Latvijas mūzikas jomas pārstāvji parakstījuši memorandu par akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā 0
Vairāki pašmāju komponisti, mūziķi, diriģenti, kolektīvu mākslinieciskie vadītāji un ar mūzikas jomu saistītās nevalstiskās organizācijas parakstījušas memorandu par atbalstu akustiskās koncertzāles celtniecībai Rīgā, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais dokuments.
“Rīgas koncertzāles biedrība” šo memorandu nosūtījusi Ministru kabinetam, Kultūras ministrijai (KM), Rīgas domei, Valsts prezidenta kancelejai un Saeimas prezidijam.
“Mākslinieki, kas pārstāv Latviju pasaulē, ar savu talantu padarījuši Latviju par klasiskās mūzikas lielvalsti. Mūsu mākslinieciskie kolektīvi kļūst starptautiski arvien atpazīstamāki. Ziemeļvalstu reģionā Rīgai ir visas iespējas nostiprināties kā klasiskās mūzikas galvaspilsētai,” teikts biedrības izveidotajā dokumentā, norādot, ka pašlaik Rīgā nav koncertzāles, kurā var rīkot profesionāliem standartiem atbilstošus koncertus, kas kļūtu par magnētu starptautiski atzītiem māksliniekiem un ik gadu piesaistītu Rīgai vairākus tūkstošus tūristu.
Biedrības pārstāvji norāda, ka pēdējos piecos gados Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā uzceltās akustiskās koncertzāles ievērojami uzlabojušas vidi un padarījušas to cilvēkiem pievilcīgāku, tās sniedz būtisku ieguldījumu reģionālās ekonomikas attīstībā un līdz ar cilvēku piesaisti sekmē arī demogrāfiskā jautājuma risināšanu. Šajos projektos izšķirīga nozīme bija pašvaldības vēlmei īstenot šos projektus.
“Nacionālā koncertzāle Rīgā būs vērtīga un moderna profesionālās darbības vide, arguments jauno mūziķu palikšanai Latvijā, lokāli un starptautiski nozīmīgs kultūras centrs un pieprasīts tūrisma objekts,” teikts memorandā.
Dokumentā rakstīts, ka zem memoranda parakstījušās personības un organizācijas izprot Latvijas sabiedrības ieguvumus no akustiskās koncertzāles projekta galvaspilsētā un, zinot, ka projekta apspriešana un analīze bijusi pašreizējās valdības aktīvā redzeslokā pēdējos trīs gadus, lūdz Latvijas valdību un Rīgas domi iespējami drīz pieņemt izšķirošo lēmumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta apstiprināšanu un tālāku virzību.
Biedrība noslēgumā uzsver, ka Latvijas valsts simtgadē Nacionālās koncertzāles projekta apstiprināšana būs vēstījums miljoniem kultūras cienītāju visā pasaulē. Nacionālā koncertzāle būs ielūgums apmeklēt Latviju, un tas saglabās aktualitāti arī tad, kad svinēsim mūsu valsts nākamās jubilejas.
Memorandu parakstījuši komponisti Pēteris Vasks, Mariss Jansons, Ēriks Ešenvalds un Arturs Maskats, diriģents Mariss Jansons, Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina, Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, pianisti Vestards Šimkus, Andrejs, Georgijs un Sergejs Osokini, operdziedātāja Marina Rebeka, Vidzemes koncertzāles Cēsis direktors Juris Žagars, Partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas deputāts Ints Dālderis, muzikoloģe un LR3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode un VSIA “Latvijas Koncerti” direktors Guntars Ķirsis.
Tāpat savu parakstu zem memoranda atstājis Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava, kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” vadītājs Normunds Šnē, akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais, kā arī tā direktors Māris Ošlejs, “Latvijas Restorānu biedrības” pārstāvis Jānis Jenzis, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, Latvijas profesionālo orķestru mūziķu arodbiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Grunde, kā arī Nacionālā Kultūras padome, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Rakstnieku savienība un Nacionālā Simfoniskā orķestra fonds.
Kā ziņots, Rīgas akustiskās koncertzāles ar konferenču centru būvniecību publiskajā un privātajā partnerībā kādā no Rīgas degradētajām teritorijām atzīsta par riskantu, liecina informatīvais ziņojums “Par veikto finanšu un ekonomisko aprēķinu nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā Rīgā rezultātiem, secinājumiem un turpmāko rīcību”.
KM sagatavotajā ziņojumā, finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādātājs Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā – SIA “PricewaterhouseCoopers” – identificējis vairākus riskus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistē projekta īstenošanai šajā partnerības formā.
Viens no riskiem saistīts ar to, ka projekts īstenojams ļoti saspringtā termiņā, proti, līdz 2022.gada decembrim. “Tas rada augstu risku projekta izpildes un ieviešanas kvalitātei, jo konkursa nolikuma vai rezultātu apstrīdēšana varētu rezultēties procedūras ieilgšanā, kas turpmāk ietekmētu jau tā ierobežoto objekta projektēšanas un būvniecības laiku. Iespējas tirgū rast jau pilnībā sagatavotu projekta risinājumu ir apgrūtinātas, jo koncertzālei un konferenču centram ir jāatbilst specifiskām prasībām. Turklāt līdzšinējā pieredze apliecina, ka citu līdzīga apjoma būvju projektēšana ir tikusi veikta daudz ilgākā termiņā,” skaidro KM.
Kā norāda ministrija, projekts būtu jāīsteno uz publiskas personas zemes, tomēr pastāvot augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu, publiskai personai piederošu zemes gabalu.
Ministrija ziņojumā izskatījusi pirms vairākiem gadiem izskanējušo iespēju koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas toreiz tika atzīta par ļoti finansiāli ietilpīgu projektu, norādot, ka šogad atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina, ka projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro – projektēšanai un konsultācijām.
Vienlaikus KM ziņojumā norādījusi, ka AB dambja stiprināšanai un labiekārtošanai būtu iespējams piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu. Šī līdzfinansējuma piesaiste esot atšķirīga ar to, ka AB dambja projekta gadījumā finansējums nav paredzēts koncertzāles ēkas būvniecībai, bet tikai paša AB dambja labiekārtošanai, stiprināšanai un pievedceļu izveidei. Tas nozīmē, ka riski, kas izriet no degradēto teritoriju uzlabošanai paredzētā ES finansējuma apgūšanas ļoti saspringtā laika grafika, lai paspētu īstenot gan publiskās un privātās partnerības iepirkumu, gan arī atvēlēt pietiekami daudz laika koncertzāles būvniecībai, uz šo scenāriju neattiecas, jo iespējams projektu īstenot divos posmos.
Kā norādīja KM, pirmais posms notiks līdz 2022.gada 31.decembrim, un šajā laikā Rīgas dome vai kāda Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība veiks AB dambja labiekārtošanu, stiprināšanu, pievedceļu un tiltu izveidi, izmantojot ES līdzfinansējumu. Tāpat šajā periodā tiktu pieņemts lēmums par koncertzāles būvniecības finansēšanas modeli un būvniecības juridisko formu, kā arī veikta koncertzāles projektēšana.
