Latvijas “milžu cīņas” kļūst sīvākas 0
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”
To apliecina šā gada Latvijas lielāko eksportētāju, importētāju un uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu apskats. Starp pieciem Latvijas lielākajiem eksportētājiem, pēc statistikas datiem, ierindojušās trīs kompānijas, kuru pamatdarbību veido reeksports, nevis Latvijā no jauna radīta produkta eksportēšana. Tas nav slikti, bet vēlreiz liek uzsvērt uzņēmējdarbības vides un ģeopolitiskās situācijas lielo ietekmi uz Latvijas biznesu.
Kokrūpnieki turpina sildīt eksportu
Preču un pakalpojumu eksports šogad turpina augt, lai arī kāpums ir pieticīgs. Šā gada deviņos mēnešos preču eksporta apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu ir palielinājies par 144,1 miljonu eiro jeb 2%. Bet importa apjoms ir sarucis par 103,2 miljoniem eiro jeb 1,1%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes dati.
To, ko zaudē Krievijā, Latvijas uzņēmumi steidz atgūt citos tirgos, modernizē un ceļ jaunas ražotnes, kā, piemēram, SIA “Nordic Plast”, SIA “Polipaks NT” utt. Šie procesi kopumā palīdz uzturēt prognozes par eksporta apjomiem arī nākamgad.
Viena no Latvijas eksportspējīgākajām nozarēm ir kokapstrāde un starp “TOP 5” eksportētājiem šogad noturējušies vietējā kapitāla AS “Latvijas finieris” un SIA “Kronospan Riga” (agrāk SIA “Bolderaja Ltd”, Austrijas mātes kompānija – “Kronospan Group”), kuri ir stabili nozares līderi jau ilgu laiku.
“Labi ir strādājusi visa kokrūpniecības nozare, arī mazāki uzņēmumi proporcionāli ir spējuši uzrādīt ļoti labus rezultātus,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Sagaidāms, ka meža nozare kārtējo reizi labos eksporta rekordus un kopējais eksporta vērtības pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu būs virs 5%. Līdz ar to tiek prognozēts, ka meža nozares eksporta vērtība 2014. gadā sasniegs 2 miljardus eiro. “Ņemot vērā to, ka Latvijas meža nozares eksporta bāzes vērtība jau vairākus gadus ir ļoti augsta, ikviens procenta pieaugums ir sasniegums. Naudas izteiksmē meža nozares eksporta vērtība attiecībā pret 2013. gadu pieaugs aptuveni par 100 miljoniem eiro, kas ir vairāk nekā atsevišķu nozaru kopējā eksporta vērtība,” pauž K. Klauss. Koksnes eksportā nopelnītajam eiro ir būtiska ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem.
Kokapstrādes īpatsvara pieaugums palīdz arī izskaidrot, kāpēc šogad rūpniecībā aug gan rentabilitāte, gan algas, par spīti tam, ka dati rāda, ka šā gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības eksports samazinājās par 132,27 miljoniem eiro jeb 4,4%.
Lai arī kokapstrādes nozare piedzīvojusi labvēlīgu produktu cenu dinamiku pasaules tirgū, “Latvijas Avīze” jau norādīja arī uz bremzējošiem faktoriem šai nozarei, piemēram, Latvijas eksporta nogādāšana Rietumeiropā ar autotransportu sadārdzinājusies aptuveni par 30 – 50%, kas var negatīvi ietekmēt eksportējošo uzņēmumu rentabilitāti, īpaši tā dēvētajiem “lēto” produktu ražotājiem.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem AS “Latvijas finieris” gadu noslēgs aptuveni ar 5% apgrozījuma kāpumu pret iepriekšējo gadu, tuvojoties 200 miljoniem eiro. Nedaudz varētu palielināties arī peļņa, informē AS “Latvijas finieris” padomes biroja vadītāja Jolanta Medne. Tirgus pieprasa aizvien augstākas pievienotās vērtības produktus un augstāka līmeņa servisu klientiem, tāpēc “Latvijas finieris” investē produktu attīstībā, energoefektivitātes projektos, modernizācijā un automatizācijā. Līdzsvarojot koksnes resursu ieguvi un efektīvu izmantošanu Baltijas reģionā, uzņēmums investēja ražotnē Somijā, tā J. Medne.
Nestabilitāte vieš bažas
Starp Latvijas lielākajiem eksportētājiem, pēc statistikas datiem, ierindojušies arī AS “Severstaļlat”, SIA “Samsung Elektronics Baltics” (atrodams arī starp lielākajiem importētājiem) un SIA “MMD Serviss”, tas apliecina, ka Latvijas eksportā būtisku daļu, pēc atsevišķu ekspertu aplēsēm, aptuveni trešdaļu, veido reeksports. Tas kopumā nav slikti, jo Latvija tiek novērtētā kā loģistikai, pakalpojumu sniegšanai labvēlīga valsts, kur tiek veidotas darbavietas, maksāti nodokļi.
Uzskatāms piemērs šādai izvēlei ir SIA “MMD serviss”, kuras darbība saistīta ar akcīzes noliktavas un deklarēšanas pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums pērn palielināja apgrozījumu par 24,65% līdz 9,102 milj. eiro, bet peļņa pēc nodokļiem palielinājās par 33,71%, sasniedzot 1,434 milj. eiro, liecina “Lursoft” dati. Šogad kompānija cer saglabāt pērn sasniegtos finanšu rādītājus. “Mēs sniedzam pakalpojumus Krievijas uzņēmējiem, kas Krievijā ieved pa visu pasauli iepirktu preci,” skaidro SIA “MMD serviss” valdes loceklis Normunds Karitons. Viņš pauda cerību, ka situācija biznesā būtiski nepasliktināsies, bet atturējās paust prognozi nākamajam gadam, jo galvenais izaicinājums ir strauji vērtību zaudējušais Krievijas rublis un Krievijas iedzīvotāju pirktspējas samazinājums.
“Mēs izmantojam Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu: importējam tēraudu no Krievijas un 90% no tā kopējā apjoma eksportējam tālāk – uz citām ES valstīm. Mūsu darbības rezultātā Latvijā paliek mūsu radītā pievienotā vērtība, kura veidojas, pateicoties metāla pārstrādei “Severstaļlat” rūpnīcā, Rīgā vai metāla apstrādei mūsu noliktavās, kur mēs komplektējam klientu pasūtījumus,” skaidro AS “Severstaļlat” valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs. Kopumā 2014. gads salīdzinājumā ar iepriekšējo “Severstaļlat” esot sekmīgāks. 2014. gada deviņos mēnešos pārdošanas apjomi palielināti par 27%, bet “Severstaļlat” uzņēmumu grupas konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 20% – neskatoties uz to, ka šogad tērauda vidējais cenu līmenis Eiropā ir samazinājies par 7%. Pašlaik galvenie ietekmējošie faktori ir tērauda cenu nestabilitāte un pieaugošā konkurence, atzīst A. Aleksejevs.
Asa cīņa arī Latvijā
Starp Latvijas lielākajiem importētājiem jau tradicionāli ierindojušās naftas produktu kompānijas, piemēram, SIA “Neste Latvija”, kas ir Somijas naftas pārstrādes un tirdzniecības korporācijas “Neste Oil” meitas uzņēmums un nodarbojas ar “Neste Oil” ražotās degvielas mazumtirdzniecību, degvielas un šķīdinātāju vairumtirdzniecību, kā arī naftas produktu uzglabāšanu un pārkraušanu Rīgas terminālī. “Šajā gadā esam veiksmīgi strādājuši un esam apmierināti ar sasniegto,” pauž “Neste Latvija” pārstāve Ilze Pērkone. “Neste” pārstāve atzīst, ka konkurence degvielas mazumtirdzniecībā turpina saasināties. Turklāt, ņemot vērā nestabilo politisko situāciju pasaulē, kas ietekmē kā valūtas svārstības, tā biržas preču vērtības svārstības, prognozes par attīstību 2015. gadā kompānijai ir ļoti piesardzīgas.
Starp lielākajiem importētājiem atrodams arī viens no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā – SIA “Rimi Latvia”. “Ekonomiskā situācija kopumā šogad uzlabojās, cilvēku pirktspēja auga un arī “Rimi” tīklam šis bija izaugsmes gads,” saka SIA “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Teiktais arī norāda, ka šogad SIA “Rimi Latvia” varētu apsteigt sīvāko konkurentu cīņā par Latvijas iedzīvotāju maciņu saturu – SIA “Maxima Latvia”. Abi mazumtirdzniecības tīkli atrodami arī starp uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu, gadā katrs apgroza vairāk nekā 670 milj. eiro.
“Zolitūdes traģēdija 2013. gada nogalē nenoliedzami satricināja visu sabiedrību, un arī mūsu uzņēmuma darbību 2014. gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījuma rādītāji salīdzinājumā ar tā paša perioda apgrozījuma rādītājiem 2013. gadā samazinājušies aptuveni par 1,5%. Savukārt, vērtējot aizvadītos četrus mēnešus, jāteic, ka situācija kopš augusta ir stabilizējusies,” skaidro SIA “Maxima Latvia” pārstāvis Jānis Beseris. Viņš atzīst, ka gada laikā ir diezgan strauji krities zīmolam lojālo pircēju skaits un audzis noliedzēju īpatsvars, sevišķi “premium” klientu segmentā. Daļa šo pircēju iepērkas “Maxima” veikalos, bet ne visi ir atgriezušies – zaudējums šajā segmentā veido 13%.
Asāka cīņa par patērētāju notiek arī elektroenerģijas tirgū, kur šobrīd valda “Latvenergo”. “2015. gadā nozīmīgākā iespēja, bet vienlaikus arī izaicinājums būs elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Kā arī līdz ar “Nord Balt” starpsavienojuma nodošanu ekspluatācijā (plānots 2015. gada beigās) notiks būtiskas izmaiņas Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū – Baltijas valstis būs vairāk integrētas Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū. Tas nozīmē, ka uz elektroenerģijas cenu veidošanos Baltijas tirdzniecības apgabalos lielāku ietekmi atstās elektroenerģijas pieprasījums un piedāvājums ziemeļvalstīs, kas pavērs gan jaunas iespējas, bet arī saasinās konkurenci,” atzīst “Latvenergo”. Tā kā “Latvenergo” obligācijas tiek tirgotas biržā, nākotnes prognozes nesniedz arī “Latvenergo”. 2014. gada deviņos mēnešos “Latvenergo” ieņēmumi bija 748 miljoni eiro, bet peļņa – 30 miljoni eiro. Šogad “Latvenergo” zināmā mērā “iegrieza” zemā ūdens pietece Daugavā, no kā ir atkarīga elektrības ražošana hidroelektrostacijās (HES). Turklāt tieši decembrī pietece pat varot sasniegt zemāko rādītāju simts gadu laikā. Šā iemesla dēļ deviņos mēnešos Daugavas HES izstrādājusi par trešdaļu mazāk elektroenerģijas nekā 2013. gadā un lielāku ietekmi elektroenerģijas ražošanas grozā iegūst Rīgas termoelektrocentrāles, kas ir salīdzinoši dārgāks resurss.
