Latvijas meži – Latvijas zaļais zelts, kas jāsargā! 9
Ilze Dzirna, žurnāls “Baltijas Koks”
Mēs esam bagāti, jo mums ir zaļais zelts – skaista un plaša mežu sega, kas klāj Latviju –, un mūsu uzdevums ir to sargāt, lolot un kopt. Latvijā ir tūkstošiem mežsaimnieku, kuru īpašumā ir lielākas un mazākas platības. To apsaimniekošana atšķiras, tāpat kā mērķi, kāpēc meži iegādāti. Kā zināms, meži ir arī lieliska investīcija un pensiju fonds, domājot par nākotni. Taču kā to pasargāt ilgtermiņā? No mežu ugunsgrēkiem, zvēru postījumiem un citiem riskiem.
Šā gada vidū Latvijas mežaudžu īpašniekiem kļuva pieejams apdrošināšanas risinājums ar aktuālu risku segumu. Daudzi noteikti ir par to dzirdējuši, tādēļ mēs aicinājām apdrošināšanas brokeru sabiedrības Reinsons un partneri vadītāju Reini Reinsonu pastāstīt vairāk par šo vērtīgo jaunumu.
Vai šobrīd ir labs laiks būt par meža īpašnieku?
Manuprāt, jā. Šobrīd mežsaimniecības cikls kļūst arvien ātrāks. Pateicoties gan saimnieciskai pieejai, gan kvalitatīvam sēklu materiālam, gan arī ilgākam veģetācijas posmam, meži tiešām aug ātrāk. Ja kādreiz cilvēks varēja nocirst mežu vienu reizi dzīvē, šobrīd intensīvā saimniekošanas pieeja dod iespēju to darīt pat pāris reižu cilvēka mūža garumā. Viss atkarīgs no tā, cik gados sākt saimniekot. Ir sakāmvārds, ka labākais laiks stādīt mežu bija pirms 50 gadiem. Otrs labākais brīdis ir šodien. Par šā sakāmvārda patiesumu ir pārliecinājies ikviens, kurš kaut reizi dzīvē ir iestādījis koku. Paiet daži gadi, un koks jau pāraug stādītāju. Vēl pēc kāda laika grūti noticēt, ka no maza stāda ir izaudzis varens koks, kura lapotnē jau var paslēpties no saules vai lietus.
Līdz šim jūs apdrošinājāt lauksaimniecības zemes. Kā jūs nonācāt līdz mežiem?
Klienti jautāja, vai iespējams apdrošināt arī mežu. Izpētot tirgū esošos piedāvājumus, nonācām pie secinājuma, ka esošais risku segums neatbilst realitātei, piemēram, klienti maksāja par lidaparāta uzkrišanas risku mežaudzei, bet mežu īpašniekiem patiesas rūpes sagādāja pavisam citi riski. Tiem neatbilstošas polises tika pirktas, tautas valodā runājot, ķeksīša’ dēļ. No mežu īpašniekiem saņēmām jautājumu, vai varat uztaisīt ko jēdzīgu, tāpat kā sējumos. Divus gadus slīpējot zaudējumu metodiku, runājot ar mežiniekiem, ar apdrošinātājiem, ietērpjot to visu juridiskā valodā, šobrīd varam teikt: jā, varam. Ļoti daudz ir devusi pieredze ar sējumiem. Protams, mežaudze un kviešu lauks nav tas pats, tomēr paralēles iezīmējas. No sējumiem uz mežiem pārnesta risku seguma uzbūve, zaudējumu aprēķināšanas metodes, uzņēmuma darba standarti un arī izpratne par to, kā šie procesi darbojas.
Kas īsti ir apdrošināšanas brokeris, un kāda ir viņa loma?
Es teiktu: klienta uzticības persona apdrošināšanā. Patiesībā bieži vien pastāvīgie klienti, kuri nekad neiedziļinās nosacījumos, vienkārši piekrīt izvēlētajam risinājumam, un tas uzliek vēl lielāku atbildību vienmēr izdarīt maksimāli labāko iespējamo klientam, pat ja viņš to neprasa. Katra klienta vēlmes un vajadzības pēc apdrošināšanas polises ir citādas. Brokera pienākums ir izprast tās un darīt visu, lai klients saņemtu atbilstošu apdrošināšanas polisi, kā arī atlīdzību saskaņā ar to. Klients komunicē ar brokeri, gan pērkot polisi, gan piesakot atlīdzības. Savukārt brokeris paveic darbu, par ko klients bieži vien nemaz nenojauš. Brokera ikdienas darbs ir nodrošināt to, ka trīs galvenie apdrošinātāja zobrati – apdrošināšanas risku parakstītāji, pārdošana un atlīdzību regulētāji – strādā vienā sazobē. Tikai šāds modelis var nodrošināt klientam kvalitatīvu pakalpojumu.
Jāsaprot arī reālās klienta vajadzības – polisei jābūt praktiskai, ne pasakainai. Brokerim jāsaprot, ko viņš pārdod, kā konkrēti tiks noregulēta atlīdzība gadījumā x. To var tikai tad, ja esi attiecīgās nozares profesionālis. Zobus labot mēs arī neejam pie jebkura ārsta, lai cik cienījams viņš būtu, izvēlamies ar zināšanām un pieredzi zobārstniecībā. Tieši konkrētās nozares izpratne, spēja iekāpt klienta kurpēs ir tas, kādēļ klienti mūs izvēlas kā sadarbības partnerus. Nolasīt noteikumus un izprast tos ir dažādas lietas.
Pastāstiet, kā radies produkts Mežu apdrošināšana?
Ikdienā strādājam ar zemniekiem. Lielai daļai zemnieku pieder ne tikai lauksaimniecības zemes, bet arī mežu īpašumi. Ilggadējā pozitīvā pieredze ar sējumu apdrošināšanu radīja zemnieku interesi apdrošināt arī mežu īpašumus, jo arī šeit pastāv līdzīgi riski, kas apdraud mežaudžu vērtību. Saprotams, ka ir vēlme nodrošināties pret neveiksmīgiem scenārijiem. Ideja ir vienkārša – ar esošajiem nepastāvīgajiem laikapstākļiem un klimata ekstrēmiem, ko mēs redzam no lauksaimniecības, atzīt, ka riski pastāv, un uzņemties risku vadību pašiem. Par padsmit eiro hektārā iespējams pasargāt sevi no riskiem, kas samazina tava īpašuma vērtību par tūkstošiem.
Vai tas ir kas jauns Latvijas tirgū?
Šādā kvalitātē noteikti. Iepriekš dažas kompānijas piedāvāja apdrošināt mežus pret tādiem riskiem kā lidmašīnu katastrofas… Mūsu klienti vēlējās redzēt tiešām aktuālus riskus, kas var iestāties katram mežu īpašniekam. Kā sadarbības partneri mēs apzināti izvēlējāmies apdrošinātāju ar lielāko pieredzi tautsaimniecībā. Jāpiemin arī risku parakstītāju pretimnākšana un pieaugošā izpratne par praktisku apdrošināšanu. Iepriekšējā sadarbība pierādījusi, ka mūsu iniciatīvas risku seguma paplašināšanā tiek sadzirdētas, piemēram, sējumos, pagarinot veldres riska pieteikšanu līdz pat kulšanai.
Kādi riski ir apdrošināmi?
Ar kolēģiem, kas ir ne tikai apdrošināšanas eksperti, bet arī mežu īpašnieki, esam spēruši nozīmīgu soli, lai mežu apdrošināšanu padarītu jēgpilnu un pasargātu mežu īpašniekus no reāliem draudiem. Neviens meža īpašums nav pasargāts no dabas stihijām, konkrētāk vējgāzes, snieglauzes. Arī tad, ja jaunaudzi apciemos briežu bars vai egļu audzē viesosies mizgrauzis, meža īpašnieka zaudējumi tiks atlīdzināti. Tāpat ar cilvēku darbības nodarītiem postījumiem – augoša meža zādzībām un ugunsgrēku. Ne vienmēr no riskiem varam izvairīties, tomēr kvalitatīva risku vadība ļauj būtiski samazināt to negatīvo ietekmi. Atlīdzību likmes tiek aprēķinātas, ņemot vērā tieši aktuālos zaudējumus, ar domu, ka koksne paliek īpašniekam un viņš to var realizēt. Piemēram, pēc apakšuguns izskriešanas, mežu izstrādājot, bojāts ir tikai pirmais baļķis, pārējo var realizēt par saprātīgu cenu, papildus saņemot kompensāciju par zaudēto vērtību. Atlīdzība ļaus atjaunot jaunaudzi vai kompensēt negūto peļņu pieaugušā audzē. Dažādu vecumu audzēm atšķiras atlīdzību likme – atkarībā no nodarītajiem zaudējumiem pieaugušā audzē atlīdzība var sasniegt pat 10 000 eiro hektārā. Protams, jaunaudzes bojāeja meža īpašniekam nes lielus zaudējumus ne tikai finansiāli, bet galvenokārt laika ziņā. Jaunaudzes nākas pārstādīt, un meža augšana sākas no jauna. Laiku atdot mēs nevarēsim, tomēr finansiāla atlīdzība ļaus konkrētajā nogabalā atsākt visu no jauna bez negatīvas bilances zīmes.
Jūs piedāvājat apdrošināt jaunaudzes, lai mazinātu mežu īpašnieku zaudējumus?
Jā. Bieži mūsu jaunie klienti atzīst, ka laikā, kad neapdrošināja savus īpašumus, viņiem nepārtraukti bija satraukums par to, kas var notikt. Apdrošinot klients savus riskus pārceļ uz apdrošināšanas kompānijas pleciem, tāpēc paši klienti atzīst, ka skats uz nākotni kļūst skaidrāks un nav jāsatraucas par neparedzamo.
Bet tas noteikti kaut ko maksā?
Protams. Par velti mums ir tikai ticība, ka ar mani jau nekas nenotiks. Parasti klientam iesakām investīciju vērtēt kā procentus no īpašuma vērtības vai mežu gadījumā – daļu no ikgadējā vērtības pieauguma. Tas ļauj objektīvi novērtēt investīciju pret pasargāto vērtību. Teiksim, investējot padsmit eiro uz hektāru, tiek pasargāti vairāki tūkstoši. Viss kļūst skaidrs, kad salīdzinām skaitļus un ieguvumus. Šeit akcents jāliek ne tik daudz uz finansēm, cik uz stabilitāti un sirdsmieru. Piemēram, Skandināvijā mežu īpašumus apdrošina jau sen. Nu ir pienācis laiks to sākt darīt arī Latvijā.
Pastāstiet par zādzību risku. Vai mūsdienās vēl vispār zog mežus? Ir satelīti, kameras, droni.
Diemžēl joprojām ir šādi gadījumi. Būtiski atzīmēt, ka tiek apdrošināts tikai augošs mežs. Kokmateriāli krautuvē jau ir gatavs sortimenta materiāls, tāpēc ar šo apdrošināšanas polisi tas netiek pasargāts. Zādzība var notikt arī neapzināti, piemēram, kļūdas dēļ tiek nocirsts nepareizais meža nogabals. Jebkurā gadījumā, ja attiecīgais nogabals ir apdrošināts, tiek atlīdzināti zaudējumi.
Kā zaudējumi tiek novērtēti?
Parasti eksperti rēķina riskam pakļauto koksnes kubatūru nogabalā. Ja tā ir jaunaudze, tiek ņemts parauglaukums un tālāk pārrēķināti zaudējumi uz visu nogabalu. Jaunaudzēs tiek skaitīts koku skaits uz platību, jo koksnes kubatūra vēl nav objektīvs rādītājs. Iestājoties riskam ar fiksētu atlīdzības likmi, pietiek apzināt bojāto platību, savukārt citos gadījumos jāvērtē arī bojājumu intensitāte. Slēdzot polisi, katram nogabalam tiek noteikta vērtība vai, citiem vārdiem, apdrošinājuma summa un attiecīgi no šīs vērtības tiek aprēķināta atlīdzība.
Kāda šeit funkcija ir brokerim?
Primāri sekot tam, lai tiek ievērotas klienta intereses, netiek pieļautas kļūdas un termini tiek traktēti atbilstoši sākotnējam mērķim. Mēdz būt situācijas, ka eksperts redz konkrētus faktus un skaitļus, bet klientam šķiet, ka situācija ir citāda. Un to var saprast – emocijas, uztraukums. Brokeris palīdz panākt vispusēji pieņemamus atlīdzību lēmumus. Paiet laiks, norimst emocijas un, ar skaidru prātu skatoties uz lietām, atklājas, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Brokeris ir cilvēks, kam klients uztic risināt šādas situācijas. Par laimi, tās ir visai retas. Tomēr dažreiz gadās. Visa pamatā ir kvalitatīva komunikācija starp klientu, brokeri, apdrošināšanas kompāniju un ekspertu.
Bet arī brokera darbs kaut ko maksā.
Protams. Gluži kā jebkura apdrošināšanas filiāles darbinieka darbs. Brokeru komisijas tiek iekļautas polises cenā. Polises cena pie brokera maksā tikpat, cik pie apdrošinātāja pa tiešo. Brokera pievienotā vērtība ir spēja sakārtot lietas, kad tas visvairāk klientam nepieciešams. Kā es saku: kurš atbrauks, ja kaut kas notiks? Kur būs tie, kuri polisi pārdeva? Un te bieži nākas palīdzēt arī ne saviem klientiem.
Un jūs tiešām braucat pie klientiem, kad notiek apdrošināšanas gadījumi?
Cenšamies. Dažkārt fiziski grūti būt vienlaikus vairākās vietās, tomēr klienti izvēlas mūs par saviem sadarbības partneriem tieši tāpēc, ka zina: mēs esam sava aroda eksperti.
Kā jūs nosakāt meža vērtību?
Galvenokārt to nosaka klients, iesniedzot datus par saviem īpašumiem. Mēs redzam platības, mežaudžu tipus, krājas apjomu u. c. informāciju. Ņemot vērā tirgus situāciju, cenas mainās. Vienojoties ar klientu, nonākam pie optimālas vērtības, kuru nofiksējam uz visu polises darbības termiņu, piemēram, uz gadu, un neatkarīgi no tā, kas notiek tirgū, cena ir fiksēta, tādējādi atkal klientam ir sirdsmiers par to, ka viņš var prognozēt un rēķināties ar noteiktiem skaitļiem.
Ko domājat par šobrīd aktuālo atļautā ciršanas caurmēra samazināšanu?
Jūs pareizi atzīmējāt: ciršanas caurmēru, ne vecumu, kā tas šobrīd kļūdaini tiek aprunāts. Domāju, ka šis jautājums nav jāskata tik šauri – balts vai melns, ir arī citas krāsas paletē. Ja noliekam blakus tikai skaistu mežu un izcirtumu, protams, sajūtu līmenī viss ir skaidrs. Tomēr sava burvība piemīt arī jaunaudzēm un briestaudzēm. Protams, protesti ar kailiem torsiem ir bezgala romantiski, tomēr tie atgādina pirms dažiem gadiem pausto neapmierinātību, kad tika izstrādāts mežs pie kāda privātmāju ciemata, jo, redziet, zuda skaistā piemājas ainava. Bet tas mežs ir kāda īpašums, ko tas kāds ir kopis, audzējis un nu saņem peļņu. Vai nevar būt tā, ka intensīva saimniekošana paredz arī meža atjaunošanu, to iestādot vietā? Dienas beigās jau mēs runājam par meža īpašnieku peļņu, un to īpašniekiem ir tiesības gūt. Pelnīt ir apsveicami un mums visiem tikai vērtīgi. Neprasīsim taču, piemēram, dzīvokļa īpašniekam to nekādā gadījumā neizīrēt, lai saglabātos tā neskartais skats.
Domāju, ka arī neviens saprātīgs meža īpašnieks neatstās meža vietā tuksnesi, to neļauj ne noteikumu prasības, ne ekonomiskā loģika. Varbūt mēs varētu vairāk skatīties ilgtspējīgu rekomendāciju virzienā, piemēram, kā pelnīt un vairot mūsu labklājību, ne tikai darīt to, ko neaizliedz, vai aizliegt visu, kas sajūtu līmenī nepatīk. Lai vai kā, noteikumi ir pieņemti, un mums jādomā par to, kā saimniekot, izstrādājot mežu un saprotot, ka tik drīz investīcijas atpakaļ neatnāks, mežu nepārdodot uzreiz, bet investēt daļu no iegūtā atpakaļ un parūpēties par savas dzimtas labklājību ilgtermiņā. Pretējā gadījumā zemākas ciršanas caurmēra latiņas ieviešana novedīs pie vēl lielākas meža zemju koncentrācijas ārvalstu fondu īpašumā. Stādām un mežu paturam paši sev, veidojam kooperatīvus, apvienojam spēkus! Pastāv ļoti daudz mežu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kuri visu izdarīs, ja pašam tā nav pamatnodarbošanās. Un pret dabas riskiem varam apdrošināties un būt droši par nākotni.
Kas jādara, lai apdrošinātu savu mežu?
Sākumā iesaku iedziļināties pašā apdrošināšanas produktā. Katrs mežsaimnieks pats vislabāk pārzina savas mežaudzes, tāpēc noteikti ir jautājumi, kuri šeit vēl nav atbildēti. Tie noteikti jāuzdod. Pirms polises iegādes visam ir jābūt skaidri saprotamam, tādam apzinātam aktam. Tālāk brokeris ar mežsaimnieku vienosies par turpmākajiem soļiem.
Kopumā kādus redzat savus klientus?
Mēs priecāsimies par katru, kam rūp sava meža nākotne. Labprāt sadarbosimies gan ar dažu hektāru īpašnieku, gan ar tiem, kam vairāki simti vai pat tūkstoši hektāru. Arī lielajiem fondiem mūsu durvis ir atvērtas. Katram mežu īpašniekam ir savs stāsts par savu mežu. Kāds saņēmis mantojumā, kāds nopircis, investējot brīvos līdzekļus, kādam tas ir ikdienas maizes avots un pensija vecumdienām. Visus šos cilvēkus apvieno darbs pie savām mežaudzēm un vēlme nosargāt tās gan sev, gan saviem bērniem un mazbērniem. Un mēs, arī paši būdami mežu īpašnieki, zinām, ka varam palīdzēt saviem klientiem to izdarīt. Klientus redzam smaidīgus, tādus, kuri Latvijas mežos saskata vērtību.
