Latvijas monētas gūst atzinību starptautiskā konkursā 0
Latvijas monētas ieguvušas vairākas balvas 7.starptautiskajā piemiņas monētu konkursā “Monētu zvaigznājs 2013”.
Kā liecina konkursa rīkotāju sniegtā informācija, šonedēļ Maskavā notikušajā konkursā piedalījās 30 valstu centrālās bankas ar vairāk nekā 270 piemiņas monētām un 28 monētu sērijām. Konkursā varēja pieteikt monētas, kas laistas apgrozībā 2012.gadā. Monētas tika vērtētas deviņās nominācijās, bet žūrijā strādāja 48 numismātikas un citu jomu eksperti.
Nominācijā “Unikāls idejisks risinājums” par uzvarētāju atzīta Latvijas Bankas monēta, kas veltīta Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejai. Šīs monētas mākslinieks ir Kristaps Ģelzis, tā kalta Somijas kaltuvē “Rahapaja Oy”.
Savukārt nominācijā “Monētu klasika” triumfējusi Latvijas Bankas 90 gadu jubilejai veltītais, 2012.gadā Lielbritānijas kaltuvē “The Royal Mint” kaltais “Sudraba pieclatnieks”. Monētas izgatavošanā izmantots vēsturiskā sudraba pieclatnieka dizains, kuru savulaik veidoja Rihards Zariņš.
Žūrijas atzinību saņēmusi arī monēta “Rīgas Zooloģiskais dārzs”. Tā saņēmusi diplomu nominācijā “Gada sudraba monēta”.
Latvija šajā konkursā piedalās jau vairākus gadus un arī iepriekš guvusi lieliskus panākumus, piemēram, 2012.gadā par unikālāko monētu atzīta Aleksandram Čakam veltītā “Miglā asaro logs”, bet balvu par labāko māksliniecisko risinājumu piešķīra Latvijas Bankai par Rīgas Domam veltīto monētu.
2011.gadā nominācijā “Unikāls idejas risinājums” uzvarēja “Laika monēta III”, nominācijā “Oriģināla tehnoloģija” – “Dzintara monēta”, bet nominācijā “Monētu klasika” – monēta “Hercogs Jēkabs”.
Pēc Latvijas Bankas Monētu daļas vadītājas Marutas Brūkles sniegtās informācijas, pēc pievienošanās eirozonai Latvijas monētu izstrādes tradīcijas neizzudīs. Tiks turpināta arī kolekciju monētu kalšana ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem. Tās plānots izlaist ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā kā līdz šim – piecu, sešu dažādu nosaukumu monētas gadā.
Šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī, tomēr maz ticams, ka šāda monēta nonāks brīvā apgrozībā – visticamāk, tās būs īpaši pieprasītas starp numismātiem, kā arī citiem interesentiem. Kolekciju monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības, piemēram, ar piecu vai desmit eiro nominālu. Kolekciju monētu specifikācijas – krāsa, diametrs, svars, materiāls utt. – būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.
Par vadlīnijām, kādas kolekciju monētas Latvija kals pēc eiro ieviešanas, lems naudas eksperti, mākslinieki un Latvijas Bankas pārstāvji Monētu dizaina komisijas paplašinātajā sēdē šoruden. Jau pašlaik zināms, ka 2014.gadā turpināsies Latvijas kultūrvēsturisko vērtību godā celšana. Paredzēts veltīt monētas Ainažu jūrskolai tās 150 gadu jubilejā, Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai”, Baltijas ceļa 25.gadskārtai.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē – saņemtas gan uzslavas, gan daudzas prestižas godalgas. Starptautiskie vērtētāji norāda, ka Latvijas kolekciju monētu klāsts veido vienu no mūsdienu mākslinieciski visaugstvērtīgākajām kolekcijām.
Kopumā Latvijas Banka kopš 1995.gada izlaidusi 96 jubilejas un piemiņas monētas, to izveidē piedalījušies vairāk nekā 40 mākslinieku.
Šogad Latvijas Banka laidusi klajā piecas jubilejas un piemiņas monētas – par godu atjaunotajai Latvijas naudai martā tika izlaists “Sudraba lasis”, kam sekoja Rūdolfam Blaumanim, Rihardam Vāgneram un Jāzepam Vītolam veltītas monētas, kā arī “Šūpuļa monēta”.
Saskaņā ar Jubilejas un piemiņas monētu izlaides programmu šogad vēl klajā nāks divas īpašās monētas – Kurzemes barokam veltīta zelta monēta, kas vienlaikus būs veltījums arī kokgriezējam Nikolausam Sēfrensam un Lestenes baznīcai, un kārtējā netradicionālā un nedaudz filozofiskā sudraba monēta, kuras sižets pagaidām tiek turēts noslēpumā.
Lata jubilejas un piemiņas monētas, kas vēl nebūs izpārdotas eiro ieviešanas dienā – 2014.gada janvārī, Latvijas Banka turpinās tirgot kā numismātikas priekšmetus, kam nav maksāšanas līdzekļa statusa.
