Latvijas arodbiedrība iebilst EK ziņojumam par medicīnas sistēmas neefektivitāti – metode ir novecojusi! 0
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris aizvadītājā piektdienā, 22.jūnijā, Briselē tikās ar Eiropas Komisijas (EK) Veselības ģenerāldirektorāta, Nodarbinātības ģenerāldirektorāta un Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG SANTE, DG EMPL un DG ECFIN) speciālistiem, lai risinātu domstarpības, kas radušās, nodēvējot Latvijas medicīnu par neefektīvu.
Jaunākajā EK ziņojumā par Latviju, kas tika publiskots martā, sadaļā “Veselības aprūpe” cita starpā norādīts, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma cieš no neefektivitātes un nepietiekama finansējuma. Ja par finansējuma nepietiekamība ziņojumā ir pamatojums, tad fakti , kas pierāda valsts finansējuma neefektīvu izlietojumu, nav atrodami. LVSADA bija radušās pamatotas aizdomas par nepārbaudāmas un neskaidras izcelsmes informācijas iekļaušanu EK oficiālā dokumentā un par to arodbiedrības vadība informēja gan EK Latvijas pārstāvniecības vadītāju Inu Šteinbuku, gan arī uzrakstīja vēstuli veselības ministrei Andai Čakšai. Viņš informēja, ka ir pētījums, kas vērtē Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, analizējot 20 rādītājus un pēc tiem Latvijas veselības aprūpes sistēma ierindojas starp desmit efektīvākajām Eiropā (Mackenbach J.P., McKee M.Success and Failures of Health Policy in Europa. Four decades of divergent trends and converging challenges. McGraw Hill Education. Open Univerity Press). Šis secinājums atbalstīts arī jaunākajā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) novērtējumā. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Veselības komiteja ir atzinusi, ka, neraugoties uz ilgstoši nepietiekamo finansējumu, veselības aprūpes sistēma Latvijā darbojas labi.
Tikšanās laikā Veselības ģenerāldirektorātā, kuru pārstāvēja Dr. Lukians Gadzolis (Loukianos Gatzoulis), tika pārrunāti šo domstarpību iemesli. LVSADA iebilst pret to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitātes vērtēšanai EK izmanto novecojušu metodiku, ko PVO ieteica lietošanai 2000. gadā, bet laika gaitā ir pierādījies, ka tā nepamatoti samazina valsts finansējuma nozīmi veselības aprūpes sistēmā.
Atbilstoši šai metodikai veselības aprūpes sistēmas efektivitāte valstī tiek vērtēta, salīdzinot veselības rādītājus ar visu (valsts un privāto) veselības aprūpei tērēto līdzekļu daudzumu. 2000. gadā šāda pieeja pati par sevi bija novatoriska, jo līdz tam nebija pieņemts samērot veselības rādītājus ar ieguldījumiem dažādu valstu veselības aprūpes sistēmu salīdzināšanai. Tomēr drīz vien PVO atklāja, ka šādam salīdzinājumam piemīt būtisks trūkums, jo vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei nosaka tieši valsts garantētais finansējums nevis privātais finansējums, ko tērē dažādiem nolūkiem. Līdz ar to kopš 2010. gada PVO par galveno faktoru, kas nosaka veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, atzīst valsts finansējumu. Tāpēc PVO iesaka valstīm pārskatīt budžeta prioritātes un nodrošināt, ka vispārējās valdības izdevumi veselības aprūpei ir vismaz 15% no valsts budžeta (Latvijā šogad – tikai aptuveni 9,5%).
V. Keris informēja, ka diskusijas laikā tika panākts saskanīgs viedoklis par mūsdienīgu un vispusīgu pieeju veselības aprūpes sistēmas efektivitātes novērtējumam, kaut arī Ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis turpināja aizstāvēt novecojušās metodikas lietošanu. Lai veicinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu, LVSADA kopā ar Veselības ģenerāldirektorāta un Nodarbinātības ģenerāldirektorāta pārstāvjiem vienojās par sadarbības turpināšanu Eiropas Semestra pasākumu ietvaros.
