Latvijas medicīna – desmitā efektīvākā Eiropā 0
Kamēr Veselības ministrija meklē naudu medicīnai, parādās pārsteidzošs starptautisks pētījums.
Veselības ministre Ingrīda Circene nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) un valdības vadītājam Valdim Dombrovskim priekšlikumu papildināt ienākumus valsts budžetā, palielinot akcīzes nodokli azartspēlēm, alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar saldinātājiem vai aromātisko vielu piedevām, kā arī tabakas izstrādājumiem. Ministre rosina celt akcīzes nodokli pārtikai, kurā ir liels transtaukskābju daudzums, piemēram, palmu eļļai, margarīnam un sāļajām uzkodām. Visām ministrijām līdz pagājušās nedēļas nogalei bija jāiesniedz Ministru kabinetam savs redzējums, kā palielināt ienākumus valsts budžetā.
FM speciālisti nav sajūsmā par šo priekšlikumu un atzina, ka tas ne reizi vien apspriests un noraidīts, jo ir pretrunā valsts nodokļu politikas stratēģijai nepaaugstināt nodokļu slogu. FM komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis sacīja, ka finanšu ministrs Andris Vilks saprot Ingrīdas Circenes rūpes par lielākām naudas summām veselības aprūpei, taču, ja ieviestu ministres priekšlikumu, tas negatīvi ietekmētu uzņēmējdarbību, jo cenas nosauktajām precēm vairs nebūtu līdzīgas visās Baltijas valstīs un daļa Latvijas iedzīvotāju dotos tās iegādāties uz kaimiņvalstīm, kur tās būtu lētākas. Tādā gadījumā valsts zaudētu ne tikai ienākumus no akcīzes nodokļa, bet arī pievienotās vērtības nodokļa, turklāt palielinātos ēnu ekonomika. FM speciālisti būtu gandarīti, ja ministre nāktu klajā ar svaigākiem un radošākiem priekšlikumiem, jo šie jau apspriesti un noraidīti ne reizi vien, pauda Jarockis.
Veselības ministre prognozē, ka veselības aprūpes finansējums 2014. gadā varētu pieaugt par 35 līdz 37 miljoniem latu, jo nauda nepieciešama mediķu algu paaugstināšanai, valsts galvoto kredītu atmaksai, ko savulaik ņēmušas slimnīcas, kā arī valsts apmaksātajiem medikamentiem.
“Ar finansējumu izveidojusies dramatiska situācija, un mēs analizējam iespējas, kur varētu dabūt papildu līdzekļus,” sacīja Circene, uzsverot, ka nevienlīdzības mazināšana un veselības aprūpe ir valdības prioritāte. Taču, neraugoties uz to, valdības deklarācijā solītais par 4,5% no iekšzemes kopprodukta medicīnai nākamgad netiks izpildīts.
Šodien Veselības ministrija iesniegšot valdībai likumprojektu par ārstniecības pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu. Tajā paredzēts, ka 3,65% no IIN tiks atskaitīti medicīnai, un likums varētu stāties spēkā no 2014. gada vidus. Taču nav droši zināms, ka Ministru kabinets atbalstīs šo likumprojektu, jo iepriekš, valdībā apspriežot ideju par atskaitījumu no IIN medicīnai, ministru vidū nebija vienprātības. Arī patlaban FM šo ideju neatbalsta.
I. Circene atgādināja, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir trešais mazākais veselības aprūpes finansējums, toties veselības aprūpes sistēma esot viena no efektīvākajām Eiropas kontekstā. To apliecinot nesen publiskots starptautisks pētījums, ko veikusi Eiropas Observatorija veselības sistēmu un politikas jautājumos. Latvijas medicīna ar mazo finansējumu strādājot tik efektīvi, ka ierindota 10. vietā Eiropas Savienībā. Aiz Latvijas palikusi gan Igaunija, gan Lietuva, gan arī Austrija, Itālija, Lielbritānija un citas attīstītās ES valstis.
Valsts galvenais onkologs Jānis Eglītis atzina, ka šī “efektīvā medicīna” darbojas medicīniskā personāla izdegšanas režīmā un ka “strādājam tik efektīvi, ka naudas trūkuma dēļ nepārtraukti lāpām caurumus un dzēšam ugunsgrēkus veselības aprūpē, nevis ieguldām attīstībā un sabiedrības izglītošanā”.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis secināja: ja rēķina, cik maz naudas no valsts budžeta tiek piešķirts medicīnai un ko par to iedzīvotāji dabū pretī, tad varot teikt, ka Latvijas medicīna patiešām ir efektīva.
