Rožaina nākotne nespīd, ja jaunie uzņēmumi fokusēsies uz iekšējo tirgu 1
“Ja uzņēmums vēl ir attīstības sākumposmā, palikšana iekšējā tirgū nav problēma, taču, ja audz un nedomā par eksportu, tad gan ir bēdīgi. Latvijā diemžēl dominē uzskats, ka mazs uzņēmums ir labs, bet liels jau ir kapitālisms. Ja gribam dzīvot labi, tad domāšana ir jāmaina un bez spēcīga eksporta nevarēsim iztikt, ” norāda Latvijas Biznesa Eņģeļu tīkla valdes loceklis un investors Juris Birznieks.
Aktuālākajā SEB Baltijas jauno uzņēmumu aptaujā iezīmējas vēl kāda bīstama tendence – 39% Latvijas jauno uzņēmumu uzskata, ka viņu darbībai digitalizēšana nav svarīga. Mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 12% un 21%. “Kādam tas var patikt vai nepatikt, bet informācijas tehnoloģijas, digitālās tehnoloģijas attīstās visstraujāk un neviens uzņēmums nākotnē bez tām nepastāvēs. Pat elementārākās lietas būs digitālas, kur nu vēl uzņēmumi,” uzsvēra SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. Pārāk rožainu nākotni neiezīmē arī dati, ka 70% (+10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) aptaujāto Latvijas jauno uzņēmumu fokusējas uz iekšējo tirgu. “Man kā baņķierim gribētos redzēt, lai eksportspējīgie uzņēmumi būtu vairāk. Bet saprotu arī to, ka tādi uzņēmumi nerodas uzreiz,” norādīja SEB pārstāvis. Lietuvā pārliecinoši visvairāk jauno uzņēmumu orientējas uz eksporta tirgiem – ceturtā daļa, kamēr Igaunijā 11% un Latvijā tikai 8%.
Valstij jāpalīdz vēl vairāk
Biznesa eksperti atzīst, ka uzņēmumiem būtu nepieciešams valsts atbalsts. Piemēram, Igaunija mūs apsteidz uzņēmumu dibināšanas ātrumā, to kaimiņvalstī iespējāms izdarīt pāris minūšu un klikšņu laikā, kā arī nemaz neesot Igaunijā. Latvijā šis process aizņem nedēļām ilgu laiku, bieži vien jauno uzņēmumu vai investoru pakļaujot ilgstošām pārbaudēm. Teju kā teroristus. “Strādājam no savas puses ar Uzņēmumu reģistru u. c. institūcijām, lai mums būtu vieglāk piesaistīt Latvijai ārvalstu jaunuzņēmumus. Svarīgi, lai valsts nāktu pretī ar vienkāršu procesu digitalizēšanu,” norādīja Latvijas jaunuzņēmēju asociācijas “Startin.lv” valdes priekšsēdētāja Egita Poļanska. Lietuva, piemēram, valstiskā līmenī paziņojusi, ka grib būt labākie finanšu tehnoloģiju jomā Eiropā. “Viņu centrālajā bankā ir īpašs valdes loceklis, kas ceļo pa pasauli un meklē risinājumus, kurus ieviest Lietuvā. Mums pietrūkst šāda grūdiena,” norādīja SEB eksperts.
Latvijā grib pelnīt vairāk, Lietuvā būt sev priekšnieki
Interesanti dati aptaujā saņemti, uzdodot uzņēmumiem jautājumu par to, kāpēc uzņēmums dibināts. Latvijā un Lietuvā cilvēki ir gana pragmatiski – teju 40% savus uzņēmumus dibinājuši, lai uzlabotu savu dzīves līmeni, pelnītu vairāk. Lietuvā daudzi jaunie uzņēmumi to darījuši arī tāpēc, ka gribējuši paši sev būt priekšnieki. Igaunijā situācija ir mazliet citāda – tur pat ceturtā daļa visu aptaujāto norādījuši, ka viņu uzņēmums ir arī viņu hobijs, kas par biznesu pāraudzis tikai beigās. J. Birznieks atzina, ka šis ir ļoti būtisks rādītājs, jo par šāda veida cilvēkiem var teikt, ka viņiem savā uzņēmējdarbības karjerā vairs nebūs jāstrādā, jo viņi var darīt to, ko viņiem patīk darīt pat brīvajā laikā.
Pie lielākajām problēmām uzņēmējdarbības sākšanai daudzi latviešu un lietuviešu aptaujātie joprojām pieskaita finansējuma trūkumu, lai gan naudas apjoms, kas pieejams jaunām idejām, ir visai liels, un riska kapitālisti norāda, ka gribētu vēl vairāk projektu, kuros varētu ieguldīt naudu. Arī “Altum” publiski paudis, ka labprāt finansētu vēl kādus riskantus projektus, bet pieprasījums pēc šādām finansēm nav pārāk liels. “Cilvēkiem jābūt aktīvākiem, jāstāsta par savu biznesu,” sacīja A. Škapars. Vidēji Latvijā finansējumu saņem krietni vairāk projektu nekā, piemēram, ASV, kur konkurence ir krietni lielāka.
Igaunijā pērn divreiz vairāk jauno uzņēmumu
Aptaujā piedalījās 1500 jauno uzņēmumu trijās Baltijas valstīs, kas darbojušies ne ilgāk par trim gadiem. Kopumā Latvijā 2017. gadā dibināti 10 094 uzņēmumi (2016. gadā – 10 770) – jaunizveidoto uzņēmumu skaits Latvijā samazinās jau kopš 2012. gada. 37% jaunuzņēmumu atrodas Rīgā, un 69% uzņēmumu apgrozījums nepārsniedz 65 tūkstošus eiro. Lietuvā pērn izveidotas 11 378 jaunas kompānijas, bet visaugstākā aktivitāte jaunu uzņēmumu dibināšanā tradicionāli ir Igaunijā – 2017. gadā tur reģistrētas 21 947 jaunas kompānijas.
