Latvijas Mednieku asociācijas aktualitātes 0
“Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) pilnsapulcē Latvijas Mednieku asociācijas valdes locekle Linda Dombrovska uz kārtējiem trim gadiem tika apstiprināta viceprezidentes amatā. Latvijai jau piekto sasaukumu ir iespēja pārstāvēt Baltijas valstis šajā organizācijā,” saka LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Vērtējot situāciju ar Āfrikas cūku mēri, jāsecina, ka mūsu klubiņam ir pievienojusies arī Beļģija – mēris turpina savu gājienu. Varbūt tagad attiecīgajām amatpersonām atvērsies acis un viņi sapratīs, ka lietai ir jāpieiet ļoti nopietni. Protams, jūtas ir dalītas, jo arvien vairāk apzināmies, ka mūsdienu pasaulē esam bezspēcīgi pret tādu lietu kā Āfrikas cūku mēra vīruss. Jā, moderns vīruss, kas nebeidz pārsteigt un kura mainības dēļ nav iespējams rast nepieciešamās atbildes.Turpinām darboties saistībā ar grozījumiem Ieroču aprites likumā. Maz ticams, ka grozījumu virzība notiks vēl pirms vēlēšanām. Kā tas izskatīsies pēc vēlēšanām, pašlaik grūti komentēt. Tomēr, cik būs mūsu spēkos, centīsimies mednieku intereses aizstāvēt. Pagaidām ir vienošanās ar Iekšlietu ministriju par konkrētu prasību interpretāciju, bet redzēsim, kā ministrija turēs savus solījumus.
Tāpat turpinās mednieku apmācība. Notiek semināri, kā tas bija Ķekavā, kur mednieki paši izteica vēlēšanos uzzināt vairāk par ieroču apriti un Medību likuma prasībām. Tā bija ļoti vērtīga diskusija. Sāpīgākais jautājums – par medību iecirkņu ārējām robežām. Skaidrs, ka šis jautājums ir viens no galvenajiem, par ko jārunā, kad tiks skatīts Medību likums. Šis jautājums vienreiz ir jāsakārto. Tas, protams, nebūs tik viegli, būs jaunie mērnieku laiki un gāganu kari. To cilvēku dēļ no pašu mednieku vidus, kuri nespēj pārkāpt pāri savām ambīcijām. Vajadzēs iemācīties apsēsties pie galda un vienoties par kompromisu, par līniju, kurai neviens pāri nekāpj. Ja par šo runājam, ir dzirdēts viedoklis, ka privātīpašums mums ir svēts, tāpēc izmaiņas tā lietošanas tiesībās nav iespējamas. Vēlos pateikt, ka pats jēdziens privātīpašums pie mums ir kā parodija. Lielākajā daļā pasaules valstu privātīpašums tiešām ir neaizskarams. Latvijā jebkura pašvaldība īpašnieku var ātri atbrīvot no privātīpašuma, tāpat arī neviens nevar iebilst pret biotopu skaitītāju staigāšanu pa privātīpašumu. Otrkārt, pastāv ļoti daudz nepamatotu regulējumu tieši privātīpašuma ziņā. Savukārt medījamie dzīvnieki ir bezsaimnieka īpašums, bet valsts nosaka kārtību, kā tos apsaimniekot. Medīšana principā ir tas pats, kas ogošana un sēņošana, un ierobežojumi nedrīkst pastāvēt. Jā, privāt-īpašniekam jābūt tiesībām paziņot, ka nevēlas, lai viņa īpašumā notiktu medības, taču tieši īpašniekam būtu jāvēršas Valsts meža dienestā un sava vēlme jādara zināma, nevis medniekiem jāmeklē zemes gabala īpašnieks un jāslēdz līgums. Personas datu aizsardzības regula šo meklēšanu ir padarījusi gandrīz neiespējamu, jo tā tiek uztverta pārspīlētā formā. Tāpat daudz zemes gabalu ir apķīlāti un pieder bankām. Ar mednieku tur neviens nerunā.
Oktobrī sākas medību sezona ar dzinējiem. Ar to visus medniekus sirsnīgi apsveicam. Visiem novēlu karstu sirdi un vēsu prātu, lai atceramies, ka medībās galvenais ir drošība un disciplīna. Mazās atkāpītes, kas varbūt kādam šķiet nenozīmīgas, mēdz novest pie lielām bēdām. Mums diemžēl ir bijuši nelaimes gadījumi, un tie notikuši rupju pārkāpumu dēļ, visbiežāk – šaujot pa mednieku līniju. Nejaušo nelaimes gadījumu ir ļoti maz. Mērķis nav nomedīt visu, kas mežā skrien. Vairāk jāpievēršas tradīciju izkopšanai, sadzīvei. Mana nākotnes vīzija – dižmedījums tiek medīts tikai sagatavotos mastos ar stāvtornīšiem, nevis kā tagad – džungļos, kur pāris metru attālumā neko nevar redzēt un arī nevar runāt par pietiekamu drošību. Stāvtornītis pieļauj tikai šāvienu uz leju, kas pasargā medniekus un dzinējus. Vēl viena lieta – medniekiem būtu nepieciešams apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, kā tas ir attiecībā uz autovadītājiem. Tas būtu jāievieš kā obligāta prasība.”
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” oktobra numurā
