Latvijas krievvalodīgajos medijos pērn parādījušās Krievijas vēstniecības apmaksātas publikācijas 0
Latvijas krievvalodīgajos medijos pērn parādījušās Krievijas vēstniecības pasūtītas publikācijas bez norādes, ka tās ir apmaksātas, teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pagājušā gada darbības pārskatā.
Aizvadītajā gadā SAB konstatēja vairākas Krievijas vēstniecības preses dienesta aktivitātes, kas neatbilst Rietumvalstīs vispārpieņemtiem darba ar medijiem standartiem un ietver izlūkošanas riskus.
Pārskatā vēstīts, ka Krievijas vēstniecība Latvijā īsteno praksi pasūtīt un apmaksāt publikācijas atsevišķos Latvijas krievvalodīgajos medijos, taču vēstniecības pasūtītie raksti tiek uzdoti kā pašu preses izdevumu gatavoti materiāli.
Rakstos netiek norādīts, ka saturs ir apmaksāts un sagatavots, sadarbojoties ar Krievijas vēstniecību.
Tādējādi gan vēstniecības preses dienests, gan mediju redakcijas maldina lasītājus, liedzot iespēju objektīvi izprast publikācijas kontekstu. Piemēram, šādā veidā avīzē “SegoDnja” 2019.gada 18.martā publicēts Krievijas propagandas raksts, kas veltīts piecgadei kopš Krievijas īstenotās Krimas aneksijas.
Rakstā norādīts, ka “referendums” par Krimas pievienošanu Krievijai bija demokrātisks, “pieklājīgie” Krievijas speciālo operāciju karavīri tikai garantējuši drošu vidi pilsoniskās gribas īstenošanai, savukārt pēc pievienošanās Krievijai uzplaukums sācies visās jomās.
SAB konstatējis, ka Krievijas vēstniecības preses sekretārs Vadims Ponomarjovs ar kontaktpersonām Latvijā sadarbību veido, pārsniedzot ierasto darbam ar medijiem nepieciešamo formātu.
Viņš atsevišķas kontaktpersonas regulāri ielūdz uz maltītēm restorānos, pasniedz dāvanas, sarunās mērķtiecīgi izzina informāciju un viedokli par specifiskām iekšpolitikas, starpvalstu attiecību un sabiedrisko procesu aktualitātēm.
Uzturot šādas attiecības ar Krievijas diplomātu, Ponomarjova kontaktpersonas riskē tikt iesaistītas slēptu ietekmes pasākumu īstenošanā vai citās aktivitātēs, kas ir pretrunā Latvijas interesēm, pārskatā norāda SAB.
Pārskatā arī norādīts, ka Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvalde (GRU) tradicionāli izlūkošanas aktivitātes ārvalstīs īsteno, izmantojot Krievijas vēstniecību un to paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju piesegu. Militārā atašeja biroja oficiālās funkcijas ir militāri diplomātisko starpvalstu sadarbības jautājumu risināšana, bet šajās pozīcijās bieži tiek nozīmēti GRU virsnieki, kuru galvenais uzdevums ir izlūkošanas informācijas vākšana.
Krievijas vēstniecībā Latvijā militārā atašeja biroju vada pulkvedis Ruslans Ušakovs, kurš darbu Latvijā sāka 2019.gadā. Ušakovs biežāk nekā amata priekšgājējs apmeklē drošības un ārpolitikas tematikai veltītus pasākumus, kuros veido sākotnējos kontaktus ar minēto jomu ekspertiem.
SAB norāda, ka ārvalstu specdienesti pret Latviju strādā, ne tikai izvietojot izlūkus diplomātisko pārstāvniecību paspārnē, bet arī veicot darbu no savas valsts teritorijas. Darbs no teritorijas ietver aktivitātes uz valsts robežas, īslaicīgas izlūku vizītes Latvijā, kā arī darbu pret Latvijas valstspiederīgajiem, tiem atrodoties dienesta pārstāvētajā valstī.
Aktīvie pasākumi visbiežāk tiek izvērsti interneta vidē – medijos un sociālajos tīklos, kur specdienestu iesaisti identificēt ir sarežģīti.
Liela loma izlūkošanas ziņu iegūšanā ir tehniskajām spējām – arī izlūkošanai kibertelpā un signālizlūkošanai, tomēr nav mazinājusies informācijas avotu un kontaktpersonu nozīme.
Krievijā ir plaši izplatīta prakse, ka specdienesti izmanto citu institūciju un organizāciju piesegu, parasti ieņemot amatus, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības veidošanu.
Tāpat citu institūciju darbiniekus, piemēram, darbam ārvalstīs nozīmētus diplomātus, specdienesti var iesaistīt slepenā sadarbībā. Šādu praksi SAB konstatējis arī Latvijā.
Lai palielinātu iespējas iegūt ziņas no plašāka kontaktpersonu loka, Krievijas izlūkdienests darbam ir piesaistījis vēstniecībā Rīgā strādājošu diplomātu.
Pildot oficiālos pienākumus, diplomāts īsteno arī izlūkdienesta uzdevumus, piemēram, tikšanās laikā ar Latvijas pārstāvjiem uzdodot specdienesta sagatavotus jautājumus. SAB pārskatā gan diplomāta vārds nav minēts.
Ārvalstu specdienestu izlūkošanas aktivitātes Latvijā ir vērstas uz to, lai pēc iespējas detalizēti izzinātu plašu jautājumu loku par Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas, ekonomikas, enerģētikas un drošības politikas aktualitātēm, tajā skaitā Latvijas aktivitātēm un mērķiem ES un NATO, kā arī citās starptautiskajās organizācijās. Tāpat tiek apkopota informācija un analizēti sociālie procesi, sabiedrības noskaņojums un reakcija uz aktuāliem politiskiem un ekonomiskiem notikumiem.
Novērojumi liecina, ka arī 2019.gadā Krievijas izlūkošanas prioritāte bija NATO īstenotā politika un aktivitātes reģionā, kā arī Latvijas aizsardzības spējas un īstenotie pasākumi visa veida drošības stiprināšanai.
Reģionālā drošības politika ir arī citu Latvijā strādājošu ārvalstu specdienestu pastiprinātas uzmanības lokā.
SAB ir viena no trīs Latvijas drošības iestādēm. SAB galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Krievijas aktivitātes savā pārskatā analizējis arī Valsts drošības dienests.
