Latvijas kultūras augstais lidojums 1
Latvijas valsts simtgades gada ieskaņā “KZ” noskaidroja, kā Latvijas kultūra nozīmīgajā jubilejā izies pasaulē. Valsts simtgades starptautiskā programma, kurai simtgades finansējumā paredzēti 2,78 miljoni eiro, jau šobrīd daudzbalsīgi skan un atbalsojas – piemēram, vakar Ņujorkas Linkolna centrā “Dizzy’s Club Coca Cola” notika Latvijas Radio bigbenda koncerts “Bare Balticum” jeb “Klusums & Vētra”, kura programmā iekļautas latviešu tautasdziesmas austrāliešu džeza mākslinieka Džeimsa Morisona apdarē. Jau šonedēļ, 12. un 13. janvārī, Latvijas valsts simtgade ieskanēsies Austrālijā, Melburnā, kur uzstāsies Babītes jauniešu koris “Maska”. Februārī Latvijas valsts simtgades karogs viesosies ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā.
Baltiešu kopējais uznāciens
2018. gadā Latvijas un pārējo Baltijas valstu kultūras pienesums pasaulei būs ļoti bagātīgs. Iepazīstoties ar kopējo programmu, ir vērts lepoties ar mūsu kultūras un diplomātijas lietpratējem, kuru uzņēmība, zināšanas un garaspēks nes Latvijas vārdu pasaulē. Īpaši – atceroties vecākās paaudzes praktiski vienīgo koncerta lobēšanas “paņēmienu” – aizvedot uz Maskavu pāris kālu nēģu un kasti ar Rīgas melno balzāmu. Protams, sadarbības iespējas ar pasaules kultūras centriem aizsākušās jau agrāk – gan 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta, gan gadu vēlāk, Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomē.
Pasaulē runa gan nav tikai par Latviju. Daudzviet Latviju, Igauniju un Lietuvu atpazīst kā vienotu reģionu, un, kā sarunā ar “KZ” uzsvēra biroja “Latvija 100” starptautisko projektu vadītāja Leonarda Ķestere, tas gan palīdz, gan arī apgrūtina, jo svarīgi parādīt, ka esam atsevišķas valstis, turklāt dažādas. Arī Baltijas valstu sadarbība kultūras jomā sākusies jau sen – kā absolūtu simtgades augstākās klases vēstnieku var uzskatīt pirms 20 gadiem dibināto jauniešu kamerorķestri “Kremerata Baltica”. Kopš 2014. gada visu trīs Baltijas valstu simtgades biroji sazinājušies regulāri un jēgpilnā sinerģijā.
Kā pašu nozīmīgāko valsts simtgades starptautiskās programmas notikumu Leonarda Ķestere izceļ izstādi “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” “Le symbolisme dans l’art des pays Baltes”, kas no 9. aprīļa būs apskatāma vienā no pasaules ievērojamākajām mākslas telpām – Orsē muzejā Parīzē, un tieši ar šo izstādi svinīgi atklās Orsē muzeja zāles pēc restaurācijas. Izstādi organizē Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs sadarbībā ar Igaunijas Mākslas muzeju (Tallina), Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju (Kauņa). Tās virskurators un koncepcijas autors ir starptautiski pazīstamais daudzu izstāžu kurators, Eiropas simbolisma pētnieks, vairāku grāmatu autors Rodolfs Rapeti.
Viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem, ko īstenosim kopā ar Lietuvu un Igauniju, būs dalība vienā no lielākajiem un prestižākajiem starptautiskās grāmatniecības notikumiem – Londonas grāmatu tirgū 2018. gada pavasarī, kurā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm būs goda viesu statusā. Šim notikumam par godu Lielbritānijā tiks izdoti vairāk nekā 30 latviešu literatūras darbi, un visa gada garumā tiks piedāvāta arī plaša ar Latvijas literatūru saistīta kultūras programma. Trīs Baltijas valstis piedalīsies arī Vācijā organizētā mūzikas festivālā Berlīnē, kas būs veltīts tieši mūsu simtgadei. Īpašā viesa statusā būsim arī Baltijas jūras valstu mūzikas festivālā Stokholmā.
Baltijas valstu nacionālie operas un baleta teātri sniegs viesizrādes kaimiņvalstīs. Februārī apmaiņas viesizrādes notiks ar Igaunijas Nacionālo operu, bet oktobrī – ar Lietuvas Nacionālo operas un baleta teātri.
Latvijas vēstnieks Lietuvā Einārs Semanis sarunā ar “KZ” stāsta, ka viens no tuvākajiem lielajiem notikumiem būs Baltijas simfoniskās mūzikas festivāls, kura ietvarā 9. februārī Viļņas Kongresu nama koncertzālē viesosies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija”, koncetrā piedaloties lietuviešu soprānam Vidai Miknevičūtei, izcilajam latviešu tenoram Aleksandram Antoņenko u. c. Savukārt talantīgākie jaunie mūziķi no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mūzikas augstskolām apvienojušies orķestrī un, atskaņojot īpašu simfoniskās mūzikas programmu, viesosies koncertos katrā no trim valstīm, kā arī Berlīnē un Gdaņskā (8. februārī – koncertzālē “Estonia” Tallinā, 9. februārī – teātrī “Vanemuine” Tartu, 13. februārī – Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī Viļņā
14. februārī – Kauņas Filharmonijā), demonstrējot Baltijas valstu mūzikas unikalitāti, krāsainību un jauno mūziķu izcilību. Orķestra māksliniecisko vadību uzņēmies pasaulslavenais un jauno mūziķu vidū populārais igauņu diriģents Kristians Jervi sadarbībā ar kolēģiem no kaimiņvalstīm – Gunti Kuzmu (Latvija) un Modestu Barkauski.
Ar ieguldījumu nākotnē
Īpaša loma svētku svinību organizēšanā ir Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) un tās diplomātiem – ĀM pārziņā ir īpašā Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programma, kas risināsies 70 valstīs (kopējās izmaksas 2,9 miljoni eiro).
Tās ietvarā paredzēto daudzveidīgo norišu vidū ir valsts simtgades kontekstā sagatavoto dokumentālo un informatīvo izstāžu un uzskates materiālu adaptācija starptautiskai auditorijai. Arī – atbalsts simtgades programmas filmu dalībai Latvijas un Baltijas valstu filmu dienās ārvalstīs, starptautiskos kino festivālos, ārvalstu televīzijās. Tāpat – atbalsts svinību vēstījumiem starptautiskos literatūras, zinātnisko publikāciju, pētījumu projektos, simtgades svinību kulminācijas pasākumi ārvalstīs u.c.
Kā “KZ” pastāstīja Latvijas vēstniece Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā Ilze Rūse, Latvijas valsts jubilejas gada aprīlī un maijā Keukenhofas ziedu parkā Nīderlandē koši uzziedēs triju Nīderlandē akreditēto Baltijas valstu vēstnieku kopīgi stādītā “Simtgades dobe”, ko varēs aplūkot vairāk nekā miljons Keukenhofas apmeklētāju. “Tā būs teicama iespēja vairot mūsu valstu atpazīstamību un vēstīt par trīs Baltijas valstu proklamēšanas simtgadi,” uzsver I. Rūse. Latvijas selekcionāra Vitauta Skujas radītā sarkani-baltā šķirne Flaming Baltic atgādina par Baltijas ceļu un izcili iederas Baltijas simtgades dobes simbolikā.
Vairākos pasaules medijos Baltijas valstu jubileju atzīmēšanu dēvē par vērienīgu. Tam var piekrist, jo notikumi mijas cits ar citu. Piemēram, ārlatvieši vien pasaulē rīko 54 vērienīgus projektus visos kontinentos un gandrīz visās lielākajās latviešu apdzīvotākajās vietās. Viena no gaišākajām Latvijas svētku atzīmēšanas domām nāk no Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu apvienības, kura aicina atbalstīt izglītību Latvijā kā ieguldījumu tās nākotnē un šogad atteikties no savas dzimšanas dienas dāvanas, tās vērtību ziedojot kopīgam labumam – stipendijām Latvijas studentiem. Šī aicinājuma moto ir “Kopīgi varam panākt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi”.
Daži spilgti 2018. gada notikumi Latvijas valsts simtgades starptautiskajā programmā
· 17. janvārī Rietummičigānas universitātes Ričmondu Vizuālās mākslas centrā atklās divas Amerikas latviešu mākslinieču izstādes – Ritas Grendzes “Raksti tiem, kas meklē gaismu” un Sniedzes Jansones-Ruņģes izstādi “Altāri un mīti, skulptūras”.
· 11. februārī Briselē mākslas centrā “BOZAR” rīkotajā pasākumu sērijā “1918 European Dreams of Modernity. 100 years on.” audiovizuālajā projektā “Rothko in Jazz” mākslinieka Marka Rotko gleznas savīsies ar desmit ievērojamu latviešu komponistu tēmām Māra Briežkalna kvinteta aranžējumā un izpildījumā.
· No 16. līdz 25. februārim Berlīnē notiks Baltijas mūzikas festivāls, kurā paredzēta plaša koncertu sērija ar Baltijas profesionālo mūziķu un kolektīvu piedalīšanos. Baltijas komponistu mūzika skanēs gan “Konzerthaus Orchester Berlin” (diriģents Ivāns Fišers), gan ievērojamu Latvijas un pārējo Baltijas valstu mūziķu atskaņojumā. Koncerti aptvers gan klasiskās, gan džeza mūzikas programmas. Festivālā visas trīs Baltijas valstis būs goda viesu statusā.
· 23. – 25. februārī Nīderlandē, Rozendālē, notiks Eiropas Latviešu Apvienības Reģionālie kultūras svētki Viduseiropā. No Viduseiropas valstīm kopdziedāšanā piedalīsies ap 400 dalībnieku, no Latvijas – 100.
· 27. un 28. februārī – Igaunijas valsts svētku nedēļas laikā – ar viesizrādēm apmainīsies Igaunijas Nacionālā operas un Latvijas Nacionālā operas un baleta mākslinieki. Savukārt Latvijas un Lietuvas operas un baleta mākslinieki uz kaimiņvalstu skatuvēm dosies rudenī.
· No 10. līdz 12. aprīlim notiks 11. Londonas grāmatu tirgus ar Baltijas valstīm kā galvenajiem goda viesiem. Baltijas valstu kopējais stends būs 600 kvadrātmetru liels.
· Oktobrī Latvijas Goda konsulāts Ņujorkā rīkos pirmo Baltijas valstu filmu festivālu.
· Pēc Brazīlijas latviešu kopienas aicinājuma Brazīlijas federatīvās republikas pasts izdos Latvijas simtgadei veltītu pastmarku.
· 2018. gada novembrī Ēģiptes televīzija turpinās demonstrēt latviešu filmas – šogad tās būs “Baiga vasara” un “Skurstenis” (2017. gadā ĒTV jau izrādīja “Ezera sonāti” un “Sapņu komandu”)
Vairāk informācijas lv100.lv un www.latviesi.com.
