Latvijas Mednieku asociācijas aktualitātes 0
“Pati svarīgākā norise – 10. aprīlī stājās spēkā jaunais Ieroču aprites likums. Tagad sācies intensīvs darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kas ar šo likumu saistīti. Diemžēl šajā jomā darbi nerit tik raiti un gludi, kā to gribētos,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
Lai arī likumam vajadzēja jomu sakārtot, jau pirmajā tā darbības dienā daudzi uz savas ādas izbaudīja sarežģījumus. Visi procesā iesaistītie ir tikai cilvēki, un gadās kaut ko aizmirst, kaut kas var paslīdēt garām. Taču pilnā mērā izbaudījām, kāda var būt situācijas interpretācija no dažāda līmeņa atbildīgo amatpersonu puses. Tā bija vērsta nevis uz situācijas atrisināšanu, bet saasināšanu un kropļošanu. Iekšlietu struktūrām būtu jāpārskata dažu savu darbinieku attieksme, un viņi varētu mācīties no kolēģiem Eiropā, kur jebkuru šaubu gadījumā lēmums tiek pieņemts par labu klientam, nevis ierēdnim. Ierēdnis tāpēc ir ierēdnis, lai pieņemtu atbaidīgus lēmumus! Ja viņš to nespēj vai baidās, ka viņam kāds pārmetīs, jāmeklē darbs citviet, nevis uz zināmu laiku jāaptur veselas nozares darbība.
Iesaistījāmies meža stādīšanas pasākumos, kā jau tas pavasaros ierasts. Tāpat aktīvi darbojamies pie šīgada festivāla Minhauzens organizēšanas. Kā jau ziņots, tas augusta pirmajā nedēļas nogalē (2.–4. augusts) notiks Sēlijā – Salas pagasta Zvejnieku līcī. Tā ir ļoti skaista, pat gleznaina, labiekārtota vieta.Latvijas
Mednieku asociācija rīkoja tikšanos ar Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) prezidentu Džordžu Amanu un izpilddirektoru Tamašu Margešu, kā arī ar pārstāvjiem no Igaunijas Mednieku savienības un Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības. Tikšanās notika, lai apspriestu CIC Ģenerālās asamblejas organizēšanu Latvijā 2020. gadā. Tas ir ļoti nozīmīgs pasaules mēroga pasākums. Latvijai un Latvijas Mednieku asociācijai ir izrādīts ļoti liels gods, uzticot šāda mēroga pasākuma rīkošanu. Protams, pasākuma organizēšanā ar savu artavu piedalīsies Igaunijas un Lietuvas kolēģi. Būs nepieciešams ieguldīt ļoti daudz darba un vajadzīga laba starptautiskā sadarbība. A
prīlī saņēmām ļoti daudz ziņu par migrējošo zosu radītajiem postījumiem lauksaimniecībai. Lai situāciju atrisinātu, kā tas, piemēram, ir Zviedrijā, noteikti jāatsāk šo putnu pavasara medības. Zosis ne tikai nav apdraudētas, to populācija ir ļoti pieaugusi, un dažu putnu nomedīšana nekādu postu populācijai nenodarīs. Zosis ļoti ātri mācās, un, ja daži putni tiek nomedīti, tās šajā laukā vairs neatgriežas. Tas ļoti palīdzētu lauksaimniekiem, un būtu iespēja aizsargāt viņu ieguldīto darbu un līdzekļus.
Zosu bars ļoti īsā laikā spēj iznīcināt kā ziemājus, tā arī vasarāju sējumus, un lauksaimniekiem nākas ieguldīt jaunus līdzekļus. Un tas viss dažu cilvēku dēļ, kuri uzskata, ka viņu atbalstītie principi ir pārāki par jebkuru citu dzīves vērtību. Zviedrijā pavasara medības notiek jau daudzus gadus, bet kāpēc to nevar pie mums, Latvijā? Turklāt Zviedrijā medī meža zosi, kas ir nometniece, pie mums sava vieta jāierāda migrējošiem putniem. Dzīve pierādījusi, ka skaņas lielgabali nedarbojas. Jau pēc dažām dienām zosis ganās pie pašām ierīcēm un izliekas tās nemanām.
Protams, runājot par zosu medībām pavasarī, nāksies dzirdēt visdažādākos izteikumus no tā sauktajiem dabas aizstāvjiem, taču tā šobrīd ir reālākā iespēja palīdzēt lauksaimniekiem.
Vairāk lasiet žurnāla Medības maija numurā
