Latvijas Nacionālā opera pievienojusies ARTE Opera Season 0
VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” ir kļuvusi par vienu no Eiropas prestižākā kultūras televīzijas kanāla ARTE jaunā digitālā projekta ARTE Opera Season sadarbības partneriem, LA.lv uzzināja LNOB.
22 opernami, 14 valstis, vienota operas sezona Eiropai. Sadarbojoties ar kontinenta vadošajiem opernamiem un festivāliem, Eiropas kultūras kanāls ARTE 27. septembrī ar Volfganga Amadeja Mocarta “Burvju flautas” jauniestudējuma tiešraidi no Karaliskā La Monnaie teātra Briselē atklās jauno digitālo projektu ARTE Opera Season.
Uzvedumu veidojuši režisors Romeo Kasteluči un diriģents Antonello Manakorda.
Iespēja vērot izcilus iestudējumus
Pateicoties plašajam Eiropas sadarbības tīklam, kultūras kanāls veidos savu tiešsaistes operas sezonu, bez maksas ik mēnesi piedāvājot noskatīties izcilus iestudējumus savā vietnē.
Lielākā daļa ARTE Opera Season iestudējumu tiks raidīti tiešraidē un vēlāk būs pieejami tiešsaistē. Visi iestudējumi būs skatāmi Eiropas teritorijā, un lielākā daļa arī visā pasaulē. Skatītājiem būs iespēja izvēlēties subtitrus angļu, franču un vācu valodā, no 2019. gada janvāra – arī poļu un spāņu valodā.
ARTE Opera Season vēlas parādīt Eiropas operas māksliniecisko daudzveidību un augsto līmeni un piesaistīt jaunus skatītājus visā pasaulē. Uzaicinājums apliecina panākumus un profesionalitāti, ko Latvijas Nacionālā opera guvusi līdzšinējos digitālajos projektos.
Latvijas Nacionālā opera sadarbību ar Arte Concert uzsāka 2017. gada rudenī, piedāvājot skatītājiem Šarla Guno operas “Fausts” ierakstu, kas visā pasaulē skatāms bija skatāms sešus mēnešus. Tāpat Latvijas Nacionālā opera ir digitālās platformas Opera Vision dalībniece. Šajā vietnē 28. septembrī būs skatāma Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” pirmizrādes tiešraide.
ARTE Opera Season programma:
27. septembrī – Volfgangs Amadejs Mocarts “Burvju flauta” no La Monnaie operas Briselē (diriģents – Antonello Manakorda, režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks – Romeo Kasteluči);
6. oktobrī – Džakomo Pučīni “Toska” no Somijas Nacionālās operas (diriģents – Patriks Forniljē, režisors – Kristofs Lojs);
18. oktobrī – Kristans Vilibalds Gluks “Orfejs un Eiridīke” no Parīzes Komiskās operas (diriģents – Rafaels Pišons, režisors – Aureljēns Borī);
7. novembrī – Volfgangs Amadejs Mocarts “Cosi fan tutte” no Lozannas operas (diriģents –Džošua Vaileršteins, režisors – Žans Ljermjē);
26. novembrī – Hanss Verners Hence “Medūzas plosts” no Holandes Nacionālās operas (diriģents – Ingo Mecmahers, režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks – Romeo Kasteluči);
21. janvārī – Hektors Berliozs “Trojieši” no Parīzes Nacionālās operas (diriģents Filips Džordans, režisors – Dmitrijs Čerņakovs, Didonas lomā – Elīna Garanča) ;
21. februārī – Italo Montemeci “Burvestība” un Rudžero Leonkavallo “Pajaci” no Latvijas Nacionālās operas (diriģents Jānis Liepiņš, režisors Aiks Karapetjans).