas sasaucas, savijas, uzpeld un paslēpjas kā daždien klasicisma laikmeta opusā. Haidna “Sinfonia concertante” ir elegants, vietumis maigs, vietumis draisks Vīnes klasicisma paraugs, kurā mīlīgā saskaņā savijas četru solistu melodiskās līnijas. Koncertā dzirdēsim Egila Upatnieka obojas, Jāņa Semjonova fagota, LNSO jaunā koncertmeistara Georga Sarkisjana vijoles un Daces Zālītes čella solo.
Varbūt noder!!
“Brāmisādes” koncerti
16. X 19.00 Lielajā ģildē J. Brāmsa Pirmā simfonija koncertprogrammā “LNSO. Brāmss. Haidns. Vasks”
13. XI 19.00 Lielajā ģildē J. Brāmsa Ceturtā simfonija “LNSO. Brāmss un Šūmanis”.
15. I 19.00 Lielajā ģildē J. Brāmsa Trešā simfonija un “Vācu rekviēms” koncerta programmā “LNSO, koris “Latvija” un Brāmsa “Vācu rekviēms””
16. I Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, J. Brāmsa Trešā simfonija un “Vācu rekviēms” koncerta programmā “LNSO, koris “Latvija” un Brāmsa “Vācu rekviēms””
22. IV 19.00 Lielajā ģildē J. Brāmsa Otrā simfonija koncerta programmā “LNSO. Brāmss un Bēthovens”
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv
Cena: EUR 10 – 40
