Latvijas Krievu savienību turpinās vadīt Ždanoka, Mitrofanovs un Petropavlovskis 5
Partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) turpinās vadīt tās līdzšinējie līderi Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs un Jurijs Petropavlovskis, liecina Ždanokas paziņojums sociālajā tīklā “Facebook”.
Sestdien notikušajā LKS kongresā Ždanoka, Mitrofanovs un Petropavlovskis ievēlēti par partijas līdzpriekšsēdētājiem.
Par LKS valdes locekļiem ievēlēti Tatjana Andrijeca, Irina Bobkova, Vladimirs Buzajevs, Aleksejs Vasiļjevs, Aleksandrs Gamaļejevs, Aleksandrs Gapoņenko, Aleksandrs Giļmans, Deniss Gorba, Viktors Guščins, Viktors Dergunovs, Viktors Jolkins, Natālija Jolkina, Ļubova Ždanova, Dmitrijs Žiļins, Aleksandrs Klapins, Aleksandrs Ļivčaks, Sergejs Muļivanovs, Andrejs Pagors, Jakovs Pliners, Dmitrijs Prokopenko, Vladislavs Rafaļskis, Ludmila Ušakova, Aleksandrs Filejs un Dmitrijs Šandibins.
LKS kongresā pieņēmusi arī rezolūciju, kurā uzsvērts, ka galvenais drauds krievvalodīgo kopienas nākotnei Latvijā ir “krievu izglītības iznīcināšana”, un šajā saistībā pausta apņemšanās gan pirms, gan pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām turpināt rīkot protestus pret izglītības sistēmas reformām Latvijā, vienlaikus atbalstot dialogu ar valsts iestādēm par skolas izglītības metodēm un saturu.
Tāpat politiskā spēka rezolūcijā pausta apņemšanās mobilizēt visus savus resursus, lai uzvarētu maija beigās gaidāmajās EP vēlēšanās. Pēc vēlēšanām LKS pārstāvji plāno darboties EP Zaļo/Eiropas brīvās alianses frakcijā.
LKS arī plāno turpināt strukturēt pilsonisko sabiedrību tematiskajās grupās sociālajos tīklos, kas spēj autonomi attīstīties. Papildus skolu jautājumam LKS turpināšot pievērsties arī “etniskās diskriminācijas jautājumiem, vārda brīvības aizsardzībai, Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanai, krievu kultūras attīstībai, identitātes saglabāšanai un vēstures izpētei, sociālo tīklu grupu pašorganizācijai, kā arī aktualizēt pilsētu ekonomikas jautājumus, vides veselību un reģionālo attīstību”.
Starptautiskā līmenī LKS plāno sadarboties ar tām partijām, nevalstiskajām organizācijām un starptautiskajām organizācijām, kas aizsargā cilvēktiesības, darbinieku, mazo un vidējo uzņēmumu intereses, rūpējas par vēsturiskās atmiņas saglabāšanu, pievēršas nediskriminācijas principiem. LKS plāno sadarboties ar organizācijām, kas cīnās pret neonacismu, rasu un nacionālo neiecietību.
Latvijas iekšpolitikā LKS turpinās izmantot jebkuru iespēju piedalīties sabiedriskās apspriedēs par visiem svarīgiem jautājumiem jebkurā formātā. Tāpat LKS plāno “panākt, lai tiktu pārtraukts aizliegums dot vārdu LKS pārstāvjiem sabiedriskajos medijos vēlēšanu laikā”. LKS arī plāno turpināt veidot savus video kanālus.
LKS savā rezolūcijā arī uzsver, ka liela vēlētāju daļa ir “Ušakova personības kulta ietekmē”, kas “noved pie atteikšanās no aktīvas dzīves pozīcijas, cerot, ka visas problēmas atrisinās viens vadītājs, kurš, savukārt, daudzus gadus atsakās risināt politiskos jautājumus”. “Ticība “labajam kungam” ir krievvalodīgo kopienas galvenais ienaidnieks un galvenais šķērslis vēlētāju konsolidācijai kolektīvās rīcības partijā – LKS,” uzsvērts partijas rezolūcijā.
2014.gadā notikušajās EP vēlēšanās par LKS nobalsoja 6,38% Latvijas balsstiesīgo, tādējādi dodot partijai vienu deputāta vietu EP, kur to ieņēma Ždanoka. 2018.gadā Ždanoka eiroparlamentārietes krēslu atstāja, lai atgrieztos Latvijā un palīdzētu savai partijai gatavoties 13.Saeimas vēlēšanām, kas politiskajam spēkam gan neizrādījās sekmīgas, jo ar 1,58% vēlētāju atbalstu tas neiekļuva Saeimā. Patlaban LKS EP pārstāv Mitrofanovs, bet maijā gaidāmajās vēlēšanās no LKS saraksta ar pirmo numuru atkal startēs Ždanoka. Mitrofanovs šajā vēlēšanu sarakstā būs otrais, bet ar trešo numuru LKS listē balotēsies 2014.gadā no “Saskaņas” saraksta EP ievēlētais un joprojām tur strādājošais Andrejs Mamikins.
Ja EP vēlēšanas notiktu aprīļa vidū, tad par LKS savu balsi atdotu 5% Latvijas balsstiesīgo, pagājušajā nedēļā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, atsaucoties uz socioloģisko pētījumu centra SKDS jaunākajiem datiem.
