Latvijas mērogam – par ilgu un sarežģītu! Pārvadātāji kritiski par “Zaļo pārmiju” 4
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iepriekšējā “Latvijas Biznesa” izlaidumā jau stāstījām, ka “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) izstrādājis un sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu “Zaļā pārmija” jeb “Green Switch”. Tas domāts visiem Latvijas autokravu īpašniekiem un ekspeditoriem, piesolot iespēju nodrošināt efektīvākus un izdevīgākus kravu pārvadājumus, ja viņi izmantos “LDz” regulārus kravas automašīnu puspiekabju pārvadājumus pa dzelzceļu no Rīgas līdz Liepājas vai Ventspils ostām.
Tādā veidā “LDz” iecerējis arī sniegt savu artavu Latvijas autoceļu atslogošanā no smagās kravu pārvadājumu tehnikas un tās radītā kaitējuma gan apkārtējai videi, gan autoceļu kvalitātei, kā arī kopīgajos valsts pasākumos ES Zaļā kursa mērķu ieviešanā.
Ar “Zaļo pārmiju” “LDz” visiem kravu pārvadātājiem piedāvā iespēju pa autoceļiem pārvadātās kravas kopā ar puspiekabi, bet bez vilcēja un autovadītāja, pārcelt uz dzelzceļu, lai tās nogādātu nepieciešamajā ostas terminālī Liepājā vai Ventspilī, uzceltu uz prāmja “Stena Line”, kas tālāk dodas uz Vāciju vai Skandināvijas valstīm. Pakalpojuma nodrošināšanai “LDz” jau iegādājies vienu vilciena sastāvu ar 20 pārvadāšanas platformām. Maršrutos Rīga–Liepāja un Rīga–Ventspils “Zaļās pārmijas” izmaksas patlaban noteiktas 180 EUR (bez PVN) par piekabi vienā virzienā.
Latvijas mērogam – par ilgu un sarežģītu
Starptautisko kravu pārvadājumu kompānija “Tūre S” Latvijas un Rietumeiropas kravu tirgus apkalpo jau gandrīz 30 gadus, pēdējā laikā ļoti aktīvi savos loģistikas maršrutos iekļaujot arī pārbraucienus ar “Stena Line” transporta kuģiem. Par to, kā Latvijas uzņēmēji raugās uz jauno “LDz” pakalpojumu, “Latvijas Bizness” aprunājās ar “Tūres S” valdes locekli Uldi Stalmeistaru.
“Informāciju par šo “LDz” piedāvājumu esmu saņēmis caur mūsu asociāciju “Latvijas Auto”. Paši ar “Stena Line” kuģiem regulāri pa jūru apbraucam plašo Poliju un tādā veidā atpūtinām šoferus. Pagaidām neredzu racionālus iemeslus, lai iestrādāto konceptu mainītu – “LDz” “Zaļās pārmijas” piedāvātais ceļš ir pārāk īss, turklāt ar vairākiem pagaidām neskaidriem posmiem mums uzticētās kravas nodošanā citu atbildībā, jo kādam taču mūsu puspiekabes būs jānogādā uz vilciena platformas, pēc tam ostā un vēl pēc tam – uz kuģa.
Tas noteikti atsauksies arī uz kravu apdrošināšanu, nemaz nerunājot par zaudēto laiku, kas aizņems visas šīs procedūras. Turklāt uz vilciena platformām ceļamajām puspiekabēm jāpiepērk arī speciāli stiprinājumi, jo standarta aprīkojumā tādu taču nav.
Šo kombinēto jeb “ro-ro” transportēšanas modeli esmu jau pieredzējis un pārbaudījis 2006. un 2007. gadā, kad mūsu kompānija piedalījās šāda veida pārvadājumos no ostas Rostokā, apkalpojot Milānas un Romas pārvadājumu līnijas. Tur pārbraucieni bija 1000 un vairāk kilometru, un tādā attālumā atsevišķām kravām tas jau atmaksājas. Taču ne visām, jo vienalga šis pakalpojums aizņēma dienu ilgāk nekā ar mašīnu un bija arī dārgāk,” stāsta U. Stalmeistars.
“LDz” piedāvātā pakalpojuma cenu – 180 eiro plus PVN līdz Ventspilij vai Liepājai – uzņēmējs vērtē kā ļoti pieņemamu, jo aptuveni viens eiro par kilometru esot tikpat, cik maksājot arī kravas auto frakts pa sauszemi. Iespējams, “Zaļā pārmija” varot noderēt tikai ļoti lieliem transporta uzņēmumiem, kam ir daudz brīvu piekabju, kas pašas “brauc” uz Vāciju, un tur sagaida paša vai partnera mašīnas, kas kravu nogādā galamērķī.
Modernizē autoparku
Tā vietā, lai izmantotu “Zaļo pārmiju”, uzņēmums “Tūre S” izvēlas modernizēt savu autoparku. Tā, piemēram, atzīmējot “Actros” 25 gadu jubileju, “Daimler Truck AG” laidis klajā 400 īpašus šī leģendārā “Mercedes” kravas auto eksemplārus. Jau jūnija sākumā viens no tiem ieradās arī Latvijā, un to iegādājies uzņēmums “Tūre S”. Jubilejas modelis noteikti ir dārgāks par ierindas “Actros”.
Kam tāds nepieciešams Latvijā? U. Stalmeistars atzīst, ka šādas automašīnas izvēlas iegādāties nozares uzņēmēji, kuri savus šoferus vēlas atalgot ne tikai ar darba samaksu vien. Lai starptautisko pārvadājumu nozarē varētu strādāt ilgtermiņā, jānotiek arī šoferu paaudžu maiņai, un vienīgais veids, kā piesaistīt jaunus cilvēkus šim smagajam arodam, ir maksimāla darba vides un apstākļu modernizēšana.
