Vēja enerģiju iegūs valsts mežos. Vēlas Latviju padarīt par elektroenerģijas eksportētāju 25
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divas lielas valsts kapitālsabiedrības – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) izveidojušas kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki” (“LVP”), kuras uzdevums būs nākamajos piecos gados valsts mežos izveidot tādu vēja parku infrastruktūru, kura spētu saražot 800 megavatstundu (MW) jaudas, kas ir 2,4 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā jeb aptuveni 30% no Latvijā pērn saražotās elektroenerģijas.
Jaunajos vēja parkos plānots uzstādīt 100–120 vēja turbīnas. Vienai turbīnai paredzēta atmežošana līdz 0,8 hektāriem jeb ne vairāk kā 0,01% no “LVM” apsaimniekotās valsts meža zemes. Modernu tehnoloģiju izmantošana sniegšot iespēju samazināt nepieciešamo turbīnu skaitu vismaz piecas reizes.
Ieguldīs miljardu eiro
Kopuzņēmuma izveides nozīme Latvijas enerģētikā tiek vērtēta kā būtiskākais notikums pēc Ķeguma un Pļaviņu hidroelektrostaciju būvniecības. Par to liek noprast arī nozīmīgās investīcijas vēja parku būvniecībā, proti, viens miljards eiro. Tās tiks veiktas no pašu kapitālsabiedrību peļņas un piesaistītā kapitāla.
Tiek izteiktas prognozes, ka valsts budžets no šī projekta realizācijas katru gadu dividendēs varētu saņemt aptuveni 50 miljonus eiro.
Patlaban 60% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija importē. Taču pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektroenerģijas eksportētāju, lēš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ņemot vērā Eiropas virzību uz Zaļo kursu, Igaunijā elektrības ražošanai plānots pārtraukt degslānekļa izmantošanu, bet Polijā – ogļu izmantošanu, kas vēl vairāk palielinās Latvijas vēja parku nozīmi reģiona elektroapgādē.
Meklēs kompromisu ar ornitologiem
Pirms turbīnu uzstādīšanas gada garumā tiks veikti dažādi pētījumi, piemēram, piesaistot ornitologus, vētītas putnu un sikspārņu populācijas, mērīts vēja stiprums un pētīti biotopi, sola “LVP” valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko. Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus atzīst, ka vēja ģeneratoru izvietošana mežā putnu populāciju un migrāciju noteikti ietekmēs.
Lai arī LOB kategoriski neiebilst pret vēja parku būvēšanu, organizācija iesaka veikt rūpīgu izvērtēšanu, pirms izvēlēties konkrētu vietu mežā. “Skaidrs, ka šobrīd vēja parku būvniecība ir nepieciešama,” saprotoši saka ornitologs, tomēr norāda arī, ka jāveic nopietns pētnieciskais darbs, lai pēc iespējas mazāk apdraudētu mežā mītošo dzīvotni. “Jebkurā gadījumā tā tiks ietekmēta, jo tiks veidoti izcirtumi un vēja ģeneratori radīs troksni,” viņš vērtē un pauž bažas: “Vēja parkus iecerēts veidot nomaļākās vietās, lai tie cilvēkiem nekristu acīs, taču jāņem vērā, ka tieši nomaļākās vietās mīt vairāk putnu un dzīvnieku.”
Nākamā gada mērķis ir atrast pēc iespējas izdevīgākas vēja parku izvietošanas lokācijas. Kā viena no potenciālām vēja enerģijas ieguves vietām neoficiāli tiek lēsta Kurzemes piekraste, jo, kā zināms, tieši Liepāja ir pilsēta, kurā piedzimst vējš. Taču ne tikai.
Pēc meteoroloģiskajiem novērojumiem un vēja datu bāzēm piemērotas vietas varētu būt arī Vidzemes un Latgales augstienēs.
Vēja parkus “LVP” sola būvēt tādās vietās, kur pēc iespējas mazāk tiktu ietekmēta ainava, vietējie iedzīvotāji un apkārtējā vide, nodrošinot minimālu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Turklāt, daloties ar vēja enerģijas ražošanas ieņēmumiem, paredzēti kompensējoši maksājumi vietējām pašvaldībām, tādējādi vairojot vietējās kopienas labklājību.
“Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs informē, ka saskaņā ar pavasarī veikto SKDS pētījumu teju 80% Latvijas iedzīvotāju izteikuši atbalstu vēja parku izbūvei valsts mežos.
Iesaka kotēt biržā
Uz jautājumu, vai šāds valsts kapitālsabiedrību uzņēmums nekropļos konkurenci, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš atbild neviennozīmīgi. “Šo jautājumu varētu izvirzīt citi līdzīgu projektu attīstītāji, bet man noteikti uz to nav vienas konkrētas atbildes. Zeme pieder “LVM”, un tās saimnieks var rīkoties ar to pēc saviem ieskatiem. Savukārt “Latvenergo” ir kapitāls vēja parku attīstīšanai.
Ja “LVP” pārvalda kā komerciālu uzņēmumu, tad ir pamats šo projektu uzskatīt par godīgu un dzīvotspējīgu,” teic J. Ozoliņš. Viņš iesaka “LVP” pārveidot par publisku akciju sabiedrību un piesaistīt tai privāto kapitālu. “Tad aizdomas par konkurences ierobežojumiem mazinātos vai pazustu pavisam,” spriež enerģētikas eksperts.
Savukārt Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis pauž cerību, ka visi juridiskie mājasdarbi ir izdarīti tā, lai novērstu konkurences kropļošanas riskus un samazinātu iespējamās komersantu pretenzijas.
“Tiek solīts, ka valsts atbalsts kopuzņēmumam netiks piešķirts, bet sadarbība ar “LVM” būs pieejama arī citiem privātajiem uzņēmējiem,” teic G. Valdmanis.
“LVP” pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, 80% uzņēmuma kapitāla pieder AS “Latvenergo”, bet 20% – “LVM”.
