Latvijas krievi atbalsta Putinu. Ko nu? 115
Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pozitīvi vērtē 60,2 procenti Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. To parāda pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kuru pasūtījis Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes birojs.
Pētījums veikts, visā Latvijā aptaujājot 1000 dažādu tautību respondentus. Pētījums liecina, ka tikai 20,1 procents krievvalodīgo Putina darbību vērtē negatīvi, tomēr, salīdzinot ar 2014. gada augustā veikto aptauju, to krievvalodīgo skaits, kuri Putina darbību vērtē pozitīvi, krities par 6,2 procentiem. Putina darbību pozitīvi vērtē tikai 12,1 procents latviešu valodā runājošo respondentu, bet 73,6 procenti latviski runājošo to novērtējuši kā negatīvu. Pētījumā atklājies, ka vislielākais Putina darbību atbalstošais krievvalodīgo skaits ir pirmspensijas un pensijas vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem, tomēr liels (61,8%) Putina atbalstītāju skaits ir arī starp krievvalodīgajiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Lielākais Putina atbalstītāju skaits ir Latgalē. Ko nozīmē šis “atbalsts”?
[wrapintext][/wrapintext]
SKDS sociāli politisko pētījumu projektu direktore Ieva Strode saka: “Reti kura Latvijas politiķa darbs tiek novērtēts tik augstu. No Latvijas politiķiem vienīgi Nils Ušakovs šajā pētījumā izpelnījies 83 procentu lielu atbalstu starp Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.” Pētījums neesot bijis par Putinu, cilvēkiem jautāts, kā viņi vērtē dažādu politiķu darbību – tajā pieminēti kopumā 20 politiķi – gan no Latvijas, gan arī Putins. Kā atzīst I. Strode, pētījuma pasūtītājas S. Kalnietes mērķis bijis noskaidrot, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Putinu. Par to, ko pētījuma rezultāti nozīmē Latvijas drošībai, pētniece nekomentēja, aizbildinoties ar pētnieka neitralitāti, un aicināja šos jautājumus uzdot pasūtītājam.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan saka, ka ir priecīga, ka atbalsts Putinam starp Latvijas krievvalodīgajiem ir mazinājies par 6,2 procentiem. “Pētījumus pasūtu, jo man ir svarīgi, kā Latvijā attīstās sabiedriskā doma. Šobrīd Latvijas krievvalodīgos lielākoties ietekmē Krievijas propaganda. Atbalsts Putinam krītas, un tā vērtējama kā pozitīva tendence, jo Krievijas propagandas mediju skaits un patēriņš nav mazinājies, taču atbalsta kritums Putinam norāda uz to, ka Krievijas propagandai ir grūtāk aizsniegt Latvijas krievvalodīgos, kuri viņiem pasniegto informāciju rūpīgi analizē, nevis pieņem par patiesību,” argumentēja S. Kalniete. Lai mazinātu Putina piekritēju skaitu, viņa uzskata, ka ir svarīgi, lai medijos būtu programmas, kas atainotu patiesību un atmaskotu Krievijas dezinformāciju. “Atbalstu tā saucamā trešā sabiedriskās televīzijas kanāla izveidošanu. Latvijas budžetam tas ir par smagu, lai tas būtu kvalitatīvs, tādēļ vajag Eiropas finansiālo atbalstu,” sacīja S. Kalniete. Viņa arī norādīja, ka jāveido Eiropas mēroga kanāls krievu valodā, kas vēstītu par krievu kopienas dzīvi Eiropā. Eiropas Komisijai no runām esot jāpāriet pie darbiem un jāizlemj, kādas konkrētas mediju programmas šajā virzienā tā finansiāli atbalstīs.
Viedokļi
Andrejs Panteļējevs, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs: “Viens šāds pētījums neatbild uz visiem jautājumiem, nepieciešams plašāks pētījums ar vairākiem jautājumiem. Pērn Ministru kabinetam bija plašs pētījums. No SKDS pētījuma grūti izdarīt fundamentālus secinājumus, bet, protams, rezultāti ir brīdinājums un rada vielu pārdomām. Mums jāmeklē ceļi, kā uzrunāt Latvijas krievvalodīgos, un jādomā, kā radīt kopēju informatīvo telpu. Kā jau minēju, no šī SKDS pētījuma nav iespējams veikt fundamentālus secinājumus, jo lietas ir daudz smalkākas, un tās iespējams izzināt ar plašākiem jautājumiem. Ministru kabineta pasūtītajā pētījumā iezīmējās, ka tikai niecīga daļa Latvijas krievvalodīgo vēlētos Latvijas izstāšanos no ES.”
Raimonds Rublovskis, ārpolitikas eksperts, partijas “Saskaņa” biedrs: “Mēs nevaram uzticēties aptaujai, kuru pasūtījusi Kalnietes kundze, kaut arī to ir īstenojis SKDS. Jābūt uzmanīgiem ar rezultātiem, jo manu paziņu lokā ir daudz krievvalodīgo, kas domā pretēji. Ja rezultāti atbilst patiesībai, vaina ir jāuzņemas Latvijas valstij, kura negribēja vai nespēja ilgus laikus integrēt Latvijas sabiedrību. Valstij jāstrādā uz dziļāku nacionālo minoritāšu integrāciju sabiedrībā, piemēram, jārisina nepilsoņu jautājums, kuru Igaunija risina daudz labāk par Latviju. Valdošajai koalīcijai vajadzētu mazināt agresīvo retoriku pret krieviem nozīmīgām lietām kā, piemēram, 9. maijs. Valsts līdz šim ir daudz runājusi par “piekto kolonnu”, bet tas nav veids, kā cilvēkus integrēt sabiedrībā. Un tad viņi meklē citas vērtības un orientierus.”
