Latvijas jaunās mūzikas veltījums Rīgai 0
Festivāla „Latvijas Jaunās mūzikas dienas” noslēgumā 3. aprīlī Sv. Pētera baznīcā izskanēs programma „Veltījums Rīgai”, ko iestudējis Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais, aicinot ieklausīties līdz šim nesaknējušu latviešu komponistu darbu pirmatskaņojumos.
Latvijas Jaunās mūzikas dienas ir vienīgais festivāls, kura uzmanības centrā ir jaunākā mūsu valsts komponistu radītā laikmetīgā mūzika. Šogad, pārstāvot vairāk kā 27 dažādu paaudžu aktīvos Latvijas komponistus, festivāla apmeklētājiem piedāvāta plaša un daudzveidīga programma, kas atklāj latviešu mūzikas dažādās šķautnes.
Festivāla noslēguma koncerta „Veltījums Rīgai” saturiskajā centrā ir pilsēta Rīga, kura šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. To simboliski iezīmēs un latviešu tautas dziesmu apdaru pioniera Jāņa Cimzes „Rīga dimd” – komponistam šogad aprit apaļi 200 gadi. Savukārt Rīgas apdziedāšanu kā saturisko centru ieskaus Emīļa Melngaiļa rakstītās Latvijas novadu tautas dziesmu apdares.
Koncertā gaidāmi arī divu apjomīgu skaņdarbu pirmatskaņojumi. Viens no tiem būs Paula Dambja cikla „Rīgas Ziemeļnieks” pirmatskaņojums – ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju. „Aizvadītajā gadā bijām izsūtījuši komponistu savienības biedriem uzsaukumu iesūtīt līdz šim neatskaņotus darbus, ar domu, ka plauktos varētu būt noglabāts kāds lielisks darbs, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ līdz šim nav ticis atskaņots,” stāsta Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, piebilstot, ka Paula Dambja darbs, veltījums Rīgai, ir šīs koncertprogrammas centrālais opuss. Komponists allaž mēģina jaunās skaņās parādīt etno elementus.
Kā otro apjomīgo darbu koncertā dzirdēsim Andra Vecumnieka cikla „Vecās Rīgas likteņdziesmas” pirmatskaņojumu ar Ojāra Vācieša tekstu. 1990. gadā rakstītais darbs nav zaudējis savu aktualitāti, ir pārliecināts tā mūzikas autors. „Protams, toreiz, kad tapa darbs, Latvija vēl nebija neatkarīga, un Ojāra Vācieša četrām vecās Rīgas likteņdziesmām bija citas semantiskais piedāvājums. Taču viņa teksts nenoveco, tieši pretēji – Vācieša personība un vārdi ir aktuāli un pravietiski. Skaņdarba mūzikai šajā gadījumā ir sekundāra nozīme,” stāsta A. Vecumnieks.
Šajā reizē Latvijas jaunās mūzikas dienu vadmotīvs bija iesaistīt festivālā pēc iespējas dažādu paaudžu komponistus. Mēģinājām parādīt, cik dažādā ir viņu radītā mūzika, šoreiz gaismā cēlām arī tos jaunos skaņražus, kas vēl mācās un nav uzskatāmi par profesionāliem. Tuvojoties festivāla noslēgumam, jau tagad ir skaidrs, ka kopēja aina ir ļoti laba, mums ir un, galvenais, būs komponisti un, kas nav mazāk svarīgi – viņu mūzikas atskaņotāji,” uzsver D. Bluķe.
3. aprīlī, noslēdzoties „Latvijas Jaunās mūzikas dienām”, norisināsies arī to satelītpasākums – Ādažu Mākslas un mūzikas skolā un Ādažu Kultūras centrā notiks mūzikas jaunrades konkurss “Skaņuraksti Ādažos”, kura iniciatore ir komponiste Anna Veismane. Šeit savas kompozīcijas piedāvās dažādu vecumu Latvijas mūzikas skolu audzēkņi, bet viņu darbus novērtēs profesionālu komponistu žūrija. Labākajam – specbalva.
UZZIŅA
Koncerts: 3. IV 19.00 Rīgā, Sv. Pētera baznīcā.
Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās, www.bilesuparadize.lv.
Cena: EUR 10.
