Rietumu sabiedroto dienestā 1
Pēc PSRS īstenotās Baltijas valstu okupācijas ASV valdība 1940. gada 15. jūlijā pārņēma savā aizsardzībā visus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas īpašumus – bankās noguldīto zeltu, kapitālu un kuģus. Kuģi, kas atradās ASV, turpināja braukt ar savu vārdu, Latvijas karogu, un uz tiem daļēji palika latviešu kapteiņi un apkalpes. Pēc ASV iesaistīšanās Otrajā pasaules karā tā pārņēma astoņus Latvijas tirdzniecības flotes kuģus – “Abgara”, “Ciltvaira”, “Everagra”, “Everalda”, “Everasma”, “Everelza”, “Ķegums” un “Regent”, kas nonāca ASV Kara laika kuģniecības pārvaldes dienestā un ASV jūras konvoja sastāvā veda izejvielas kara rūpniecībai Atlantijas okeānā pie Amerikas kontinenta krastiem. Sešus no šiem kuģiem 1942. gadā nogremdēja vācu zemūdenes, un karā krita 45 apkalpes locekļi.
Kravas tvaikonis “Ciltvaira” gāja bojā 1942. gada 19. janvārī pēc vācu zemūdenes “U-123” torpēdas precīza trāpījuma kreisajā bortā gandrīz kuģa vidū. Gandrīz visai 32 vīru lielajai kuģa komandai ar kapteini izdevās palikt dzīviem (bojā gāja divi kuģa kurinātāji), neraugoties uz to, ka deviņi jūrnieki ar kapteini Kārli Šķēbergu priekšgalā līdz pat pēdējam brīdim vēl mēģināja glābt torpedēto kuģi, kas negribēja nogrimt jūras dzelmē. “Viņi visi ir apauguši ar bārdu un ģērbti ļoti dažādi. Vieni – jūrnieku tērpos, citi paspējuši izglābt savus krasta uzvalkus. Viņi ir saspringuši, izvārguši, taču pilni cīņas spara. [..] Trīs latviešu jūrnieki nav bijuši mājās divarpus gadus. Viņi saka, ka atkal nolīgti iziešanai jūrā ar citu tvaikoni zem Latvijas karoga, kas tagad atrodas vienā no tuvējām ostām. Viņi ir gatavi atdot savu dzīvību, ja tas palīdzēs atgūt viņu valstij brīvību,” tā par šiem jūrniekiem rakstīja vietējā amerikāņu prese pēc tam, kad viņi tika sagaidīti krastā kā varoņi, bet “Ciltvairas” vārdā nosaukta pat iela Negshedas pilsētiņā Ziemeļkarolīnas piekrastē. Tvaikoni “Everalda” 1942. gada 29. jūnijā ceļā no Norfolkas ASV uz Riodežaneiro Brazīlijā 600 jūras jūdzes no Dienvidkarolīnas nogremdēja vācu zemūdene “U-158”. Vācieši kuģa komandai atļāva glābšanas laivās doties uz sauszemi, un pēc piecu dienu airēšanas un burāšanas to uz sava klāja uzņēma kāds ASV krasta apsardzības kuģis. Daudz nežēlīgāks liktenis izrādījās “Everaldas” kapteinim Jānim Martinsonam – viņu kā gūstekni paņēma līdzi uz vācu zemūdenes, kuru jau nākamajā dienā iznīcināja ASV kara flotes lidmašīna. Pateicoties žurnālista Aleksandra Krasņitska pētījumiem un laikraksta “Čas” iniciatīvai 2004. gadā arī pie bijušās jūrskolas ēkas Rīgā Kr. Valdemāra ielā 1a atklāja piemiņas plāksni, veltītu “Latvijas varoņiem – astoņu Latvijas tirdzniecības flotes kuģu komandām, kas 1940. gadā paturēja Latvijas Republikas karogu, bet 1941. – 1945. gadā karoja antinacistiskās koalīcijas spēku sastāvā Atlantijas okeānā”.
Septiņu Latvijas tirdzniecības flotes kuģu (“Dago”, “Everoja”, “Elizabete”, “Katvaldis”, “Miervaldis”, “Rāmava”, “Tobago”) komandas, kas pēc Vācijas–PSRS kara sākuma atradās ārpus nacistu un komunistu kontrolētajiem ūdeņiem, kara gados nonāca Lielbritānijas Kara transporta ministrijas pārziņā. Šie kuģi saglabāja savus nosaukumus un turpināja braukt ar britu – “Union Jack” – karogu. Kravas tvaikoņi “Everoja” un “Rāmava” 1940. gada vasarā nepakļāvās PSRS prasībai doties uz Murmansku, bet noenkurojās Dublinas ostā. Kaut gan padomju puse sākotnēji panāca abu kuģu arestu, Latvijas sūtniecība Londonā, pamatojoties uz Ministru kabineta 17. maijā izdotajām ārkārtas pilnvarām, panāca to, ka Īrijas tiesa atzina abus kuģus par Latvijas īpašumu. “Everoja” gāja bojā 1941. gada 3. novembrī, vedot kravu no ASV uz Lielbritāniju, kad pie Kanādas to nogremdēja vācu zemūdene “U-203”. Ilgāks bija tvaikoņa “Rāmava” (tās kapteinis Augusts Kristlībs noslīka Vidusjūrā, braukdams uz kāda angļu tankkuģa 1944. gadā, un ir apbedīts Sicīlijā) mūžs, kas britu dienestā nokalpoja līdz pat 1958. gadam. 1942. gada 24. augustā spēcīgu vācu zemūdenes “U-605” uzbrukumu piedzīvoja kravas tvaikonis “Katvaldis”. Kuģim ejot bojā, dzīvību zaudēja četri tās komandas locekļi, bet pārējos jūrniekus izdevās izglābt.
Otro pasaules karu pārdzīvojušie nu jau bijušās Latvijas tirdzniecības flotes kuģi izklīda pa visu pasauli, vēl 20. gadsimta 50. – 60. gados kuģodami vai nu ar PSRS, vai arī Lielbritānijas, Somijas, Hondurasas, Kostarikas, Etiopijas un Spānijas karogiem. 1948. gada 8. decembrī Biskajas līcī pie Žirondas upes grīvas biezā miglā avarēja un nogrima kravas tvaikonis “Ķegums”, kas, būdams rēdera Friča Grauda mantinieku īpašums, izrādījās pēdējais kuģis, kas tobrīd peldēja ar sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. Visilgākais kuģa mūžs bija kādreizējam Latvijas tirdzniecības flotes lepnumam “Hercogam Jēkabam”, kas, pārdēvēts par “Sovetskaja Latvija”, no kuģa reģistra tika svītrots 1973. gadā Vladivostokā.
