Latvijas jaunie hokejisti uz pasaules spožākās talantu skatuves 2
Latvijas bērnu un jauniešu hokeja komandas, lai progresētu un iegūtu starptautisku pieredzi, regulāri piedalās dažādos turnīros ārzemēs. Vislielākā un prestižākā skatuve ir sezonas noslēgumā “World Selects Invitational”, kas ir kā pasaules čempionāti četrās vecuma grupās. Latvijā šīs komandas veido organizatoru “Legacy Global Sports” oficiālais pārstāvis Aldis Girgensons, mūsu vienīgā NHL spēlētāja Zemga Girgensona tēvs.
Treneru prioritātes
“Nevienā valstī hokeja federācija līdz 16 gadu vecumam nenodarbojas ar izlašu atlasi un komandu veidošanu. Amerikāņi radīja “Selects” – tie ir prestižākie komercturnīri, kurā piedalās faktiski visi labākie sava vecuma spēlētāji. Zviedriem no pērnās U-18 izlases gandrīz visi bija spēlējuši selektos, Latvijas jauniešiem tikai divi nebija piedalījušies. NHL šobrīd ir 70 aktīvie hokejisti, kas savulaik piedalījušies šajos turnīros,” stāsta Aldis Girgensons, kurš šo vidi iepazina pieskatot dēla karjeras pirmos soļus.
Šopavasar turnīri 2002. līdz 2005. gadā dzimušajiem puišiem no aprīļa beigām līdz maija vidum notiks Bolzāno (Itālija), Šamonī (Francija) un Filadelfijā (ASV). Katrā vecumā grupā ir 20 – 24 komandas, latvieši parasti ir apmēram pa vidu – 10 līdz 13. vieta, tātad līdzīgi kā lielā izlase pasaules čempionātos. Trīs komandas (1994., 1996. un 2002. gada) ir iekļuvušas sešiniekā.
Šobrīd komandu veidošana nav viegls process, tāpēc Girgensons cer sadarboties ar Latvijas Hokeja federāciju. Iepriekšējā vadība par to maz interesējusies, bet jaunā saprot ieguvumu – ja apvieno pūliņus, tiek veikta spēlētāju atlase, izvēlēti treneri, tad četru gadu laikā federācija saņem gatavu U-16 komandu, kas ir spēlējusi visaugstākajā līmenī.
“Nonākot U-18 izlasē hokejists jau ir spēlējis pret kanādieti. Labāko kanādieti! Mēs pērn zaudējām Kanādas komandām ar 1:14 un 1:16, tur jau bija tā – ierauga, ka atvēzējas tāds, kurš 14 gadu vecumā ir augumā virs 1,90 metriem, pašķīst pa malām, un arī vārtsargs vairs nezina, ko darīt. Bet tai skolai ir jāiziet cauri, jāiemācās zaudēt. Ja visus apspēlē, tad nav ko mācīt, tad viss ir pareizi,” spriež Aldis Girgensons.
Lai arī pastāv uzskats, ka hokejā lielākoties ir turīgu vecāku bērni, ne visi var atļauties apmaksāt dalību ārzemju turnīros. Perspektīvākajiem censoņiem Girgensons iespēju robežās panāk pretī, no amerikāņiem var izprasīt atlaidi. “Vecākiem saku – ja finanses ļauj, braucat uz visiem turnīriem. Ja ne, tad izvēlaties prioritātes, bet ļoti bieži tas nestrādā. Esmu novērojis, ka mūsu treneriem interesē braukt uz turieni, kur var uzvarēt – jo tad treneris ir labs. Selektos tu ne tuvu nevari tikt pjedestālam, tātad esi slikts. Ir arī atsevišķi gadījumi, kad treneri aizliedz bērnam braukt, sakot, ka atpakaļ var nenākt. Dažs uztver bērnu kā privātīpašumu un vecāki arī pakļaujas. Es gribētu, lai Latviju pārstāv tiešām visi labākie sava vecuma spēlētāji, bet pagaidām tā nav. Treneriem tieši pretēji būtu jārekomendē savi spēlētāji šim turnīram, bet to varētu risināt arī sadarbībā ar federāciju, kas būtu ieguvums visiem.”
Jāveido sistēma
Latvijā par bērnu un jaunatnes hokeju saka – mums nav sistēmas.
Līdz šim par to neviens nav domājis. Tikos ar Viesturu Koziolu un varu teikt, ka viņam ir perfekta izpratne par lietām, kā būtu jābūt. Jautājums, kā to var atrisināt un īstenot, jo apakšā ir diezgan liels haoss, arī treneru ziņā. Vairums strādā pēc vecās skolas – kaut ko ir redzējis, mācījies, pats spēlējis. To, ko viņam mācīja, to arī tagad mēģina iemācīt bērniem. Progresīvu treneru ir maz.
Kā būtu jāstrādā?
Bērniem jau 12 gadu vecumā ir lietas, kuras jāzina, un ar to es nedomāju sarežģītu taktiku, bet gan pamatus. Mēs bieži spēlējam kaut ko – individuāli ir labi, bet katrs pats par sevi, un tā tas pāriet pieaugušo vecumā, par ko, šķiet, izteicās arī Bobs Hārtlijs. Lai to mainītu, jābūt sistēmai – lai visi dažādos vecuma posmos strādā pēc vienota principa, nevis kā iedomājas. Tas ir pats būtiskākais. Lai katrā klubā un katrā etapā ir viena treniņu sistēma. Un jābūt virsuzraugam, kas pieskata visu, varbūt pat pamāca. Ja tajā dienā paredzēta slidošanas apmācība, bet uzraugs aizbrauc un redz, ka treneris dara kaut ko citu, tad izsaka brīdinājumu, otro reizi – lemj, kā būt tālāk. Ja visi klubi strādā vienā virzienā, tad beigās arī dabūsim Latvijas hokeju – vai tas būs tuvāk Ziemeļamerikai vai Skandināvijai, es nezinu. Varbūt vēl kaut kas cits, bet, lai ir viens koncepts. Plus kvalitatīva treneru apmācība, bet galvenais, lai treneris grib ieklausīties, analizēt un mācīties. Tā ir vēl viena problēma.
Vai tu reāli tici, ka visi treneri, klubi var sākt strādāt pēc vienotas sistēmas?
Domāju, ka var, lai gan viegli nebūs. Federācijai līdz tam jānonāk. Vispirms ir vēlme un ideja, tad tikai nauda. Skaidrs, ka bez tās arī nevarēs. Vienā dienā jau to nevar izdarīt, ja nekas pa lielam nav noticis. Vispirms vīzija jāuzliek uz papīra. Ja gribam ļoti labu sistēmu, nauda būs vajadzīga. Pieļauju, ka pašvaldības nāks pretī, jau šobrīd atbalsta Ventspils, Preiļi, Limbaži, Mārupe. Uz kuras valsts modeli mums būtu jātiecas? Ziemeļamerikas hokejs šobrīd ir soli priekšā Eiropai. Ja federācija pieturēsies pie savas vīzijas, rezultātam jābūt labam.
Kuri jauniešu treneri, tavuprāt, mums ir pasaules līmenī?
Igors Smirnovs, Vladimirs Golovkovs, Edmunds Vasiļjevs. Tie, kas ir pie izlašu stūres, Ēriks Miļuns – viņa izlases bieži saglabājušas vietu elitē. Aigars Razgals ar bērniem ļoti labi strādājot. Haralds Vasiļjevs– no zināšanu un pieredzes viedokļa ir numur viens, Vācijā katru gadu apmeklējis kursus, modernā hokeja piekritējs.
Hokejā masveidība un attiecīgi kvalitāte aug?
Bērnu jau nav. Ja ir jauna halle, daļa aizplūst uz turieni un attiecīgi kāds cits klubs zaudē audzēkņus. Cik tad mums cilvēku Latvijā palikuši? Kaut kas jau mazliet nāk klāt, bet ne daudz. Un tas ir arī speciālistu jautājums – halles var sabūvēt, bet, ja nav apmācīti un zinoši treneri, pasākums kļūst neproduktīvs. Sporta ziņā jau labi, jo ir, kur slidot un trenēties, bet no profesionālā viedokļa – jābūt sistēmai, pareiziem akcentiem.
Kuri klubi darbojas vismūsdienīgāk?
Tā īsti – neviens, un tas atkal ir neesošās kopējās hokeja sistēmas jautājums. Sava sistēma ir “Pārdaugavai”, “Liepājai” – pilna piramīda, tāpat HS “Rīga”, kam ir specklase, kas spēlē Pēterburgā, bet viņi daudz kavē skolu. Cik no tiem bērniem kļūs par profesionāļiem? Maz, bet visi ir izsisti ārā no sadzīves aprites. Labais un sliktais šādā situācijā ir 50 pret 50. Izskatās, ka“Jelgava” ir uz pareizā ceļa, bet visiem ir, kur augt.
“Latvia Selects” komandu treneri 2017.gada turnīriem
2002. gads – Aigars Razgals
2003. gads – Edmunds Vasiļjevs
2004. gads – Toms Strauss un Raimonds Vilkoits
2005. gads – Edmunds Vasiļjevs
“Latvia Selects” komandu treneri no 2009. gada
Gunārs Krastiņš, Edmunds Vasiļjevs, Aigars Razgals, Ēriks Miļūns, Miks Dzindulis, Vladimirs Golovkovs, Igors Smirnovs, Mihails Svarinskis, Edgars Rozenbergs, Ronalds Ozoliņš, Aleksejs Rešetņikovs, Jānis Zīle, Guntars Pāls, Gundars Gailis, Guntis Bāliņš
