Latvijas Mednieku asociācijas aktualitātes 1
“Turpinām uzmanīgi sekot līdzi grozījumu virzībai Ieroču aprites likumā,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Iekšlietu ministrijas ierēdņu un mūsu, mednieku, uzskati par grozījumos ietvertajām normām ir atšķirīgi. LATMA iesniegtos priekšlikumus pašlaik paredzēts ietvert vienošanās dokumentā starp ministriju un priekšlikumu iesniedzējiem, paredzot, ka tie tiek ieviesti dzīvē līdz 2020. gadam. Ir konceptuālas lietas, kas pašreizējo grozījumu veidā nav pieņemamas. Piemēram, atgriešanās pie terminētajām ieroču atļaujām. Nav saprotams, kāpēc būtu jāmaina pašreizējā sistēma, kas lieliski darbojas. Pašreiz atļauju sistēmas speciālisti pieņem apmeklētājus divas reizes nedēļā pa pusdienai un rindu nav. Vai tiešām jāatgriežas pie vecajiem laikiem, kad speciālists apmeklētājus pieņem katru dienu, bet tik un tā trīs četras stundas jāgaida rindā? Acīmredzot šajā jomā vēl daudz darba priekšā.
Turpinās šķēpu laušana par Augstrozes dabas lieguma aizsardzības plāna izstrādi Vidzemes ziemeļu daļā. Pateicoties arī LATMA pilotprojektam, uzkrājot informāciju par Latvijā nomedītajām sējas zosīm, izdevās pamatoti iebilst pret zosu medību ierobežojumiem, sadarbībai gan ar vietējiem medniekiem un pašvaldībām, sākotnēji Kocēnu un Limbažu pašvaldības piedāvāto projektu pilnībā noraidījušas – tur bija paredzēti nepamatoti ierobežojumi medniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem.Taču smieklīgākais ir tas, ka projekta virzītāji vērtē tikai tos faktus, kas pašiem izdevīgi. Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem viņu pašu idejas šķiet svarīgākas par jebkuriem pētījumiem, tostarp zinātniskiem un starptautiski atzītiem. Ar šo organizāciju vēl daudz nāksies diskutēt, jo viņi pieraduši uzvesties kā zilonis trauku veikalā, ne ar vienu nerēķinoties. Diemžēl visu laiku viņiem tas veiksmīgi ir izdevies – radīt intrigu teorijas un pa kluso vienoties ar pašvaldībām, un cilvēki tikai pēc tam uzzina par jau notikušu faktu. Šoreiz pašvaldības nostājušās vietējo iedzīvotāju un mednieku pusē. Cepuri nost par drosmi, jo gan pašvaldības, gan Dabas aizsardzības pārvadi pārzina viena un tā pati ministrija. Augstrozes dabas lieguma jautājumā rezultāts vēl nav zināms un viedokļu apmaiņa turpinās.
Skumjākais, ka rodas pārliecība – reālai dabas aizsardzībai ir otršķirīga nozīme. Ir uzrakstīts projekts, kam iespējams dabūt finansējumu. Ja projektu neizdodas izbīdīt, nav arī finansējuma. Tas ir bizness, nevis rūpes par dabu.Notiek aktīva gatavošanās festivālam Minhauzens, un jau sākusies komandu pieteikšanās. Interese ir ļoti liela. Turpinās festivāla norišu saskaņošana. No savas puses gatavojam patīkamus pārsteigumus, kurus gan pašlaik paturēsim noslēpumā, lai saglabājas intriga. Centīsimies, lai pasākums būtu vēl labāks, lai gan ar katru gadu tas kļūst arvien grūtāk – latiņa ir pacelta diezgan augstu un nevaram nolaisties atpakaļ, kā bija pirms pieciem, nerunājot nemaz par desmit gadiem.”
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” jūlija numurā
