Latvijas Mednieku asociācijas jaunumi 2
“Novembrī aktuālākā tēma bija lūšu medību limita apspriešana,” skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Palieku pie pārliecības, ka mežzinātnes institūta Silava pētnieka Jāņa Ozoliņa novērtētais minimālais lūšu populācijas lielums Latvijā (500 dzīvnieku) ir reizināms vismaz ar trīs, kā to aplēš Valsts meža dienests! Ja patiešām būtu tikai 500 lūšu, tad ik gadu mēs nomedītu katru trešo lūsi, turklāt ļoti ātrā tempā. Tas Latvijas apstākļos ir nereāli. Pēdējos trīs gadus Latvijā nav bijuši lūšu medībām piemēroti laika apstākļi lielākajā daļā valsts. Lūšus visbiežāk nomedī nejauši citu dzīvnieku medību laikā. Tasnozīmē tikai to, ka dzīvnieku blīvums ir liels. Pēc vides prātvēderu vērtējuma, Latvijas kopējā lūšu ietilpība ir 1200 dzīvnieku, bet es sliecos piekrist VMD datiem, ka Latvijā mīt 1500 lūšu.
Esam pārsnieguši vides ietilpību, un lūšu populācijā ieslēgusies dabiskā pašregulācija. Citiem Latvijā mītošajiem dzīvniekiem tādas nav. Tas izskaidro, kāpēc samazinās kaķēnu skaits. Pamatojuma nomedīšanas limita samazināšanai nav. Sākt lūšu medības 1. janvārī būtu saprotams. Pastāv teorētiska iespēja, ka ļoti bargās ziemās, kādu nav bijis vismaz gadus desmit, vēlāk dzimuši lūši nav gatavi patstāvīgai medību praksei. Sezonas saīsinājums varētu izslēgt jebkādus riskus.
Savukārt idejai sezonu samazināt marta beigās neredzu pamatojumu. Nav īsti saprotams, kāpēc divkosīgi izteikumi izskan arī no pētniekiem. Es nevēlētos, ka nonākam igauņu situācijā, kad tika ievērojami samazināts lūšu limits. Sekas bija dramatiskas – lūšu medības kļuva neinteresantas medniekiem. Valsts pazaudēja jebkādu statistiku un kontroli, bet populācija triju četru gadu laikā tika iznīcināta.
Tāpat medniekus uztrauc informācija par iespējamo svina munīcijas aizliegšanu. Uzskatu, ka Latvijai nav jāskrien pakaļ katrai idejai, kas izskan Eiropā. Svina munīcija šodien noteikti nav tā, kas apdraud Latvijas ekoloģiju. Bezsvina munīcija ir stipri mazefektīva. Ikkatra trešā ceturtā pīle aizlido savainota un vēlāk iekrīt niedrēs, paliekot par barību sīkajiem plēsējiem. Vēlamies samazināt sīko plēsēju skaitu, bet netieši sākam piebarot…
Ir svarīgāks aspekts – mežsaimniecība. Lielu daļu ekonomikas (ap 30 procentiem no kopprodukta) balsta mežrūpniecība. Tērauda skrotis tiek iešautas arī koku stumbros. To dēļ tiek izbrāķēti vērtīgi zāģmateriāli. Tieši šī iemesla dēļ bezsvina munīcijai gludstobra ieročiem “nē” pateikusi Somija.
Lietotne medījamo dzīvnieku uzskaitei joprojām ir izstrādes stadijā. Ideja laba, taču saskatu vairākus riskus, lai gan esmu par tās ieviešanu. Kā būs ar gadījumiem, kad jāmeklē savainots dzīvnieks, tāpat liela daļa mednieku nelieto skārienjutīgos tālruņus, ne visur ir pietiekams tīkla pārklājums.
Visiem medniekiem un medniecēm vēlu priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu, lieliskām trofejām bagātu jauno gadu!”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
