Latvijas modes zīmolus kopē un vilto 3
Palielinoties Latvijas uzņēmumu preču un produkcijas eksportam, arvien biežāk uzņēmējiem un māksliniekiem jāsaskaras ar to viltošanas gadījumiem. Tā, piemēram, šogad jau divus kopēšanas gadījumus konstatēja apģērbu un dizaina lietu zīmola “Zvēru dārzs” īpašnieki. Atdarināts arī Latvijā radītā modes zīmola “Qoo Qoo” dizains.
“Pagaidām zināmi divi gadījumi, kad ārvalstīs viltots zīmols “Zvēru dārzs”. Bet, iespējams, ir vēl, par kuriem mēs pagaidām nezinām,” teic zīmola izstrādātāja grafiķe Kitija Role, kura par preču zīmi “Zvēru dārzs” 2016. gadā saņēma laureāta diplomu Patentu valdes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras konkursā “Gada preču zīme Latvijai”.
Kitijas zīmētie zvēri, kas sietspiedes tehnikā drukāti uz krekliem, strauji kļuva populāri. Apgrozījumam pieaugot, 2017. gada sākumā reģistrēts SIA “Zvēru dārzs”. Tostarp audzis arī radīto lietu klāsts: apģērbi no lina un organiskās kokvilnas, lina gultasveļa, porcelāna trauki, sienas gleznas, piezīmju grāmatiņas, plānotāji, atklātnes, uzlīmes – viss ar Kitijas veidoto zīmējumu apdrukām. Taču, augot “Zvēru dārza” popularitātei, uzņēmējiem jāsaskaras arī ar nelegālu darbu kopēšanu.
Piemēram, šā gada janvārī “Zvēru dārza” cienītāji informēja Kitiju, ka Slovākijā kāds puisis pārzīmējis viņas zvēru zīmējumus no plakāta un pēc tam ar tiem tirgojies. Oriģinālie plakāti maksā astoņus eiro, taču viltotājs savus darinājumus pārdeva par teju desmitkārtīgu cenu – 70 eiro. “Viņš pat bija uzņēmis video, kā pārzīmē, un publicējis to savos sociālajos tīklos. Mēs viņam uzrakstījām draudzīgu vēstuli, ka tas nav forši un tā nedrīkst – visiem šiem darbiem ir autortiesības,” stāsta Kitija. Slovāks izņēma visus ierakstus no sociālajiem tīkliem un atvainojās. “Viņš teica, ka esot atradis manus darbus internetā bez atsauces uz autoru, taču veids, kā viņš pārzīmēja, liecināja, ka viņš to darījis no plakāta.”
Otrs kopēšanas gadījums nupat konstatēts Indonēzijā, kur latvieši pamanīja ļoti līdzīgus “Zvēru dārza” zīmola spilvenus kādā interjera un dizaina veikalā. Zīmējumi bija viens pret viens, uzdrukas sliktā kvalitātē, kas liecina, ka izmantotas internetā pieejamās bildes, kas ir zemākas izšķirtspējas. Ko uzņēmēja var darīt šādā situācijā? “Indonēzija tāpat kā Ķīna ir pavisam cita pasaules daļa, un iespējas aizsargāt savu radīto ir salīdzinoši nelielas. Faktiski es neko nevaru iesākt. Varu rakstīt un teikt, ka tas nav labi, bet tas arī viss.”
Preču zīmes “Zvēru dārzs” aizsardzība šobrīd darbojas tikai Latvijas teritorijā. Ir uzsāktu reģistrācija arī Eiropā, bet “tas ir visai ilgs process, nenotiek tik ātri”. Turklāt tas saistīts arī ar milzīgām izmaksām, teic māksliniece. “Mūsu gadījumā tas ir ārkārtīgi dārgi, jo zīmējumu ir ļoti daudz, vismaz septiņdesmit. Katrs zīmējums būtu jāreģistrē kā atsevišķa preču zīme. Turklāt vēl jānorāda katrs produktu veids, kuru mums ir vairāk nekā divdesmit. Lai vienu zīmējumu reģistrētu, tie jau ir simti eiro.”
Tāpēc Kitija cenšas nekoncentrēties uz negatīvo, ka viņas darbus kāds zog. Sak, kopē jau visu, ko vien iespējams nokopēt un kas cilvēkiem patīk. “Vienkārši ir jāturpina darīt savu darbu, cik labi vien to iespējams darīt, jo mēs esam pirmavots. Ir nepatīkami, bet ne tā, ka mūs apzagtu. Jo mēs savu darbu darām ar misiju darīt šo pasauli labāku ar ražošanu, nevis tikai patērējot resursus. Diez vai cilvēkam, kura morāle atļauj kopēt, vērtību skalā ir vēlme darīt šo pasauli labāku. Es nekad neesmu skatījusies, ko citi zīmē, es zīmēju to, ko jūtu,” piebilst grafiķe un uzņēmēja.
“Pēc tam, kad publicēju informāciju sociālajos tīklos par viltošanas gadījumu, biju pārsteigta, saņemot daudzo mūsu produkcijas lietotāju sašutuma vēstules. Bija ārkārtīgi daudz sašutuma, viņi vaicāja, kā var palīdzēt. Kāds pat piesolīja savu mammu kā advokāti. Cits uzrakstīja – ka kopē jau tikai to labāko.”
Āzijas tirgos vilto visu
Uzņēmumi bieži vien nemaz nemēģina aizstāvēt savas tiesības tiesā, jo tas ir ilgs un sarežģīts process, piekrīt Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Baiba Graube. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lielās kompānijas var algot juristus, kas to dara viņu vietā, bet mazākiem uzņēmumiem pašiem ir jāuzmana, vai kāds konkurents nepārkāpj viņu tiesības.
Tā rīkojas arī modes zīmola “QooQoo” radītāja Aļona Bauska, kura konstatējusi savu dizainēto apģērbu atdarinājumus. “Mums tika atsūtītas bildes no kaut kādiem Kambodžas tirgiem ar mūsu dizaina izstrādājumu, arī ebay redzēti Ķīnā ražoti mūsu apģērbi. Tāpat arī Londonā redzēts kaut kāds Ķīnas izstrādājums, kas ir viens pret vienu atdarināts “qooqoo” dizains. Turklāt tas bija viens no jaunākajiem izstrādājumiem,” pieredzē dalās Aļona. Viņa novērojusi, ka Āzijā viltojumi parasti ir diezgan pavirši, nekvalitatīvi. “Viņiem beigās sanāk ļoti neglīti, tāpēc mēs uz to skatāmies kā uz pazīmi, ka dizains ir izdevies, ja jau kāds to grib atkārtot. Tas arī viss. Neko jau nevar izdarīt. Mēs to visu ar humoru uztveram”.
“Ja nodarbojaties ar ekonomisko darbību un nebūsiet nekādā veidā aizsargājis savu ražojumu, ir ļoti grūti cīnīties pret kādu, kas paņem jūsu darba augļus. Likums paredz, ka arī nereģistrēto preču zīmju atdarinātājus var apkarot, bet tā ir daudz vājāka aizsardzība, tas ir daudz grūtāk pierādāms. Manuprāt Latvijā preču zīmju reģistrācija nav nemaz tik dārga, tie ir 185 eiro, lai jūs iegūtu preču zīmes aizsardzību uz 10 gadu periodu. Jūs iegūstat ekskluzivitāti – varat aizliegt konkurentam atdarināt vai savukārt ar licenci ļaut kaut ko līdzīgu izlaist,” teic Patentu valdes vadītājs Sandris Laganovskis.
Reģistrē zāles pļāvēja smaržu
Pērn 1796 Latvijas uzņēmumu vai fiziskas personas ir uzskatījušas par nepieciešamu reģistrēt savas produkcijas preču zīmi, tas ir par 300 zīmēm vairāk nekā gadu iepriekš. Šis aktivitātes iemesli visticamāk saistīti ar ekonomikas attīstību, pieļauj Baiba Graube. “Kad ekonomika iet uz augšu, tad arī preču zīmju pieteikumu ir vairāk, tāpēc pērn preču zīmju pietiekumu skaits palieliājās par 26%”. Pērn preču zīmju aizsardzībai saņemti 3203 pieteikumi, vairāk nekā puse (56%) no tām ir nacionālās preču zīmes.
Visbiežāk komersanti izvēlas aizsargāt vārdisko vai grafikso preču zīmi. Taču tas nebūt nav viss. “Kā preču zīmes var reģistrēt arī smaržu, skaņu,” piebilst Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis. Tiesa, Latvijā neviens uzņēmējs vel nav reģistrējis smaržu kā preču zīmi. Bet viena no pirmajām reģistrētajām ir zāles pļāvēja smarža. To reģistrēja veikals, kurā pircēji ieejot varēja sajust vienu, konkrētu svaigi pļautas zāles smaržu. Ir reģistrēta arī smaržu preču zīme riepām – tās smaržo kā rozes. “Preču zīme var būt arī skaņa, piemēram, Nokia signāls. Ir arī tā saucamās pozīciju preču zīmes, piemēriem apaviem “Lloyd” sarkanā strīpiņa uz papēža ir preču zīme. Arī iepakojums, piemēram, pudele reģistrēta kā telpiska preču zīme,” teic B.Graube.
Pagājušā gada beigās Latvijas Republikā kopumā spēkā bija 71789 preču zīmes, neieskaitot apmēram viens miljons Eiropas Savienības preču zīmes, un 868 Latvijā reģistrēti dizainparaugi, neieskaitot apmēram 734 600 reģistrētos Eiropas Savienības dizainparaugus.
