Latvijas izcilnieki – talantīgi, čakli, mērķtiecīgi 0
Pagājušajā nedēļā noskaidrojās, kuri tad ir Latvijas skolu dižākie izcilnieki, kas saņems uzņēmuma “Maxima” dāvātās 1000 latu stipendijas. Iepazīstinām ar 2012. gada laureātiem.
Gudrs un atsaucīgs
Kategorijā “Eksaktās zinātnes” uzvarēja daudzpusīgais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Māris Seržāns (attēlā). Viņš šovasar izcīnījis zelta medaļu starptautiskā ģeogrāfijas olimpiādē, guvis panākumus arī starptautiskās bioloģijas un fizikas olimpiādēs, Latvijas līmenī uzvarējis astronomijas olimpiādē, ieguvis otro vietu gan matemātikas, gan elektronikas olimpiādē. Taču ar minētajām zinātnēm vien Māra zināšanas neaprobežojas – viņš mūzikas skolā mācās ģitāras spēli un dzied jauniešu korī “Kamēr”.
Kā Mārim izdodas visu paspēt? “Var jau piecas stundas dienā notupēt internetā. Pats arī tā kādreiz darīju, bet vairs negribu. Labāk šajā laikā kaut ko derīgu padarīt,” atbild izcilnieks.
Cik stundas dienā velta mācībām, puisis nevar pateikt. Neesot skaitījis.
“Bet nevarētu teikt, ka mācos pārāk daudz,” viņš saka. Šis apgalvojums gan izraisa lielu jautrību Māra draugos, kuri dzird mūsu sarunu. Viņi stāsta – bioloģijas un ķīmijas olimpiādēm nācies izlasīt grāmatas, kurās ir krietni vairāk nekā 1000 lappušu. Par gatavošanos ģeogrāfijas olimpiādei Māris teicis, ka bijis viegli, jo jālasa tikai 800 lappuses.
Kuras no visām jomām Mārim pašam tīk vislabāk? Izrādās, vienas favorītes nav, puiša intereses regulāri mainās. Māris atzīst, ka sasniegumos liela loma ir arī skolotājiem, taču viņi parāda vien ceļu, tālāk jāiet pašam.
Stipendija Mārim būšot labs atbalsts studijām kādā no augstskolām. Kur tieši studēt un par ko nākotnē kļūt, puisis vēl nav izlēmis. Taču noprotams, ka domā par zinātnisku darbu.
Personībai piemērots tērps
Alise Anna Dzirniece ieguva 1000 latu stipendiju mākslā. Sešpadsmit gadus vecā meitene tikko iestājusies Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā, taču balvu viņa saņēma par saviem fantastiskajiem zīmējumiem, kas tapuši, izmantojot tikai zīmuļus.
Šāda stila zīmēšanu meitene apguvusi pašmācības ceļā. Alise Anna teic, ka šādā tehnikā sākusi zīmēt nejauši – bērnībā mājās no zīmēšanas piederumiem bijuši tikai zīmuļi. Viņa daudz zīmē cilvēkus, tāpēc to proporcijas rūpīgi pētījusi gan anatomijas grāmatās, gan spogulī, izmantojot par modeli pati sevi. “Man ļoti patīk būt aizņemtai, visu laiku kaut ko darīt,” teic Alise Anna.
Nākotnē meitene vēlas kļūt nevis par gleznotāju, bet gan tērpu modelētāju. Alise Anna gribētu radīt nevis masu produkciju, bet katrai personībai atbilstošu tērpu.
Stipendiju Alise Anna izmantos, lai nopirktu šujmašīnu un varētu uzšūt uzzīmētos sapņu tērpus.
Tieši mērķī
Agate Rašmane, kura ieguva “Latvijas izcilnieka” titulu nominācijā “Sports un veselība”, ir jaunatnes čempione ložu šaušanā, uzvarējusi arī vairākās starptautiskās sacensībās un jau 14 gadu vecumā tikusi pie sporta meistara titula.
Agate šaušanā nonāca desmit gadu vecumā, pateicoties brālim, kurš viņu aicināja līdzi uz treniņu. Brālis drīz vien nolēma tomēr veltīt laiku mūzikas skolai, bet Agate palika Dobeles Sporta skolas šautuvē. Kas piesaistīja šim sporta veidam? “Man tas liekas ļoti interesanti. Patīk šautuvē valdošā draudzīgā atmosfēra, skaņas, kas tur valda. Agate uz šautuvi iet katru dienu, un tas viņu nebūt nenogurdina, jo sporta skolā esot “tiešām forši” – bērni un jaunieši tur ne tikai trenējas, bet arī kopīgi pavada laiku un pat sagatavo mājas darbus skolai. Kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai viņš būtu labs šāvējs? “Pats galvenais – jābūt pacietībai un gribasspēkam. Viss atkarīgs no cilvēka rakstura. Ja pacietīgi regulāri trenēsies, viss notiks,” atbild jaunā šāvēja.
Agate cer augt līdz olimpieša šāvēja Afanasija Kuzmina līmenim un pat vēl augstāk.
Stipendiju viņa grasās tērēt sava ieroča iegādei. Tāds var maksāt pat vairākus tūkstošus eiro, bet laba pistole maksā vismaz 1500 eiro. Patlaban meitene šauj ar skolas ieroci. Agate atzīst, ka šaušana ir dārgs sporta veids un nauda vajadzīga arī treniņiem, dalības maksai dažādās sacensībās. Jo sevišķi svarīgi tas ir tāpēc, ka Agate vēlas piepildīt lielu mērķi – piedalīties 2014. gada Pasaules jaunatnes vasaras olimpiskajās spēlēs un pēc tam arī pieaugušo olimpiskajās spēlēs.
Agate mācās Dobeles Valsts ģimnāzijā, dejo skolas tautas deju kolektīvā “Vērdiņš”, kā arī darbojas improvizācijas teātra studijā “Teātru sports”.
Pirks labu flautu
Jaunā flautiste Elza Heinsberga uzvarēja kategorijā “Mūzika”. Meitenei ir tikai 11 gadu, bet viņa jau uzvarējusi divos starptautiskos mūzikas konkursos un saņēmusi Kultūras ministrijas atzinības rakstu. Elza mācās Ziepniekkalna sākumskolā un Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolā.
Flautu par savu instrumentu meitene izvēlējās spontāni. Pirms stāšanās mūzikas skolā Elzas mamma vaicāja, kādu instrumentu meita spēlēs, mazā spontāni nosauca flautu. Tagad jaunā mūziķe pat nespēj iedomāties, ka spēlētu kādu citu instrumentu, jo flauta un tās skanējums patīk vislabāk. “Man patīk flautas skaņa, mūzika, ko var spēlēt ar to,” stāsta Elza. “Tas sagādā prieku gan man, gan citiem.”
Meitene flautas spēlē vingrinās katru dienu un uzskata, ka treniņi nebūt nav nogurdinoši, jo dara taču to, kas viņai patīk. Nākotnē viņa vēlētos gan spēlēt solo, gan kādā pasaulslavenā orķestrī. Izcilnieku stipendijai Elzai pieteicās, mūzikas skolas skolotājas mudināta. Flautiste patlaban spēlē mūzikas skolai piederošu flautu, tāpēc daļu saņemtās stipendijas plāno tērēt savas flautas iegādei. Tā varētu izmaksāt apmēram 600 latu.
Valsts esam mēs paši
Nominācijā “Humanitārās zinātnes” 1000 latu stipendiju ieguva Nautrēnu vidusskolas 12. klases skolniece Laura Melne. Apkārtējie viņu uzskata par īstu valsts, Latgales, kā arī dzimtā Nautrēnu novada patrioti. “Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ piedalos gan šajā konkursā, gan citos, ir vēlme parādīt, ka arī Latgalē un laukos dzīvo lieliski, gudri un talantīgi jaunieši. Man nav pieņemami sabiedrības stereotipi par lauku skolām, jo uzskatu, ka arī tajās var iegūt kvalitatīvu izglītību, ja vien to vēlas pats izglītojamais,” savā motivācijas vēstulē, piesakoties konkursam “Latvijas izcilnieki”, rakstīja Laura. Meitene ir arī sabiedriski aktīva – bijusi ievēlēta 2. Jauniešu saeimā, vidusskolas skolēnu domes kultūras ministre, darbojas mazpulkos.
Aktīva Laura ir tāpēc, ka “interesē politika kā process”. “Mums ir jāsaprot, ka valsts nav kaut kas abstrakts. Valsts – tie esam mēs,” secinājusi Laura.
Taču stipendiju Laura saņēma par sasniegumiem mācībās – starp citu, viņa ieguvusi pirmo vietu latgaliešu valodas kultūrvēstures olimpiādē, uzvarējusi skolēnu pētniecisko darbu konkursā “Vēsture ap mums”, kā arī Latgales novada politoloģijas olimpiādē. Pēdējā skolēnu zināšanu sacīkstē Laura uzvarēja, neraugoties uz to, ka skolā politikas zinātni vēl nemaz nebija mācījusies – šīs zinātnes stundas paredzētas vien 12. klasē.
“Mani vienmēr ir interesējusi pagātne. Uzskatu: ja labi nepārzinām vēsturi, mēs arī nevaram izprast šodienas sabiedriskos procesus un nākotni.”
Lauru visvairāk interesē 20. gadsimts – iespējams, tāpēc, ka mācību olimpiādēs vēsturē visbiežāk ir jautājumi tieši par šo vēstures posmu. Turklāt Lauru piesaista Latvijas vēsture, un tieši šajā gadsimtā tā mūsu valstij ir visinteresantākā.
Jautāta, kas ir svarīgākā vēstures apguves laikā gūtā atziņa, Laura atbild, ka tā ir par Otro pasaules karu: “Jāsaprot, ka tas nebija mūsu karš, ka mēs pie tā nebijām vainojami, bet gan cietām no divām svešām varām.”
Par labajām zināšanām vēsturē Laura ir pateicīga vēstures skolotājai Valentīnai Turlajai, kura pēc stundām velta laiku Lauras sagatavošanai olimpiādei – abas pārskata iepriekšējo gadu olimpiāžu jautājumus, skolotāja iesaka meitenei grāmatas, kas būtu jāizlasa. “Gatavošanās olimpiādei ir ļoti interesants process,” tā Laura. Mācoties 10. klasē, Laura novada vēstures olimpiādē startēja 12. klašu grupā un tik un tā ieguva pirmo vietu. Pēc vidusskolas beigšanas Laura grasās studēt vēsturi.
Stipendiju Laura tērēs, bagātinot sevi – gan pērkot grāmatas, gan apmeklējot teātra izrādes. Nautrēnos gan teic, ka Laura jau tagad esot staigājoša enciklopēdija, no kuras var uzzināt vairāk nekā no pārlūkprogrammas “google”.
