Latvijas medaļnieki Latvijas simtgadei 0
Vēl līdz 6. janvārim Ģederta Eliasa Jelgavas Mākslas un vēstures muzejā apskatāma izstāde “Latvijas medaļu māksla. Cilvēki, notikumi, ainava”.
Izstāde ir retrospektīva, jo tajā pārstāvētie darbi izgatavoti dažādos gados, sākot ar 20. gadsimta 80. gadiem un beidzot ar mūsdienām. Izstāde nav kūrēta, tajā sevi reprezentē 24 autori, demonstrējot, viņuprāt, labākos darbus un daļu no Latvijas medaļu mākslas tradīcijas.
Ziņu par medaļu mākslas vēsturi Latvijā nav daudz. Rīgā un Kurzemes hercogistē medaļas kaltas, sākot jau ar 16. gadsimtu, bet latviešu mākslā, tāpat kā tēlniecība, parādās tikai 20. gadsimta sākumā – pirmā bija grafiķa Riharda Zariņa meitai Mirdzai veltītā tēlnieka Teodora Zaļkalna medaļa 1909. gadā.
Divdesmitā gadsimta sākumā medaļu mākslai pievērsies vēl viens latviešu tēlnieks – Augusts Bija. Viņa daiļrade attīstījusies galvenokārt ārpus Latvijas un tāpēc viņa darbi Latvijā maz zināmi.
Divdesmitajos un 30. gados medaļas darinājuši ne tikai latviešu tēlniecības vecmeistari, bet arī gravieri, kā, piemēram, Stefanijs Bercs, tāpat gleznotāji un grafiķi – V. Purvītis, J. Tilbergs, S. Vidbergs. Tā laika medaļas kalpoja kā piemiņas vai atzinības zīmes.
Pēc 1934. gada notikumiem zemkopībai veltīto medaļu autors bija Burhards Dzenis, tad tās piešķīra Latvijas Lauksaimniecības kamera. Daudzas medaļas veltītas arī sportistu apbalvošanai.
Tā laika medaļas netika eksponētas izstādēs, ne arī kolekcionētas muzejos. Plašāk pazīstamas ir trīs Teodora Zaļkalna medaļas – 6. dziesmu svētkiem, R. Blaumaņa pieminekļa un J. Poruka pieminekļu atklāšanai. Tās izkaltas Francijā un bijušas tiražētas katra 100 eksemplāros.
Sešdesmito gadu izcilākais sasniegums latviešu medaļu mākslā ir tēlniecei Valentīnai Zeilei, viņai piešķirta pirmā prēmija par Rainim veltīto medaļu (1964), tā tika tiražēta.
Tajā laikā tika tiražētas vēl divas medaļas, tēlnieka E. Meldera medaļa “Pēterim Stučkam” (1965) un “Padomju Latvijai 25 gadi”.
Septiņdesmitajos gados medaļas kļūst par izplatītu tēlniecības mazo formu – to rašanos veicināja daudzi faktori. Lai šos darbus radītu, vajadzēja mazāk materiālu un līdzekļu, īsāks arī laika posms no šā mākslas darba ieceres līdz radīšanai. Turklāt starp skatītāju un mazo formu darbiem veidojas īpatnējs – intīmāka rakstura – kontakts.
Šinī laikā daudzas medaļas veidotas vienā eksemplārā. Vienīgais nozīmīgākais tiražēto medaļu autors Latvijā ir gravieris Arnolds Jansons.
Īsti medaļas mākslas renesanse sākās septiņdesmitajos gados, kad šajā jomā darbojās tagad jau daudzi aizmirsti tēlnieki, kā Rūdolfs Alders, Zezostrs Ķēdis, Valērija Mickeviča, Mārtiņš Kupcis, Vija Mikāne, Leons Tomaševskis, kā arī mūsu vidū esošie tēlnieki Jānis Strupulis, Bruno Strautiņš, Vija Dzintare, Ligita Ulmane-Franckeviča un citi.
Iepriekš minētie tēlnieki ir arī tie, kuriem medaļu māksla ir galvenais darba lauks.
Pirmā medaļu mākslas izstāde Latvijā notika 1973. gadā. Runājot par Jelgavā redzamo izstādi, kopumā ir ievērotas tradīcijas, ka darbi veltīti cilvēkiem vai notikumiem. Plašais veltījumu loks liecina par latviešu mākslas dzīvo saikni ar savu laiku.
Gadsimtiem ilgi medaļas izgatavoja bronzā, bet tagad parādās jauni materiāli: jūrmalas oļi, marmors, koks, stikls, dažādu materiālu sakausējumi. Skatītājs izstādē redz mākslinieku rokrakstu daudzveidību, kas ļauj šo izstādi raksturot kā latviešu medaļu mākslas pilnbriedu.
Jānis Strupulis par medaļām ir teicis: “Medaļa ir mūžīga. Celtnes pārvēršas drupās, sairst un sadeg papīrs, audums, koks, izbalē krāsas, saplīst keramika un marmors, bet monētas un medaļas atrod zemē pēc tūkstošiem gadu.”
Bet Teodors Zaļkalns to visu raksturo īsāk: “Medaļa ir mazs piemineklis mūžībai.” Laiks rādīs, kurš no šiem pieminekļiem kļūs patiesi mūžīgs.
Goda vietā izstādē ir mūsu medaļu mākslas vecmeistares Valentīnas Zeiles darbs “Linards Laicēns”, kurš izpildīts ne sevišķi raksturīgā medaļu tehnikā – keramikā. Portrets, kurš tapis šogad, tieši veltīts šai izstādei.
Daudz labu portretu izstādei devusi Ligita Franckeviča, kurai sirds lieta ir iepazīstināt skatītājus ar latviešu kultūras darbinieku portretiem.
Pateicoties izcilām medaļu mākslinieces dotībām, māksliniece kopš 1994. gada sadarbojas ar Latvijas Banku, veidojusi daudzu piemiņas un kolekciju monētu plastiskos modeļus. Daļa no šīm monētām guvušas starptautiskus apbalvojumus un atzinības.
2014. gadā Ligita Franckeviča pēc vēsturiskā Riharda Zariņa pirmskara pieclatnieka parauga veidojusi Zelmas Braueres jeb tā dēvētās Mildas tēlu jaunajām Latvijas eiro monētām. Viņas darbs ir arī Likteņdārzam veltītajā sudraba monētā.
Dažādas tematikas darbus var iepazīt Jāņa Strupuļa eksponēto darbu klāstā. Visjaunākais no viņa darbiem datēts ar 2013. gadu. Mākslinieks izvēlējies izstādei vecākos darbus, jo jaunākie reprezentēti daudzās medaļnieku izstādēs, bet 90. un 80. gadu darbi pa šo laiku piemirsti.
Latvijas Ordeņu brālības biedre, māksliniece Vija Dzintare, izstādē pārstāvēta ar pāri par trīsdesmit medaļām. To tematiskais diapazons ļoti plašs, un viņa vienīgā pilnībā attaisno izstādes apakšnosaukumu.
Liels pārsteigums izstādes apmeklētājiem ir Zigurda Galūna darbi. Mēs taču viņu pazīstam kā medaļu mākslinieku, kurš savas medaļas izpilda kokā, bet šajā izstādē redzam, ka Zigurds Galūns 2010. un 2011. gadā strādājis bronzā…
Vienīgais mākslinieks, kurš bez šīs izstādes tradicionāliem darbiem portretiem ir pievērsies Latvijas dabai, ir Edgars Grīnfelds. Pārliecinoši parādīta “Staburaga klints”, “Pērses ūdenskritums”, “Kokneses pilsdrupas” – visi šie darbi radīti 1989. gadā. Apskatāmi arī viņa radītie 1 un 5 santīmu attēli.
Iepriekšējās izstādēs Māra Mickeviča sevi pieteica kā pārliecinoša akmens izmantotāja medaļu mākslā. Šoreiz ļoti interesanta ir viņas kompozīcija “Paldies latiņam” (akmens, metāls). Māksliniece arī šajā izstādē eksponētos divos darbos bijusi uzticīga akmenim, veidojot tos akmens masā. Divos darbos Māra Mickeviča pieskārusies tādai aizmirstai tematikai kā Latvijas bākas, parādījusi arī savu varēšanu porcelānā.
Interesantas ir Vijas Mikānes portretiskās medaļas, kuras veltītas Latvijas kultūras darbiniekiem. Pati tēlniece jau sen staigā aizsaules ceļus.
Gunta Zemīte skatītājus iepriecina ar darbiem, kuri veltīti dziesmu svētkiem un Latvijas neatkarībai. Ir arī sava “nodeva” portretam.
Ar risinājumā pārliecinošām lielformāta medaļām sevi pārstāv Juris Kaksis. Medaļu tēma – Latvijas vēsture: “Tālavas taurētājs”, “Saule saulē”, “Baltu vienotības diena”.
Interesantas ar neredzētu risinājumu ir medaļas ar akrila sveķiem, kuru autors ir Juris Ņikiforovs.
Nellijas Skujenieces uzmanības lokā ir bijis Ģederta Eliasa daiļrades attēlojums medaļās, kā arī medaļas, kuras lietotas kā Ģ. Eliasa balvas.
