Latvijas māli – vietējiem minčiem 0
Latvija ir ar māliem bagāta, tas ir lēts izejmateriāls. Tāpēc Latvijas zinātnieki meklē iespējas, kā mālus izmantot plašāk. Mūsu valstī lielākie mālu krājumi veidojušies devona un kvartāra periodā. Devons ir ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu. Savukārt kvartāra periods sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu.
– Latvijas mālus iedala ūdenī briestošajos un nebriestošajos. Vislabāk briest triasa perioda smektītu saturošie māli, taču šo mālu Latvijā nav daudz. Visvairāk to ir valsts dienvidos, pie Lietuvas robežas. Tāpēc jauna sorbenta – materiāla, kas uz savas virsmas saista citas vielas, – izgatavošanai galvenokārt nolēmām izmantot kvartāra perioda illīta jeb hidrovizlas mālus, kuru mūsu valstī netrūkst. Illīta māli gan nebriest, bet, sajaucot tos ar triasa māliem, uzsūkšanas spējas palielinās.
Iepazināmies ar kaķu tualetes smilšu piedāvājumu veikalos un secinājām, ka nevienas no tām nav ražotas no Latvijā iegūtiem izejmateriāliem. Tad mums radās ideja vietējos mālus izmantot noderīga, videi draudzīga, kvalitatīva un lēta materiāla – kaķu smilšu – ražošanai, – stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošais pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors VITĀLIJS LAKEVIČS.
Kā zināms, tiem ļaudīm, kuri savos mājokļos tur kaķus, mājdzīvnieku tualetes pakaiši ir aktuāls jautājums. Lai gan piedāvājums veikalos sākotnēji šķiet plašs, iepazīstot to tuvāk, nākas secināt, ka lielākā daļa neatbilst vēlamajām prasībām – necementējas, nenovērš smaku, granulas ir pārāk sīkas, līp mājdzīvniekam pie pēdām un piesārņo mājokli.
RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts pētījumu veica aptuveni pusotru gadu – analizēja dažādus jaunā kompozītmateriāla sastāvus, uzlaboja uzsūkšanas un sacietēšanas spējas. Un secināja, ka prasībām visatbilstošākais materiāls izdodas, ja 95 procentiem dabisko mālu pievieno piecus procentus organisko saistvielu un piedevu, jo tās nedaudz uzlabo mālu īpašības.
– Sadarbojoties ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem, no māliem iegūto materiālu apstrādājām ar finiera ražošanas notekūdeņu ķīmiskās attīrīšanas atkritumproduktu uz hemicelulozes un lignīna bāzes un secinājām, ka tad tas kļūst vēl efektīvāks – aptuveni divas reizes labāk uzsūc ūdeni, eļļas un eļļveidīgus materiālus (rapšu eļļu, silikona eļļu, naftu), kā arī sorbē organiskās krāsvielas no ūdens šķīdumiem. Pateicoties lignīnam, neveidojas arī putekļi, – uzsver Vitālijs Lakevičs. Pētnieki pārliecinājās, ka mitruma ietekmē produkts labi cementējas un novērš nepatīkamu smaku. Turklāt jaunā kompozītmateriāla ražošanas tehnoloģiju zinātnieki cenšas izstrādāt pēc iespējas lētāku – lai kilograms kaķu smilšu maksātu ne vairāk par 15 santīmiem.
Kā no māliem var izgatavot kaķu smiltis? Mālu paraugus RTU zinātnieki ieguva, sadarbojoties ar ģeologiem no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes. Pēc tam zinātnieki analizē mālu sastāvu, nosaka, vai tie ir derīgi iecerētajam mērķim, pievieno uzsūkšanas spējas uzlabojošas piedevas un saistvielas. Tad jauno kompozītmateriālu testē ar vairākām vielām. Laboratorija, kurā veic šo pētījumu, nesen apgādāta ar augstvērtīgu aparatūru pulverveida materiālu īpatnējās virsmas un poru struktūras noteikšanai. Jo materiālam lielāka īpatnējā virsma, jo augstāka uzsūkšanas (sorbcijas) spēja, skaidro V. Lakevičs.
Jaunā kompozītmateriāla izstrāde vēl turpinās. Pētnieki veic eksperimentus, variējot ar piedevām, lai vēl vairāk uzlabotu jaunā produkta īpašības. Šā gada pavasarī pētījums, kas veikts par Valsts pētījumu programmas un RTU zinātnisko projektu finansējumu, būs pabeigts. Patlaban zinātnieki strādā pie tā, lai savu izgudrojumu patentētu, un, cerams, tuvā nākotnē viņiem izdosies atrast arī ražotāju, kas šo ideju īstenos. Vitālijs Lakevičs uzsver – lai sāktu kaķu smilšu ražošanu, nav vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, arī enerģijas resursus tā daudz nepatērē. Cerams, zinātniekiem viss izdosies un Latvijas kaķi drīz tiks pie veselīgiem, ērti lietojamiem pakaišiem, ražotiem no Latvijas māliem.
