Latvijas kino pandēmijas izrāviens. Par kādām tendencēm latviešu kino attīstībā liecina „Lielā Kristapa” nominācijas 3
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
No šodienas, 23., līdz 27. februārim norisinās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” konkursa un ārpuskonkursa kinodarbu skate, ko atklās festivāla mājās – kinoteātrī “Splendid Palace”. Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā šogad pasniegs kostīmu māksliniecei Ievai Kundziņai.
Pati “Lielā Kristapa” balva kinematogrāfijā tika iedibināta sen – 1977. gadā Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, un interesanti, ka šogad aprit 20 gadu, kopš Latvijas toreizējais Ministru prezidents Einars Repše 2002. gada rudenī aicināja apsvērt iespēju turpmāk no valsts budžeta nepiešķirt finansējumu filmu nozarei.
2022. gadā Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” tika pieteiktas 92 filmas, tajā skaitā astoņas pilnmetrāžas spēlfilmas, deviņas īsmetrāžas spēlfilmas, septiņas daudzsēriju filmas, 20 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, desmit īsmetrāžas dokumentālās filmas, septiņas animācijas filmas un 31 studentu filma.
Visvairāk nomināciju – 11 – saņēmusi filma “Gads pirms kara” (režisors Dāvis Sīmanis), kas pie skatītājiem kinoteātros nonāks aprīlī, desmit kategorijās nominētas filmas “Emīlija.
Latvijas preses karaliene” (režisori Dāvis Sīmanis, Kristīne Želve, Andis Mizišs), “Spogulī” (režisore Laila Pakalniņa) un “Tizlenes” (režisore Marta Elīna Martinsone).
“Lielā Kristapa” starptautiskajā žūrijā šogad strādāja kinokritiķe Daira Āboliņa (Latvija), producents Gerijs Krenners (Norvēģija), aktrise Aiste Dirzjute (Lietuva), producente Arta Ģiga (Latvija), režisors Arvīds Krievs (Latvija). Portāla LSM balsojumā (līdz 25. februārim) noskaidros skatītāju balvas ieguvēju un “Lielajā Kristapā” tiks pasniegtas vēl vairākas īpašās balvas.
Sāks ar “Krimināllietu iesācējam”
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasākumus rīt atklās ar Armanda Zvirbuļa režisētās daudzsēriju filmas “Krimināllieta iesācējam” pirmajām divām sērijām. Septiņu sēriju mākslas filma pēc rakstnieka Andra Kolberga romāna motīviem uzņemta studijā “RedDotMedia”, un gan kino profesionāļi, gan skatītāji varēs novērtēt pirmo Latvijā radīto mākslas filmu ar 3D skaņu.
Kinoteātrī klātienē notiks vairākas pirmizrādes, būs arī iespējams noskatīties daudzas balvai nominētās filmas.
Vienlaikus “Lielā Kristapa” klātienes seansiem nominētās filmas var noskatīties arī Latvijas lielākajās straumēšanas platformās “LMT Viedtelevīzija” un “Tet+”, kā arī “Vimeo”. Tiešsaistē portālā www.filmas.lv varēs noskatīties vairākas retrospekcijas programmas un studentu konkursa filmas.
Diemžēl skatītāji ne klātienes seansos, ne tiešsaistē nevarēs noskatīties visvairāk nominācijas ieguvušo spēlfilmu – režisora Dāvja Sīmaņa filmu “Gads pirms kara”. Šis kinodarbs ir rekordists nomināciju ziņā – tas nosaukts 11 reizes. Kā “Kultūrzīmēm” skaidroja “Lielā Kristapa” balvas organizatori, filmas pirmizrāde Latvijā festivāla laikā notika jau 2021. gada rudenī Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, un noteikumi paredz, ka filmai nerīko divas pirmizrādes vienas valsts festivālos.
Kopš oktobra filmas izrādīšana kinoteātros ir pārcelta jau trīs reizes, un skatītāji tiek aicināti būt mazliet pacietīgiem un sagaidīt aprīli, kad solīts to izrādīt visā valstī uz lielajiem ekrāniem.
“Mēs varam, esam to jau darījuši”
Atbildot, kas visvairāk iepriecina kino svētku nedēļā, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētāja, filmu māksliniece Ieva Romanova uzsver: “Visbūtiskākais ir tas, ka šie svētki vispār notiek, lai gan izrādīšanas apstākļi vēl joprojām ir ierobežoti. Tomēr būs iespējams izrādīt filmas uz lielā ekrāna un gan autori, gan skatītāji varēs satikties. Iepriecina arī tas, ka filmas ir ārkārtīgi dažādas, atšķirīgas tematikā un stilistikā, turklāt – drosmīgas.”
Priecājoties par pēdējo gadu tiešām iespaidīgo skatītāju skaitu, Ieva Romanova piebilst, ka pēdējā laika Latvijas filmu popularitāte viņu nepārsteidz, jo “mēs uz to gājām jau ilgi, filmas tapa visu laiku, bet bija nepietiekamā daudzumā, tādēļ bieži netika pamanītas.
Kad parādījās projekta “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” darbi, sabiedrības interesi varēja just praktiski uzreiz, turklāt ne tikai Latvijā – šīs filmas ieguva balvas arī starptautiskos festivālos, kur ir augsta latiņa un liela konkurence. To, ka mēs varam, to es zināju, to zinājām mēs visi, bet mums nebija dota iespēja”.
Daudzsēriju filmu veidošanu aizsāka jau režisors Aloizs Brenčs, un, kā teic Ieva Romanova, prieks, ka tagad šai jomai turpina pieķerties profesionāļi.
Jautāta par galveno atšķirību starp daudzsēriju un pilnmetrāžas spēlfilmām, māksliniece norāda, ka “tās stāstu var izstāstīt garāk un, jo ilgāk skatītājs filmā iesaistās, jo viņš kļūst par tās labāko draugu”.
“Kovida rezultātā tapa divi seriāli “Emīlija. Latvijas preses karaliene” un “Krimināllieta iesācējam”. Noteikumi tiem papildus grantiem ir ārkārtīgi skaudri, kino produkts ir jāizveido ļoti īsā laikā, bet – arī to mēs varam, esam to jau darījuši,” viņa piebilst.
“Latvijas kino iepriecina”
DITA RIETUMA, Nacionālā kino centra (NKC) direktore.
– Kas jūs visvairāk iepriecina šajā kinosvētku nedēļā?
D. Rietuma: – Iepriecina jau pats notikums – Nacionālā kinobalva “Lielais Kristaps” taču tika pārcelta no pagājušā gada rudens, priecājos, ka būs reāli kinoseansi.
– Šogad balvai kopumā tika pieteiktas 92 filmas, kas skatītājam varētu likties daudz.
– Neteiktu, ka šo skaitu var uzskatīt par stabilu rādītāju daudzumam, kvalitātei vai mazumam. “Lielais Kristaps” ir atvērts dažādiem pieteikumiem, šo iespaidīgo kvantitatīvo rādītāju rada situācija, ka savu darbu var pieteikt gan profesionālis, gan studenti – savus mācību darbus.
– Latvijas simtgades filmu programmai bija iespējams 7,5 miljonu eiro finansējums – tagad, tuvāko divu gadu laikā, kinematogrāfistiem ir iespējams apgūt gandrīz sešus miljonus eiro.
– Pēdējo gadu laikā rādītāji ir bijuši ļoti iepriecinoši. Nenoliedzami, Latvijas kino nozare ir saņēmusi lielāku atbalstu nekā iepriekš. Pirms pandēmijas, no 2018. līdz 2019. gadam, Latvijas kino sasniedza labākos rādītājus pēdējo 30 gadu laikā, lai redzētu latviešu filmas, kinoteātrus ir apmeklējuši vairāk nekā pusmiljons skatītāju.
Kino ir iepriecinājis ne tikai ar kvantitāti un kvalitāti, bet arī ilgtspēju – filmas turpina dzīvot arī pēc aktuālās izrādīšanas kinoteātros. Šis process tiešām ir pozitīvs, taču tas nebūtu bijis iespējams bez atbalsta papildu finansējumam.
Tagad pieejamais finansējums no Eiropas struktūrfondiem “React-EU” ir ar ārkārtīgi sarežģītiem noteikumiem, bet, protams, nozare būs ieguvēja. Finansējums sešu miljonu eiro apjomā prasīs augstu profesionālismu, laika sprīdis, kurā projektus atļauts realizēt, ir īss, tas būs saspringts darbs, izaicinājums. Protams, šis finansējums ļaus turpināt attīstīt ne tikai spēlfilmu veidošanu, bet būs atbalsts arī daudzsēriju filmām. Viens no pēdējo gadu pozitīvākajiem piemēriem ir tieši tas, ka NKC ir izdevies atbalstīt kvalitatīvu daudzsēriju mākslas filmu veidošanu. “Emīlija. Latvijas preses karaliene” ir viena no pagājušā gada populārākajām filmām, pavisam drīz tai būs arī pirmizrāde LTV. Šīs filmas veidotāji ir minēti daudzās “Lielā Kristapa” balvas kategorijās, tikko tā saņēma arī “Kilogramu kultūras” kā labākā 2021. gada filma.
– Vai jau ir domāts par filmu nozares finansējumu pēc 2023. gada?
– Šobrīd jau vēl neviens no mums nevar prognozēt ne globālos ģeopolitiskos, ne epidemioloģiskos, kur nu vēl kultūrpocesus. Viss šis ir ļoti cieši saistīts. Pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, mums būs iespēja turpināt atbalstīt gan daudzsēriju filmas, gan filmas bērnu un jauniešu auditorijai, un šī patiešām ir lieliska ziņa, finansējums ir jāapgūst līdz pat 2023. gada beigām.
UZZIŅA
Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps”:
Klātienē pirmizrādes gaidāmas Ivara Zviedra dokumentālajai filmai “Uz neredzīti, Brasa!” (25. februārī), Andreja Verhoustinska darbam par mākslinieci Birutu Delli “Delle” (28. februārī).
Ārpuskonkursa pirmizrādi svinēs Mārča Lāča spēlfilma “Revolūcija” (25. februārī).
Animācijai veltītajā seansā pirmizrādi piedzīvos Daces Rīdūzes leļļu filma “Dusmukule”, 2021. gadā mūžībā aizgājušā režisora Nila Skapāna pēdējā filma “Diendusa” un studijā “Atom Art” veidotā Māras Liniņas īsfilmiņa “Čuči čuči” u. c.
Noslēguma ceremonija notiks 27. februārī “Hanzas peronā”, tiešraidē to translēs LSM un Latvijas Televīzija.
Astoņas filmas tiešsaistē atklās “Lielā Kristapa” mūža ieguldījuma balvas laureātes kostīmu mākslinieces Ievas Kundziņas talantu – “Četri balti krekli” (1967), “Ceplis” (1972), “Dāvana vientuļai sievietei” (1973), “Puika” (1977), “Agrā rūsa” (1979), “Akmeņainais ceļš” (1983), “Sprīdītis” (1985) un “Maija un Paija” (1990).
Programma “Viņi ir ar mums” godinās spilgtas Latvijas kino personības, kuru dzīve pārtrūkusi, – režisorus Ansi Bērziņu, Nilu Skapānu, Olafu Okonovu un Askoldu Saulīti, aktierus Astrīdu Kairišu un Armandu Reinfeldu, kā arī komponistu Mārtiņu Braunu.
No 27. februāra līdz 5. martam vietnē “www.filmas.lv” būs skatāma arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas studentu filmu izlase.
Avots: Nacionālais kino centrs
FAKTI
2021. gads Latvijas kino:
Kopējais kinoteātru apmeklētāju skaits – 503 442 skatītāji (44% kritums, salīdzinot ar 2020. gadu), taču salīdzinājumā ar 2020. gadu Latvijā ražoto filmu apmeklētāju kritums nebija tik liels: 15,77% 2021. gadā pret 19,9% 2020. gadā.
Visvairāk apmeklēto filmu desmitniekā iekļuvušas divas Latvijas filmas – 5. vietu ieņem daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (18 276 skatītāji) un 7. vietā – pusaudžu komēdija “Tizlenes” (16 077 skatītāji). Salīdzinājumam: bondiādes filmu “Nav laiks mirt” aizvadītā gada laikā kinoteātros apmeklējuši nepilni 40 tūkstoši skatītāju.
Divām populārākajām Latvijas filmām seko režisores Daces Pūces spēlfilma “Bedre”, režisora Andreja Ēķa erotiskā komēdija “Tabu”, Māra Martinsona komēdija “Saki Jā!” un režisora Matīsa Kažas variācija par vesterna žanru “Wild East. Kur vedīs ceļš”.
