Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību vadītāji rosinās ES lemt par stingrākām sankcijām pret Lukašenko režīmu 45
Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību vadītāji rosinās Eiropas Savienībai (ES) lemt par “stiprākām sankcijām pret Aleksandra Lukašenko vardarbīgo režīmu”, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Polijas premjerministru Mateušu Moravecki pārrunāja aktuālo situāciju uz Polijas- Baltkrievijas robežas. Kariņš uzsver, ka Latvija, Lietuva un Polija ir vienotas cīņā pret Lukašenko režīma hibrīduzbrukumu.
Kariņš norāda, ka par saspīlēto situāciju ir atbildīgs Lukašenko režīms, kas apzināti pakļauj briesmām trešo valstu pilsoņus. Tāpat svarīga ir starptautisko organizāciju iesaiste situācijas risināšanā uz robežas ar Baltkrieviju.
Latvijas, Lietuvas un Polijas premjerministri uzturēs regulāru saziņu arī turpmāk, lai koordinētu rīcību ES ārējo robežu aizsardzībā.
Ministru prezidents aktuālo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju un tālākos nepieciešamos soļus ES līmenī vakar pārrunāja arī ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.
Latvijas prezidents Egils Levits sociālajos tīklos savukārt vēsta, ka ir pārrunājis situāciju ar Polijas kolēģi Andžeju Dudu. Viņa skatījumā, Eiropai nepieciešams apsvērt sankcijas pret aviosabiedrībām un lidostām, kas iesaistītas šo migrantu nogādāšanā Baltkrievijā. “Mums ir tiesības un pienākums aizsargāt mūsu kopējo ārējo robežu,” uzsvēris Levits, norādot, ka minētais prasa veikt arī izmaiņas ES likumdošanā.
Savukārt Leiena pēc sarunas ar trim premjeriem izplatījusi paziņojumu, ka aicinās paplašināt sankcijas un izvērtēt iespējas tās vērst arī pret iesaistītajām trešo valstu aviokompānijām.
“Migrantu instrumentalizēšana politiskiem nolūkiem ir nepieņemama,” teikts Leienas paziņojumā, “Baltkrievijas iestādēm jāsaprot, ka, ciniski instrumentalizējot migrantus, lai tādi izdarītu spiedienu uz Eiropas Savienību, tām neļaus panākt savus mērķus.”
Leiena aicina ES dalībvalstis apstiprināt sankciju režīmu, kas attiecināts uz Baltkrievijas iestādēm, kuras ir atbildīgas par šo hibrīduzbrukumu.
EK amatpersonas nākamajās dienās dosies uz migrantu galvenajām izcelsmes un tranzīta valstīm, lai gādātu, ka tās rīkojas un novērš, ka to valstspiederīgie nonāk Baltkrievijas iestāžu izliktajā slazdā. ES vērtēs, kā uzlikt sankcijas, ieskaitot iekļaušanu melnajā sarakstā, tām trešo valstu aviokompānijām, kuras iesaistās cilvēku tirdzniecībā.
EK kopā ar ANO un tās specializētajām aģentūrām raudzīšoties, kā novērst humanitārās krīzes izvēršanos un nodrošināt, ka migranti ar savas valsts iestāžu palīdzību var droši atgriezties savā izcelsmes valstī.
Kā vēstīts, Latvija asi nosoda Baltkrievijas režīma hibrīdoperāciju pret ES, organizējot un sūtot trešo valstu pilsoņus pāri ES robežai, šodien pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidents.
Kariņš norādīja, ka kopš valdība pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, Latvijas-Baltkrievijas robeža tiek visu diennakti pastiprināti un ļoti profesionāli uzraudzīta, ko īsteno Valsts robežsardzes, Zemessardzes un Valsts policijas spēki.
Šo atbildīgo dienestu speciālisti ir profesionāli un pieredzējuši un mēs esam gatavi dažādiem attīstības scenārijiem, izrietēja no premjera teiktā.
Kā ziņots, sociālajos tīklos pirmdien bija redzami videoieraksti, kas liecina, ka simtiem vai pat tūkstošiem migrantu ir nonākuši pie Baltkrievijas un Polijas robežas un cenšas iekļūt Polijā.
Tikmēr Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA apliecināja, ka patlaban situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir samērā stabila.
Lai gan katru dienu robežu mēģina šķērsot daži desmiti imigrantu, viņiem Latvijā nav izdevies iekļūt. Izņēmums ir tie gadījumi, kad robežsargi humānu iemeslu dēļ nav lieguši šķērsot robežu. Pagājušā nedēļā tādas bija septiņas personas.
Pret Baltkrieviju nekavējoties jāpiemēro ierobežojoši pasākumi, šādu nostāju vizītes laikā Ungārijā pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).