Latvijas likumi ļauj bēgļiem pabalstu saņemt arī tad, ja viņi pametuši valsti 7
Atklāti trūkumi bēgļu pabalstu izmaksāšanas kārtībā – spēkā esošais regulējums ļauj saņemt uzturēšanās pabalstu arī tad, ja bēglis nemaz vairs nedzīvo Latvijā, pirmdien vēstīja “LNT Ziņas Sešos”.
Valsts atbalsts vairs nepienākas, ja bēglis ir sācis strādāt un saņem vairāk par minimālo algu, ja piespriests cietumsods, ja pieķerts nepatiesu ziņu norādīšanā iztikas līdzekļu deklarācijā un ja zaudējis bēgļa statusu. Taču noteikumi neparedz, ka pabalstu pārtrauc izmaksāt, ja tiek pamesta Latvija, jo pēc pabalsta nav jāierodas personīgi, tas tiek ieskaitīts bankas kontā.
Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), amatpersonas sapratušas, ka tā ir nepilnība, ko nepieciešams novērst. Tāpēc ir sākusies noteikumu labojumu saskaņošana.
“Grozījumu pamats ir pāris nepilnības noteikumos, kuras mums neļauj izsekot līdzi, vai patvēruma meklētājs, kurš ir saņēmis statusu – attiecīgi bēglis vai alternatīvā statusa ieguvējs – pamatoti saņem pabalstu. Ir bijuši vienkārši gadījumi, kad mēs nevaram īsti līdz galam izsekot, vai šī persona atrodas Latvijā,” atzina PMLP pārstāve Undīne Priekule.
Jaunais regulējums paredz, ka bēgļa pabalsta saņēmējam turpmāk reizi mēnesī būs jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā, kas ļaus pārliecināties, ka bēglis joprojām dzīvo Latvijā. Ja noteiktajā termiņā bēglis nebūs ieradies aģentūrā, pabalsta izmaksāšana tiks pārtraukta.
Patlaban Latvijā pieaugušie bēgļi saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē – 97 eiro. Augustā pabalsts tika izmaksāts 41 cilvēkam, kopumā tam iztērējot nepilnus piecus tūkstošus eiro. Pabalstu saņēmēju skaitam ir tendence palielināties, jo Latvija uzņem arvien vairāk patvēruma meklētāju.
Nesen tika ziņots, ka pirmā patvēruma meklētāju ģimene, kas tika pārvesta uz Lietuvu no Irākas, aizbraukusi uz Zviedriju. Tā kā viņi bijuši prom no Lietuvas ilgāk par mēnesi, viņi zaudēs Lietuvas valsts maksāto pabalstu.
